Daži pārbūves risinājumi

Foto: Daži pārbūves risinājumi; autors: Daži pārbūves risinājumi

Jaunu stāvu izbūve esošajai ēkai.
Ja esat ieplānojuši uzbūvēt esošajai mājai vēl kādu stāvu, ļoti būtiski ir veikt ēkas tehnisko apsekošanu un grunts inženierģeoloģisko izpēti, kas norādīs kāds risinājums jālieto stāvu izbūvei.
Lielākoties dzīvojamās mājas atrodas mazstāvu apbūves rajonos, kas nozīmē, ka pastāv apbūves noteikumi, kuri nosaka ēku maksimālo augstumu. Tas bieži vien ir būtiskākais ierobežojošais faktors- konkrētajā vietā nav pieļaujama augstu ēku būvniecība. Tālākais- nesošo konstrukciju nestspējas aprēķini u.tml.- tās ir lietas, kas ir arhitektuun būvinženiera kompetencē un par tām iespējams runāt redzot tikai konkrētu gadījumu, ēkas nolietojuma pakāpi.

Piebūvēta ēkas daļa.
Visbiežākais un tipiskākais gadījums ir piebūvētas verandas, terases, nojumes. Šeit būtiski ir augstākminētais- rīcībā esošā apbūves gabala platība, kas (sevišķi pilsētās) mēdz būt ļoti ierobežota, piemēram, vecie apbūves gabali pilsētās nereti ir tikai 600 līdz 800 kvadrātmetrus lieli, kas var ierobežot piebūves iespējas.

Pilnīga rekonstrukcija.
Nereti praksē ir gadījumi, kad vecā ēka ir ļoti nolietota, savu laiku nokalpojusi, tai nepieciešama dārga siltināšana, jumta pārbūve un citas izmaksu ziņā dārgas procedūras. Gadījumos, kad māja ir pamatīgi fiziski un garīgi nolietojusies, lietderīgi to nojaukt, paredzot jaunus pamatus un vietā būvēt jaunu, mūsdienīgu ēku. Tas, pēc speciālistu aprēķiniem, izmaksā lētāk par vecas ēkas "lāpīšanu", pie tam pasūtītājam ir visas iespējas realizēt savas idejas, izveidojot ērtu mājokli.

Bēniņu izbūve.
Bēniņos parasti tiek izbūvētas ģimenes dzīvojamās telpas. Jāņem vērā klasisko dzīvojamās ēkas uzbūvi: pirmajā ēkas stāvā parasti tiek paredzētas koplietošanas telpas (virtuve, ēdamistaba, viesistaba u.tml.), kā arī guļamtelpas gados vecākiem ģimenes locekļiem, kuriem pārvietošanās par kāpnēm ir apgrūtinoša, un visiem, savukārt ēkas otrais stāvs un bēniņi tiek izmantoti kā ģimenes privātāš telpa, kurā tiek izvietotas guļamistabas, vannas istabas un tualetes telpas, nereti arī darba kabineti.

Jumts.
Domājot par ēkas pārbūvi, būtiski izlemt arī jumta nākotni, jānovērtē jumta stāvoklis, jumta materiālu kalpošanas kvalitāte, nolietojums, jāizvērtē, vai jums savas funkcijas pilda veiksmīgi vai tomēr labāk to nomainīt pret jaunāku un kvalitatīvāku materiālu. Jumta pārbūves īpatnības un iespējas ir atkarīgas no konkrētā jumta veida. Jāatzīst, ka gadījumos, kad piemājas teritorija ir salīdzinoši neliela, ekonomiskākais un veiksmīgākais risinājums būs "plakanais" jumts. Bažām un stereotipam par mūždien tekošajiem plakanajiem jumtiem nav pamata, pareiza jumta segumu materiālu pielietojums nerada problēmas. Ēkas ar plakanajiem jumtiem var izmantot lietderīgāk, otrais stāvs ir pilnībā izmantojams. Uz lēzenajiem jumtiem (atbilstoši izbūvējot to virsmu) var paredzēt terases, uz kurām var sauļoties, atpūsties un to apzaļumot.

Stiklotās konstrukcijas.
Šobrīd iespējams vērot, kā privātmāju būvniecībā arvien plašāk tiek pielietotas plašas stikloto konstrukciju plaknes. Ēkām tiek veidoti ļoti plaši stiklojumi, panākot iekštelpu un ārtelpu "sapludināšanu". Nereti tiek izmantotas transformējamas sienas, kas vasaras siltajā laikā tiek atbīdītas, veidojot ļoti tīkamu vidi darbam un atpūtai. Stiklotās konstrukcijas veido lielus skatu laukumus, gadījumā, kad piemājas ainava ir skaista, tajā var raudzīties kā mainīgā gleznā. Stiklotas konstrukcijas ļoti bieži tiek veidotas, būvējot jaunbūves, taču arhitekti atzīst, ka tās iespējams veidot arī pārbūvējot esošo ēku. Panāksiet mūsdienīgu ēkas veidolu un plašuma sajūtu.