Daugavpils domes vadītāja plāno tikties ar VNĪA un valdības pārstāvjiem cietokšņa jautājumā
Lai lemtu par Daugavpils cietokšņa turpmāko likteni, Daugavpils domes priekšsēdētāja Rita Strode plāno tikties gan ar Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (VNĪA), gan valdības pārstāvjiem.
LETA. Lai lemtu par Daugavpils cietokšņa turpmāko likteni, Daugavpils domes priekšsēdētāja Rita Strode plāno tikties gan ar Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (VNĪA), gan valdības pārstāvjiem.
Kā aģentūrai LETA sacīja Strode, viņu neapmierina Ministru kabineta atbalstītais VNĪA priekšlikums Daugavpils cietokšņa saglabāšanai un turpmākai izmantošanai, kas paredz nekustamā īpašuma sadalīšanu un daļēju atsavināšanu.
VNĪA ierosinājums paredz, ka pēc Daugavpils cietokšņa detālplānojuma izstrādes pabeigšanas valsts nekustamie īpašumi, kas atrodas cietoksnī, tiks sadalīti un atsavināti pa daļām. Netiks atsavināta Daugavpils cietokšņa vaļņa teritorija, kas paliks valsts īpašumā Kultūras ministrijas valdījumā.
Kā sacīja Strode, ja valdība sniegtu finansiālo atbalstu, sākotnēji vismaz 100 000 latu gadā, pašvaldība labprāt uzņemtos uz sevi atbildību par cietokšņa apsaimniekošanu un pakāpenisku tā rekonstrukciju.
"Laika gaitā cietoksnim rekonstruējoties un atdzīvojoties, šī summa varētu samazināties, bet pēc tam, kad cietoksnis sāks normāli funkcionēt, valdība atbalstos iztērēto naudu varēs atgūt ar iekasējamo nodokļu starpniecību," skaidroja Strode.
Cietokšņa rekonstrukcijai nepieciešamos līdzekļus pašvaldība plāno piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem.
Kā piemēru Strode minēja līdzīgu cietoksni Somijā, kur valdība aptuveni 20 gadus palīdzējusi vietējai pašvaldībai tā rekonstrukcijā, bet tagad cietoksnis esot kļuvis par vienu no iemīļotākajiem tūristu apskates objektiem.
Daugavpils cietoksnis ir lielāks nekā cietoksnis Somijā, un arī tā stāvoklis esot labāks. Daugavpils cietokšņa rekonstrukcijai, pēc Strodes domām, būtu nepieciešami 10 gadi.
Domes priekšsēdētāja uzskata, ka" izpārdot Daugavpils cietoksni pa daļām nav prāta darbs, jo arhitektūras un vēstures piemineklim draud ar bojā eju".
"Kam idejas autori gatavojas pārdot no arhitektūras un vēstures viedokļa vērtīgāko cietokšņa daļu - aptuveni piecus kilometrus garos vaļņus? Kurš būs tas, kas uzņemsies vaļņu un fortu apsaimniekošanu un uzturēšanu, to drenāžas sistēmas atjaunošanuģ" neizpratni pauda Daugavpils domes priekšsēdētāja.
Kā aģentūrai LETA sacīja Strode, viņu neapmierina Ministru kabineta atbalstītais VNĪA priekšlikums Daugavpils cietokšņa saglabāšanai un turpmākai izmantošanai, kas paredz nekustamā īpašuma sadalīšanu un daļēju atsavināšanu.
VNĪA ierosinājums paredz, ka pēc Daugavpils cietokšņa detālplānojuma izstrādes pabeigšanas valsts nekustamie īpašumi, kas atrodas cietoksnī, tiks sadalīti un atsavināti pa daļām. Netiks atsavināta Daugavpils cietokšņa vaļņa teritorija, kas paliks valsts īpašumā Kultūras ministrijas valdījumā.
Kā sacīja Strode, ja valdība sniegtu finansiālo atbalstu, sākotnēji vismaz 100 000 latu gadā, pašvaldība labprāt uzņemtos uz sevi atbildību par cietokšņa apsaimniekošanu un pakāpenisku tā rekonstrukciju.
"Laika gaitā cietoksnim rekonstruējoties un atdzīvojoties, šī summa varētu samazināties, bet pēc tam, kad cietoksnis sāks normāli funkcionēt, valdība atbalstos iztērēto naudu varēs atgūt ar iekasējamo nodokļu starpniecību," skaidroja Strode.
Cietokšņa rekonstrukcijai nepieciešamos līdzekļus pašvaldība plāno piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem.
Kā piemēru Strode minēja līdzīgu cietoksni Somijā, kur valdība aptuveni 20 gadus palīdzējusi vietējai pašvaldībai tā rekonstrukcijā, bet tagad cietoksnis esot kļuvis par vienu no iemīļotākajiem tūristu apskates objektiem.
Daugavpils cietoksnis ir lielāks nekā cietoksnis Somijā, un arī tā stāvoklis esot labāks. Daugavpils cietokšņa rekonstrukcijai, pēc Strodes domām, būtu nepieciešami 10 gadi.
Domes priekšsēdētāja uzskata, ka" izpārdot Daugavpils cietoksni pa daļām nav prāta darbs, jo arhitektūras un vēstures piemineklim draud ar bojā eju".
"Kam idejas autori gatavojas pārdot no arhitektūras un vēstures viedokļa vērtīgāko cietokšņa daļu - aptuveni piecus kilometrus garos vaļņus? Kurš būs tas, kas uzņemsies vaļņu un fortu apsaimniekošanu un uzturēšanu, to drenāžas sistēmas atjaunošanuģ" neizpratni pauda Daugavpils domes priekšsēdētāja.