Diagnoze ēkai jeb Tehniskā apsekošana un energoaudita pārskats
Kompleksi renovējamo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskās apsekošanas atzinuma un energoaudita pārskata sagatavošanas organizatoriskie un tehniskie aspekti vispirms apjaušami caur jēdzienu «diagnostika». Kāpēc? Mūsu izpētes objekts ir dzīvojamā māja. Ar diagnostiku saprotam «slimības» noteikšanu pēc raksturīgajām pazīmēm. Diagnostika kā zinātnes nozare nodarbojas ar sistēmu stāvokļa identificēšanu, tas ir, tehnisko sistēmu darbīguma (darbspējas) pārbaudi un defektu noteikšanu, šaurākā nozīmē – tas ir tehnisko paņēmienu kopums, ar kuriem atklāj sistēmu (iekārtu, ierīču) bojājumus un disfunkcijas. Mājas «asinsrites» sistēma ir aukstā un karstā ūdens apgādes, kanalizācijas, apkures, ventilācijas, elektroapgādes u. c. sistēmas.
Īpaši gribu pievērst kolēģu – arhitektu, būvinženieru un būvtehniķu – uzmanību māju tehniskās apsekošanas – inženiertehniskās diagnosticēšanas – nozīmīgumam.
Nav vajadzības pārstāstīt ar LR Ministru kabineta 2001. gada 16. oktobra noteikumiem Nr. 444 apstiprināto Latvijas būvnormatīvu LBN 405-01 Būvju tehniskā apsekošana saturu. Gribu tikai atgādināt šo noteikumu vienu punktu – par tehniskās apsekošanas uzdevuma sastādīšanas nepieciešamību kā līguma par tehnisko apsekošanu pirmā un neatņemamā līguma sastāvdaļu.
Mērķis – atrast iespējamās slimības cēloņus to novēršanai. Kompleksi renovējamajai mājai tehniskās apsekošanas uzdevums jāsastāda mājas pārvaldniekam vai arī dzīvokļu īpašnieku biedrībai (DzĪB), norādot sertificētiem būvinženieriem, sanitārtehnikas būvinženieriem, tas ir, sertificētu speciālistu grupai konkrētas mājas «slimības» simptomus, piemēram, sienu pelēšanas, pamatu vai sienu plaisu, šuvju dehermetizācijas, tecēšanas cēloņu noskaidrošanai, apkures sistēmas vispusīgu un detalizētu esošā stāvokļa izpēti un tās darbspējas efektivitāti, vēdināšanas un ventilācijas sistēmu kanālu tehniskā stāvokļa izpēti, cilvēku veselībai galēji kaitīgā azbesta siltumizolācijas esamību siltumapgādes un apkures cauruļvados. Mērķis – tehniskās apsekošanas atzinuma noslēgumā izstrādāt konkrētus priekšlikumus, bet nu jau projektēšanas uzdevuma sastādīšanai.
Foto: Diagnoze ēkai jeb Tehniskā apsekošana un energoaudita pārskats; autors: Diagnoze ēkai jeb Tehniskā apsekošana un energoaudita pārskats
Pielikumā – iespējamā tehniskās apsekošanas uzdevuma paraugshēma.
Nevienas mājas kompleksās renovācijas projektēšanas uzdevums un līdz ar to arī būvprojekts nevar tikt izstrādāts bez energoaudita pārskata izstrādes.
Lai novērtētu ēkas energoefektivitāti, ir jāveic ēkas energoaudits. Tā ir ēkas apsekošana un datu analīzes procedūra, kas tiek veikta, lai noteiktu enerģijas plūsmu ēkā un izvērtētu enerģijas taupīšanas iespējas. Ar termogrāfu var noteikt norobežojošo konstrukciju un veikto būvdarbu kvalitāti, siltumpārejas pretestības vienmērību, ir iespējams konstatēt termiskos tiltus, defektus konstrukcijās (plaisas) u. c. Tiesa gan, termogrāfijas veikšana ēkai ir iespējama tikai apkures periodā.
Foto: Diagnoze ēkai jeb Tehniskā apsekošana un energoaudita pārskats; autors: Diagnoze ēkai jeb Tehniskā apsekošana un energoaudita pārskats
Mājas kompleksās energoefektīvās renovācijas būvniecību pasākumu kopums ietver mājas tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošanu, mājas energoaudita pārskata sagatavošanu, projektēšanas uzdevuma sastādīšanu, būvprojekta izstrādi, būvdarbu procesa un ēkas pieņemšanu ekspluatācijā pēc renovācijas būvdarbu pabeigšanas.
Izstrādājot Ēku energoefektīvas renovācijas koncepciju Juglai, pārliecinājāmies, ka tehniskās apsekošanas atzinumu un energoaudita pārskatu kā dokumentu nepieciešams sagatavot vienlaikus, lai atvieglotu projektēšanas uzdevuma sagatavošanu un nepieļautu atšķirīgus secinājumus.
Abu speciālistu – sertificēta energoauditora un sertificēta būveksperta – kopīgs mājas apsekošanas darbs ir nepieciešams maksimāli objektīvas informācijas iegūšanai un šādu datu saskaņošanai: ēkas tipa vai sērijas identificēšanai, pārsegumu un citu segto būvkonstrukciju parametru noteikšanai, telpu un virsmu platību saskaņošanai, būvizstrādājumu fizikālo īpašību noteikšanai, saskaņotai terminoloģijai, inženierkomunikāciju tehniskā stāvokļa noteikšanai, saskaņotiem energoaudita un tehniskās apsekošanas priekšlikumiem, saskaņotam renovācijas pasākumu būvizmaksu novērtējumam.
Rezultātā tiks iegūts komplekss dokuments ar abu speciālistu parakstiem, kas nodrošinās un atvieglos maksimāli detalizēta projektēšanas uzdevuma sagatavošanu būvprojekta izstrādei.
Kompleksā energoaudita un tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošanas laikā konstatētos ēkas tehniskā stāvokļa defektus, kas nav ne tieši, ne netieši saistīti ar energotaupīšanu, apraksta un noformē pārskata atsevišķā pielikumā.
Energoefektivitātes palielināšanas pasākumi neparedz ēkas vairāku būtisku elementu renovāciju, piemēram, aukstā ūdens apgādes un kanalizācijas, elektroapgādes, ugunsdrošības sistēmas remontu vai nomaiņu. Šo sistēmu būtisku defektu vai pirmsavārijas stāvokļa novērtējums dos iespēju ēkas īpašniekiem pieņemt lēmumu par atbilstošu renovācijas būvdarbu pasūtīšanu.
Oskars Caune,
būvinženieris, būvprakses sertifikāti Nr. 20 - 2400, 20 - 4206
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA:
* * *
1. pielikums
_ _ . _ _ .2011. līgumam Nr._ _ _ _.
BŪVOBJEKTA «DAUDZDZĪVOKĻU DZĪVOJAMĀ MĀJA_ _ _ _ _ _ _ _ IELĀ _ _ _, _ _ _ _ _» TEHNISKĀS APSEKOŠANAS UZDEVUMS
(Katrā individuālā gadījumā Pasūtītājs kopīgi ar Apsekotāju var papildināt/precizēt uzdevuma apjomus un prasības.)
Tehniskās apsekošanas mērķis: mājas, to daļu patiesā tehniskā stāvokļa un bojājumu apjomu apzināšana, nepieciešamās informācijas ieguve detalizētai projektēšanas uzdevuma sastādīšanai, būvprojekta izstrādei un vienkāršotās energoefektīvas renovācijas būvprojekta izstrādei, un renovācijas būvdarbu izpildei, lai galarezultātā tiktu nodrošināta ilgtspējīga ēkas lietošana.
Būvobjektu «Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja _ _ _ _ _ _ _ ielā, _ _ _ _ _» apsekot,
pamatojoties uz:
I. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta «Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības» otrās daļas (2) «Obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības» pirmā punkta 1) «dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk – uzturēšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām» šādu apakšpunktu noteikumiem:
b) apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana;
c) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana;
d) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes
nodrošināšana;
e) dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana.
II. Šādiem MK 2010. gada 28. septembra noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta piekto daļu:
Nr. 905 «Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas
renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības»;
Nr. 906 «Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi»;
Nr. 907 «Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas,
tehniskās apkopes un kārtējā remonta noteikumi»
un saskaņā ar:
III. LBN 405-01 «Būvju tehniskā apsekošana» un tā pielikumu šādā apjomā, nepieciešamības gadījumā veicot konstrukciju atsegumus, kā arī novērtējot tehniskā nolietojuma pakāpi procentos (%):
3.1. brauktuves, ietves, celiņi un saimniecības laukumi
Segums, materiāls, apdare.
3.2. nožogojums un atbalsta sienas
Veids, materiāls, apdare.
3.3. pamati un pamatne, apmales
Vizuāls tehniskā stāvokļa novērtējums. Nepieciešams noteikt mājas apmaļu,
piegulošā pagalma (zālāja), trotuāra un brauktuves augstuma atzīmes.
3.4. nesošās sienas, ailu sijas un pārsedzes
Vizuāls tehniskā stāvokļa novērtējums.
3.5. pašnesošās sienas
Pašnesošo sienu konstrukcija un materiāls, vizuāls tehniskā stāvokļa novērtējums.
3.6. šuvju hermetizācija, hidroizolācija un siltumizolācija
Konstatētās deformācijas, bojājumi un to iespējamie cēloņi.
3.7. pagraba, starpstāvu, bēniņu pārsegumi
Vizuāls tehniskā stāvokļa novērtējums.
3.8. jumta elementi: nesošā konstrukcija, jumta klājs, jumta iesegums, lietusūdens novadsistēma
Jumta konstrukcijas, ieseguma un ūdens noteku sistēmas veids, konstrukcija un materiāls. Savietotā jumta konstrukcija un materiāls. Konstatētie defekti un to iespējamie cēloņi. Gaisa apmaiņa, temperatūras un gaisa mitruma režīms bēniņos. Tehniskā stāvokļa novērtējums kopumā pa atsevišķiem konstrukciju veidiem.
3.9. balkoni, lodžijas, lieveņi, jumtiņi
Balkonu, lodžiju, jumtiņu un dzegu konstrukcija un materiāls.
3.10. kāpnes un pandusi
Kāpņu veids, konstrukcija un materiāls; lieveņi un pandusi.
3.11. ailu aizpildījumi: vārti, ārdurvis, iekšdurvis, logi, lūkas
Logu un balkona durvju, ārdurvju un iekšdurvju materiāls, veidi un konstrukcijas, jumtiņi un markīzes.
3.12. ventilācijas šahtas un kanāli
Vizuāls tehniskā stāvokļa novērtējums.
3.13. iekšējā apdare un arhitektūras detaļas
Koplietošanas telpu iekšējo virsmu apdares veidi.
3.14. ārējā apdare un arhitektūras detaļas;
Fasāžu virsmu apdare. Fasādes detaļas, to materiāls.
3.15. aukstā ūdens un kanalizācijas cauruļvadi, ventiļi, krāni, sanitārtehniskā iekārta, ūdens patēriņa skaitītāji
Iekšējā aukstā ūdensvada ievadi, ūdens mērītājs, tīkla shēma, cauruļvadi un ietaises.
3.16. karstā ūdens cauruļvadi, to izolācija, ventiļi, krāni, ūdensmaisītāji, žāvētāji, ūdens patēriņa un siltumenerģijas patēriņa skaitītāji un citi elementi
Iekšējā karstā ūdens ūdensvada sistēma, tīkla shēma, cauruļvadi un sūkņi.
3.17. apkures sistēma, tās cauruļvadi, stāvvadi, ventiļi, cauruļvadu izolācija, apkures
katli, siltummaiņi, mēraparāti, automātika un citi elementi
Siltummezgla iekārta. Apkures sistēmas veids, cauruļvadi, izplešanās tvertne. Sistēmas kalpošanas ilgums, galvenie defekti, atbilstība normatīvo aktu prasībām. Būves siltuma zudumi.
3.18. centrālapkures radiatori, kaloriferi, konvektori un to pievadi, siltuma regulatori
Centrālapkures sildķermeņi, kalpošanas ilgums.
3.19. ventilācija un vēdināšana
Ventilācijas un vēdināšanas kanālu sistēma, iekārtas un citi elementi.
3.20. būves tehniskais nolietojums
Būves tehnisko rādītāju un ar tiem saistīto citu ekspluatācijas rādītāju stāvokļa pasliktināšanās pakāpe noteiktā laika posmā attiecībā pret jaunu būvi dabas, klimatisko un laika faktoru ietekmē, kā arī cilvēku darbības dēļ. Noteiktā lieluma (procentos) pamatojums. Konstrukcijas vai to elementi, kas ir avārijas un pirmsavārijas stāvoklī. Izpētes materiālu analīzē konstatētais galveno nesošo konstrukciju tehniskais stāvoklis kopumā, piemērotība vai nepieciešamie priekšnoteikumi to turpmākajai ekspluatācijai. Būves plānojuma un iekārtojuma, kā arī izmantošanas apstākļu atbilstība mūsdienu labiekārtojuma prasībām.
7.2. secinājumi un ieteikumi
Apstākļi, kuriem pievēršama īpaša uzmanība būvprojektēšanā vai renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu veikšanā. Nepieciešamie pasākumi (renovācija, rekonstrukcija, restaurācija) būves turpmākās ekspluatācijas nodrošināšanai, galvenie veicamie darbi.
Tehniskās apsekošanas atzinumu ieteicams noformēt tabulas formātā saskaņā ar LBN 405-01 pielikumu, tostarp sniegt arī pieejamās vispārīgās ziņas par būvi un situācijas raksturojumu.
Pasūtītājs Izpildītājs