Delna: lai panāktu būtiskus uzlabojumus korupcijas mazināšanā, jāveic sistēmiski uzlabojumi
Foto: Delna: lai panāktu būtiskus uzlabojumus korupcijas mazināšanā, jāveic sistēmiski uzlabojumi
Šodien, 9.martā sabiedrībai tiek nodots Latvijas Valstiskā godaprāta sistēmas novērtējums, ko sagatavojusi biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna". Tas ir vispusīgs 13 jomu pētījums, sniedzot ieskatu to spējā pretoties korupcijai un iesaistīties tās mazināšanā. Delna ir sagatavojusi rekomendācijas, lai katrā no vērtētajām jomām jau drīzumā varētu panākt būtiskus uzlabojumus.
Valstiskā godaprāta sistēmas novērtējuma galvenais secinājums - Latvijai ir atzīstami sasniegumi cīņā ar korupciju, bet lai tos noturētu, jāizdara vairākas lietas. Korupcijas mazināšanai ir jākļūst no KNAB atbildības par ikviena politiķa, amatpersonas un uzņēmēja prioritāti. Likumdošanā ir jāaizpilda tie robi, kas tur palikuši aiz neizdarības vai korumpētu politiķu apzinātas rīcības dēļ. Jāefektivizē tiesas procesi, lai korumpanti gadiem nevarētu atkārtot "Kamēr neesmu notiesāts, neesmu vainīgs". Mērķtiecīgi jāveicina ziņošana par korupciju un jānodrošina trauksmes cēlēju aizsardzība pret izrēķināšanos.
"Ar 11.Saeimas vēlēšanām esam atbrīvojuši parlamentu un valdību no dažu īpaši šauru un savtīgu interešu ietekmes. Tomēr tas nenozīmē, ka nu ar Latvijas politiku viss ir kārtībā un varam atslābt. Tieši otrādi - šis brīdis ir jāizmanto, lai Latviju izrautu no pasaules korumpētāko valstu pulka. Tā kā politiķiem nereti trūcis ideju, kā to izdarīt, Delna piedāvā skaidru plānu, kā atgūt nozagto valsti", saka Inese Voika, Delnas padomes priekšsēdētāja.
No pētījumā iekļautajām jomām augstāko vērtējumu 100 punktu skalā saņēmušas Valsts kontrole - 92 Centrālā vēlēšanu komisija - 89. Viszemāko novērtējumu saņēmuši tiesībsargs - 54, valsts pārvalde - 61 un uzņēmējdarbība - 62. Pārējās vērtētās jomas: parlaments, tiesu sistēma, tiesībaizsardzības iestādes, KNAB, partijas, mediji, NVO. Vairumam kritiskāk vērtēto pīlāru kopīga iezīme ir sakārtots juridiskais ietvars, bet vāja noteikto tiesību īstenošana praksē.
Latvijas Valstiskā godaprāta sistēmas novērtējuma teksts un infografika par rezultātiem pieejami www.delna.lv.
Līdzīgs pētījums vienlaicīgi ir veikts 25 Eiropas valstīs. Publikācija ir tapusi Eiropas Komisijas Iekšlietu Ģenerāldirektorāta atbalstīta projekta "Valsts godaprāta sistēmas novērtējums" ietvaros. Publikācijas atvēršanas pasākumu atbalsta Norvēģijas Karalistes vēstniecība Latvijā.
Latvijas Valstiskā godaprāta sistēmas novērtējums: svarīgākās rekomendācijas
- Latvijai de jure un de facto jāturpina virzība uz atklātību, piemēram, uzlabojot institucionālo praksi gan parlamentārajās komisijās un nozaru ministrijās, gan arī valsts uzņēmumos.
- Jāstiprina politisko partiju neatkarība no individuālajiem finansētājiem. Jāpaaugstina valsts finansējums politiskajām partijām, kas segtu ar partijas uzturēšanu saistītās izmaksas, savukārt individuālo ziedojumu apmērs jāturpina pazemināt.
- Visos valsts pārvaldes līmeņos jāizstrādā un jāievieš ētikas kodeksi. Ministru kabinetam jāapstiprina un jāievieš ētikas kodekss, kas paredz efektīvu mehānismu iespējamo pārkāpumu izskatīšanai un interešu konflikta situāciju atklāšanai. Arī citos sektoros jāpārskata ētikas kodeksi un jāveicina to ievērošana un īstenošana praksē.
- Jāpilnveido regulējums trauksmes cēlēju, kuri ziņo par koruptīvām darbībām, aizsardzībai.
- Lai paātrinātu tiesvedības procesu un sekmētu tiesu efektivitāti, nepieciešams pārskatīt esošās procedūras un praksi.
- Jāizstrādā vienoti atlases principi valsts pārvaldē, kā būtiskus paredzot ētikas un reputācijas kritērijus. Līdz minimumam jāsamazina politiskā ietekme un/vai iejaukšanās amatpersonu iecelšanā.
- Jāaktualizē administratīvās atbildības normas publiskajos iepirkumos, par atbildīgo institūciju sankciju piemērošanā nosakot Iepirkumu uzraudzības biroju.
- Centrālajai vēlēšanu komisijai jāapsver iespējas attīstīt elektroniskās balsošanas platformas un citus pilsoņu līdzdalības veidus.
- Jāanalizē un jāuzlabo sadarbība starp Valsts kontroli un Prokuratūru, lai Valsts kontroles revīziju rezultāti tiktu aktīvāk izmantoti izmeklēšanā un sodu piespriešanā.
- KNAB jāsniedz zināmas garantijas pret budžeta samazinājumu, nepieļaujot budžeta pieprasījuma samazinājumu, pirms tas tiek izskatīts Ministru kabinetā. KNAB jābūt iespējai aizstāvēt budžeta pieprasījumu valdības sēdē.
- Jākriminalizē plašāks pārkāpumu loks politisko partiju/kampaņu finansēšanā.
- Jāveic grozījumi normatīvajos aktos, lai nodrošinātu, patieso plašsaziņas līdzekļu īpašnieku atklāšanu.
- Valstij jāizveido speciāla programma, lai palīdzētu nodrošināt līdzfinansējumu tām NVO, kuras piedalās starptautiskos projektos. Valsts uzņēmumu ziedojumu piešķiršanas process NVO jāpadara vienots un objektīvs.
- Jāstimulē privāto uzņēmumu aktīvāka iesaiste korporatīvās sociālās atbildības pasākumu īstenošanā, ieviešot uzņēmumu "baltos sarakstus" un paredzot priekšrocības, piemēram, publiskajos iepirkumos.
