Deglava ielas "torņu projekts"- ar koruptīvu pieskaņu
Foto: Deglava ielas "torņu projekts"- ar koruptīvu pieskaņu
Aptuveni 20 privātmāju, kas gar A.Deglava un Lubānas ielu patlaban apņem zaļojošu pļavu jau visai drīz varētu ieskaut milzīgu daudzfukcionālu centru — četrus 25 stāvus augstus torņus un tos savā starpā savienojošu piecstāvu apjomu, vēstī "Diena".
Aptuveni 20 privātmāju, kas gar A.Deglava un Lubānas ielu patlaban apņem zaļojošu pļavu jau visai drīz varētu ieskaut milzīgu daudzfukcionālu centru — četrus 25 stāvus augstus torņus un tos savā starpā savienojošu piecstāvu apjomu, vēstī "Diena".
Tādējādi šī vieta kļūtu par vieniem no Rīgas vārtiem. Par šādas SIA Augstbūve būvieceres akceptēšanu otrdien jālemj Rīgas domniekiem. Tikmēr iedzīvotāji, jūtot, ka divu gadu nesekmīgā cīņa ar Rīgas domi (RD) par, viņuprāt, nelikumīgi noteikto jaukas apbūves teritorijas (pieļauj līdz pat 25 stāvu augstu apbūvi) zonējumu un atteikšanos to mainīt, vērsušies Satversmes tiesā, cerot, ka tā kādu lēmumu pieņems.
Peripetijas ap šajā rajonā paredzēto atļauto izmantošanu sākās 2006.gada sākumā, īsi pēc jaunā Rīgas attīstības plāna apstiprināšanas, kad izrādījās, ka gandrīz visam rajonam starp A.Deglava un Lubānas ielu noteikts jauktas apbūves zonējums, lai gan agrākajā plānā tur bija paredzēta savrupmāju apbūve. "To, ka tas mainījies, uzzināju, kad gribēju plānā paskatīties, kā gar manu māju ies jaunais apvedceļa posms," saka viens no privātmāju īpašniekiem Ģirts Greiškalns.
Tam, kāpēc plāna apspriešanas laikā iedzīvotāji par to nav likušies ne zinis, esot pamatojums. Proti, iedzīvotāju rīcībā bijusi karte, kurā pļava parcelēta jaunu privātmāju celšanai.
Zemes toreizējā īpašniece Vestabalt 2004.gadā žurnālā Nekustamais īpašums bija ievietojusi pārdošanas sludinājumu ar informāciju, ka trīs zemes gabali jau rezervēti. Kā liecina zemesgrāmatas informācija, neilgi pirms jaunā attīstības plāna apstiprināšanas Vestabalt zemi pārdevusi divām privātpersonām, kas to savukārt tālāk pārdevuši SIA Augstbūve.
Kad vien varējuši, iedzīvotāji pret apbūves ieceri iebilduši, arī sabiedriskajā apspriešanā. Kad projekts nonāca pilsētas attīstības komitejā, tas izskatīšanai uz RD tika sūtīts ar negatīvu atzinumu. Proti, neatbalstāms. Tomēr līdz domes sēdei jautājums netika un pēc vairāk nekā pusgada 11.jūnijā atkal tika likts uz skatīšanu komitejā, un atkal netika atbalstīts. Tomēr pa šo laiku, pēc Ģ.Greiškalna teiktā, noticis vēl kas interesants. 1.aprīļa RD sēdē tika lemts par attīstības plāna grozījumiem, kuros šim rajonam bija paredzēts atgriezt iepriekšējo atļauto izmantošanu, tas ir, savrupmāju apbūve. Tomēr deputāts Mihails Kameņeckis (SC) pēdējā brīdī iesniedza priekšlikumu, ka tieši šī iecerēto torņu teritorija tomēr atstājama kā jaukta apbūves teritorija un deputāti to atbalstīja. Kā sēdē un arī pirmdien Dienai izteicās RD pretkorupcijas komisijas vadītājs Einārs Cilinskis (TB/LNNK), šis izskatās pēc klasiska korupcijas gadījuma. Lielākais korupcijas risks pastāv gadījumos, kad tiek pieņemti pēdējā brīdī iesniegti priekšlikumi.
Tikmēr M.Kameņecka argumentus, kāpēc prasīta zonējuma atstāšana tieši šajā vietā ir gaužām vienkāršs: "Rīgai vajag attīstīties." "Mūsu partija domā, ka tas ir labs projekts, nopietni skandināvu investori," saka M.Kameņeckis. Tiesa, norvēģi uzņēmuma valdē ir tikai no šā gada 11.jūnija (attīstības komiteja izskatīja projektu). Līdz tam valdē ilgstoši darbojies iepriekš ar Ventspils tranzītuzņēmumiem saistītais Mārtiņš Lauva (viņa bijusī sieva tagad precējusies ar kādreizējo pilsētas attīstības departamenta direktoru Vilni Štramu — red.). Firmā dalībnieku statusā figurējis arī Ventspils uzņēmējs Olafs Berķis un firma N&J. 2005. un 2006.gadā M.Lauva bijis partijas Saskaņas centrs ziedotāju rindās.
Tādējādi šī vieta kļūtu par vieniem no Rīgas vārtiem. Par šādas SIA Augstbūve būvieceres akceptēšanu otrdien jālemj Rīgas domniekiem. Tikmēr iedzīvotāji, jūtot, ka divu gadu nesekmīgā cīņa ar Rīgas domi (RD) par, viņuprāt, nelikumīgi noteikto jaukas apbūves teritorijas (pieļauj līdz pat 25 stāvu augstu apbūvi) zonējumu un atteikšanos to mainīt, vērsušies Satversmes tiesā, cerot, ka tā kādu lēmumu pieņems.
Peripetijas ap šajā rajonā paredzēto atļauto izmantošanu sākās 2006.gada sākumā, īsi pēc jaunā Rīgas attīstības plāna apstiprināšanas, kad izrādījās, ka gandrīz visam rajonam starp A.Deglava un Lubānas ielu noteikts jauktas apbūves zonējums, lai gan agrākajā plānā tur bija paredzēta savrupmāju apbūve. "To, ka tas mainījies, uzzināju, kad gribēju plānā paskatīties, kā gar manu māju ies jaunais apvedceļa posms," saka viens no privātmāju īpašniekiem Ģirts Greiškalns.
Tam, kāpēc plāna apspriešanas laikā iedzīvotāji par to nav likušies ne zinis, esot pamatojums. Proti, iedzīvotāju rīcībā bijusi karte, kurā pļava parcelēta jaunu privātmāju celšanai.
Zemes toreizējā īpašniece Vestabalt 2004.gadā žurnālā Nekustamais īpašums bija ievietojusi pārdošanas sludinājumu ar informāciju, ka trīs zemes gabali jau rezervēti. Kā liecina zemesgrāmatas informācija, neilgi pirms jaunā attīstības plāna apstiprināšanas Vestabalt zemi pārdevusi divām privātpersonām, kas to savukārt tālāk pārdevuši SIA Augstbūve.
Kad vien varējuši, iedzīvotāji pret apbūves ieceri iebilduši, arī sabiedriskajā apspriešanā. Kad projekts nonāca pilsētas attīstības komitejā, tas izskatīšanai uz RD tika sūtīts ar negatīvu atzinumu. Proti, neatbalstāms. Tomēr līdz domes sēdei jautājums netika un pēc vairāk nekā pusgada 11.jūnijā atkal tika likts uz skatīšanu komitejā, un atkal netika atbalstīts. Tomēr pa šo laiku, pēc Ģ.Greiškalna teiktā, noticis vēl kas interesants. 1.aprīļa RD sēdē tika lemts par attīstības plāna grozījumiem, kuros šim rajonam bija paredzēts atgriezt iepriekšējo atļauto izmantošanu, tas ir, savrupmāju apbūve. Tomēr deputāts Mihails Kameņeckis (SC) pēdējā brīdī iesniedza priekšlikumu, ka tieši šī iecerēto torņu teritorija tomēr atstājama kā jaukta apbūves teritorija un deputāti to atbalstīja. Kā sēdē un arī pirmdien Dienai izteicās RD pretkorupcijas komisijas vadītājs Einārs Cilinskis (TB/LNNK), šis izskatās pēc klasiska korupcijas gadījuma. Lielākais korupcijas risks pastāv gadījumos, kad tiek pieņemti pēdējā brīdī iesniegti priekšlikumi.
Tikmēr M.Kameņecka argumentus, kāpēc prasīta zonējuma atstāšana tieši šajā vietā ir gaužām vienkāršs: "Rīgai vajag attīstīties." "Mūsu partija domā, ka tas ir labs projekts, nopietni skandināvu investori," saka M.Kameņeckis. Tiesa, norvēģi uzņēmuma valdē ir tikai no šā gada 11.jūnija (attīstības komiteja izskatīja projektu). Līdz tam valdē ilgstoši darbojies iepriekš ar Ventspils tranzītuzņēmumiem saistītais Mārtiņš Lauva (viņa bijusī sieva tagad precējusies ar kādreizējo pilsētas attīstības departamenta direktoru Vilni Štramu — red.). Firmā dalībnieku statusā figurējis arī Ventspils uzņēmējs Olafs Berķis un firma N&J. 2005. un 2006.gadā M.Lauva bijis partijas Saskaņas centrs ziedotāju rindās.