Deputāts grib labiekārtot pilsētas laukumu Jūrmalā; vides aktīvisti iebilst
Jūrmalas domes deputāts Aleksandrs Bašarins iecerējis ieguldīt trīs miljonus latu teritorijas labiekārtošanā Jūrmalā, Dubultos, Pils ielā 1. Pret būvniecību iebilst Vides aizsardzības klubs (VAK), kas uzskata, ka teritorija tiek iznomāta pirms detālplāna izstrādāšanas.
Jūrmalas domes deputāts Aleksandrs Bašarins iecerējis ieguldīt trīs miljonus latu teritorijas labiekārtošanā Jūrmalā, Dubultos, Pils ielā 1. Pret būvniecību iebilst Vides aizsardzības klubs (VAK), kas uzskata, ka teritorija tiek iznomāta pirms detālplāna izstrādāšanas.
Bašarins aģentūrai LETA stāstīja, ka šajā teritorijā plāno labiekārtot pilsētas laukumu, paredzot vietu kādam piemineklim, strūklakai vai ūdenskritumam. Savukārt blakus esošo padomju laika bumbu patversmi Bašarins cer pārvērst par sporta kompleksu un uzbūvēt nelielu viesnīcu. Pārsvarā iecerēta labiekārtošana sabiedriskām vajadzībām, nevis tikai manām biznesa interesēm, apgalvo deputāts.
Jūrmalas domes vadības galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Veronika Ramāne aģentūrai LETA sacīja, ka VAK iebildumi pret šīs teritorijas nodošanu nomā būvniecībai ir priekšlaicīgi, jo domes sēdē nolemts izstrādāt tai detālplānu.
Teritoriju bez detālplāna drīkst iznomāt, taču tur nedrīkst notikt un arī nenotiks nekādi būvdarbi, teica Ramāne, norādot, ka, pirms uzsākt būvniecību, notiks sabiedriskās apspriešanas. Arī detālplāna izstrādāšana vēl nenozīmējot, ka šajā teritorijā tiks atļauta būvniecība. Dome to var neļaut.
Pēc Ramānes teiktā, pašlaik šajā teritorijā esot vienkārši betonēts un asfaltēts laukums.
Savukārt VAK norāda, ka teritorijas ģeogrāfiskais izvietojums ir unikāls - šaura zemes strēle starp Lielupi un jūru. Bez nopietnas ģeoloģiskās izpētes un citu vides parametru noskaidrošanas - kāpu noskalošanās, tās dinamika, koku izciršana - liela apjoma būvniecība šajā vietā var beigties ar katastrofu, uzskata VAK. Teritorijā atrodoties vienīgais kāpu mežs posmā Jaundubulti-Dzintari, kurā saglabājušās gan kāpām raksturīgās priedes, gan 19.gadsimta vidū stādītie lapu koki.
2001.gadā mežā sākts reģenerācijas darbs, ieguldot Jūrmalas pilsētas domes, Latvijas Vides aizsardzības fonda, Zviedrijas fonda "Ecologia", starptautiskā fonda "Coalition Clean Baltic" līdzekļus. Atļauja būvniecībai šajā vietā neizbēgami nozīmētu šī biotopa iznīcināšanu, kā arī valsts un starptautiski akceptētu projektu ignorēšanu, uzskata VAK.
Pēc Bašarina domām, pret šo projektu iebilst viņa politiskie pretinieki Jūrmalas domē, kuriem esot vienalga, vai Jūrmalā ir kārtība un brauc tūristi vai ne.
Kaspars Martinsons LETA Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA
Bašarins aģentūrai LETA stāstīja, ka šajā teritorijā plāno labiekārtot pilsētas laukumu, paredzot vietu kādam piemineklim, strūklakai vai ūdenskritumam. Savukārt blakus esošo padomju laika bumbu patversmi Bašarins cer pārvērst par sporta kompleksu un uzbūvēt nelielu viesnīcu. Pārsvarā iecerēta labiekārtošana sabiedriskām vajadzībām, nevis tikai manām biznesa interesēm, apgalvo deputāts.
Jūrmalas domes vadības galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Veronika Ramāne aģentūrai LETA sacīja, ka VAK iebildumi pret šīs teritorijas nodošanu nomā būvniecībai ir priekšlaicīgi, jo domes sēdē nolemts izstrādāt tai detālplānu.
Teritoriju bez detālplāna drīkst iznomāt, taču tur nedrīkst notikt un arī nenotiks nekādi būvdarbi, teica Ramāne, norādot, ka, pirms uzsākt būvniecību, notiks sabiedriskās apspriešanas. Arī detālplāna izstrādāšana vēl nenozīmējot, ka šajā teritorijā tiks atļauta būvniecība. Dome to var neļaut.
Pēc Ramānes teiktā, pašlaik šajā teritorijā esot vienkārši betonēts un asfaltēts laukums.
Savukārt VAK norāda, ka teritorijas ģeogrāfiskais izvietojums ir unikāls - šaura zemes strēle starp Lielupi un jūru. Bez nopietnas ģeoloģiskās izpētes un citu vides parametru noskaidrošanas - kāpu noskalošanās, tās dinamika, koku izciršana - liela apjoma būvniecība šajā vietā var beigties ar katastrofu, uzskata VAK. Teritorijā atrodoties vienīgais kāpu mežs posmā Jaundubulti-Dzintari, kurā saglabājušās gan kāpām raksturīgās priedes, gan 19.gadsimta vidū stādītie lapu koki.
2001.gadā mežā sākts reģenerācijas darbs, ieguldot Jūrmalas pilsētas domes, Latvijas Vides aizsardzības fonda, Zviedrijas fonda "Ecologia", starptautiskā fonda "Coalition Clean Baltic" līdzekļus. Atļauja būvniecībai šajā vietā neizbēgami nozīmētu šī biotopa iznīcināšanu, kā arī valsts un starptautiski akceptētu projektu ignorēšanu, uzskata VAK.
Pēc Bašarina domām, pret šo projektu iebilst viņa politiskie pretinieki Jūrmalas domē, kuriem esot vienalga, vai Jūrmalā ir kārtība un brauc tūristi vai ne.
Kaspars Martinsons LETA Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA