"Dienas Bizness": "Skonto" grupa grimst parādos
"Skonto" uzņēmumu kopējie darbības rezultāti, kuri nekad iepriekš nav tikuši publiski apspriesti, rāda, ka grupai vismaz Latvijā ir dramatiski palielinājies kreditoru prasību apjoms, un tā strādā ar arvien lielākiem zaudējumiem, bet daudzsološie lielie projekti prasa investīcijas un drīzu peļņu nenesīs," šodien ziņo laikraksts "Dienas Bizness" (DB).
"Skonto" uzņēmumu kopējie darbības rezultāti, kuri nekad iepriekš nav tikuši publiski apspriesti, rāda, ka grupai vismaz Latvijā ir dramatiski palielinājies kreditoru prasību apjoms, un tā strādā ar arvien lielākiem zaudējumiem, bet daudzsološie lielie projekti prasa investīcijas un drīzu peļņu nenesīs," šodien ziņo laikraksts "Dienas Bizness" (DB).
"Skonto" grupai klājas ļoti labi. Nav nekādu problēmu," lakoniski "Skonto" uzņēmumu grupas pašreizējo stāvokli raksturo tās neformālais vadītājs un lielākais līdzīpašnieks Guntis Indriksons, plašāku informāciju solot "pēc kāda gada", raksta "Dienas Bizness".
Taču, kā izpētījis DB, "Skonto" uzņēmumu kopējie darbības rezultāti rāda, ka grupai vismaz Latvijā ir dramatiski palielinājies kreditoru prasību apjoms un tā strādā ar aizvien lielākiem zaudējumiem, bet daudzsološie lielie projekti prasa investīcijas un drīzu peļņu nesola.
Kā raksta DB, "Skonto" grupā daudzu desmitu kompāniju veidojumā ir gan tādas, kas pieder nosacītajai grupas mātes kompānijai - SIA "Skonto FC" vai Indriksonam un daļai no pārējiem 18 cilvēkiem, kuri savulaik dibināja pirmo "Skonto" kompāniju un vēl joprojām aktīvi darbojas biznesā, gan arī tādas, kas pieder tikai kādam no šiem pārējiem dibinātājiem vai vairākiem citiem cilvēkiem, kuri pašlaik tāpat atrodas redzamu "Skonto" kompāniju vadībā vai īpašnieku vidū.
Indriksons, kurš apgalvojot, ka lielākā daļa "Skonto" grupas biznesa atrodoties ārpus Latvijas, tomēr nekādu sīkāku informāciju par ārvalstīs esošajām "Skonto" grupas kompānijām nekad nav sniedzis, izņemot apgalvojumu, ka grupas kopējais apgrozījums 2000.gadā esot bijis 400 miljoni ASV dolāru, norāda DB.
Grupas aktīvi 2001. gadā gan ir sasnieguši 70,7 miljonus latu, ievērojami pārsniedzot 2000.gada beigu rādītāju - 51 miljonu latu, tāpat ir palielinājies arī apgrozījums, no 35,6 miljoniem latu sasniedzot 38,9 miljonus (pieaugums par gandrīz 10 procentiem), raksta DB.
Turklāt šajos aprēķinos nav ņemta vērā virkne "Skonto" kompāniju, kuras vienu vai vairākus gadus nav iesniegušas savus darbības pārskatus (vai arī atsevišķos gadījumos tie nav reģistrēti) - SIA "Viesnīca Karavella", SIA "Baltic Hospitality", SIA NHF, "Zivju restorāns "Skonto", SIA "Skonto-šipings", SIA "Restorāns Livonija", SIA "Skonto Marine", SIA "Res Immobilles", SIA "Valmieras sporta un kultūras centrs", SIA "Basketbola klubs "Skonto", futbola klubs "Skonto", SIA "Z Dimensija" un SIA "Pasaules ziedi".
Taču, kā norāda DB, vienlaikus šie uzņēmumi nav ņemti vērā, aprēķinot arī grupas kopējos zaudējumus pēdējo divu gadu laikā un kreditoru prasību pieaugumu. Neraugoties uz to, šie skaitļi ir pietiekami izteiksmīgi: tā grupas kopējie zaudējumi 2000. gadā ir bijuši aptuveni 0,54 miljonu latu apmērā, un, ja tiem vēl pieskaitītu šajos aprēķinos vērā neņemtās Multibankas 2000. gada peļņu 1,15 miljonu latu apmērā, varētu secināt, ka grupa gadu ir beigusi ar peļņu.
DB vērtē, ka dramatiski ir pieaudzis "Skonto" grupas uzņēmumu kopējais kreditoru prasību apjoms: ja 2000. gada beigās tas bija 31,2 miljoni latu, tad, noslēdzoties pagājušajam gadam, jau sasniedzis 49 miljonus latu (tātad - pieaugums par 57%).
"Skonto" grupai uzņēmējdarbības jomā pēdējo gadu laikā nav izdevies realizēt nozīmīgus saimnieciskus projektus, raksta DB. Pagājušā gada maijā ar presi runājot par "Skonto" projektiem, kuru kopumā esot 84 (tiesa, jūnijā citam preses izdevumam jau tiek minēts skaitlis 56), Indriksons kā galvenos nosaucis darījumu un atpūtas centra un viesnīcas "Mariott" celtniecību Elizabetes ielā, viesnīcas "Rīga" rekonstrukciju, metālkonstrukciju izgatavošanu uz uzņēmuma "Skonto būve" bāzes un caur Rīgas Centrālo terminālu ejošās kravu plūsmas dubultošanu, vēlāk presē minēti arī citi projekti. Tagad, gadu vēlāk, faktiski neviens no šiem projektiem vēl nav realizēts vai arī ir piedzīvojis neveiksmi. Piemēram, Elizabetes centra uzbūvēšana ir solīta gan uz Rīgas 800 gadu jubileju, taču reāli darbi būvlaukumā Elizabetes ielā joprojām nenotiek.
Tikmēr "Skonto" uzņēmumos tepat Latvijā ir notikusi vēl virkne pārmaiņu, un tikai viens pats Indriksons kopš pagājušā gada sākuma dažādu iemeslu dēļ ir zaudējis īpašumdaļas virknē kompāniju - "Interskonto" (likvidēta), "Skonto-Gāze" (likvidēta), "Trans Liepāja 1" (reorganizēta), NGN (pārdota), BTFK (pārdota), "Baltenergo Projects" (pārdota), "Hidroenerģija" (pārdota), Baltijas Jūras aģentūra (pārdota). Savukārt daļu savu akciju (nepilnus 6%) "Multibankā" Indriksons šā gada sākumā atdāvinājis citam bankas akcionāram un "Skonto" dibinātājam V. Solomatinam.
"Ieķīlātā kļūst arvien vairāk," tā DB raksturo "Skonto" grupas ieķīlāto īpašumu (nedzēstās ķīlas un hipotēkas) uzskatījumu virkni, sākot ar 1998.gadu, kad SIA "Skonto Plan Ltd" Multibankā par 45 000 latu ieķīlāja savus pamatlīdzekļus.
Sarakstu noslēdz apjomīgie šī gada skaitļi, šogad janvārī Indriksons "Unibankā" par 3,515 miljoniem latu ieķīlā SIA "Stadions" 1690 kapitāldaļas, februārī Indriksons nekustamo īpašumu biznesmenim Jurijam Gorbovam par 1 miljonu latu ieķīlā SIA "Elizabetes centrs" 3300 kapitāldaļas, maijā SIA "Hotel Investments" "Parekss bankā" par 15 miljoniem latu ieķīlā visu savu mantu, jūlijā SIA "Centrs 21" "Lateko bankā" par 1,29 miljoniem latu ieķīlā visu savu mantu, vienā dienā, 8. augustā - SIA "Skonto FC" VEF bankā par 172 800 latiem ieķīlā ķermeniskos pamatlīdzekļus (parādnieks - SIA "Z Dimensija") un SIA "Z Dimensija" VEF bankā par 172 800 latiem ieķīlā visu savu mantu.
LETA LETA
Copyright © LETA
"Skonto" grupai klājas ļoti labi. Nav nekādu problēmu," lakoniski "Skonto" uzņēmumu grupas pašreizējo stāvokli raksturo tās neformālais vadītājs un lielākais līdzīpašnieks Guntis Indriksons, plašāku informāciju solot "pēc kāda gada", raksta "Dienas Bizness".
Taču, kā izpētījis DB, "Skonto" uzņēmumu kopējie darbības rezultāti rāda, ka grupai vismaz Latvijā ir dramatiski palielinājies kreditoru prasību apjoms un tā strādā ar aizvien lielākiem zaudējumiem, bet daudzsološie lielie projekti prasa investīcijas un drīzu peļņu nesola.
Kā raksta DB, "Skonto" grupā daudzu desmitu kompāniju veidojumā ir gan tādas, kas pieder nosacītajai grupas mātes kompānijai - SIA "Skonto FC" vai Indriksonam un daļai no pārējiem 18 cilvēkiem, kuri savulaik dibināja pirmo "Skonto" kompāniju un vēl joprojām aktīvi darbojas biznesā, gan arī tādas, kas pieder tikai kādam no šiem pārējiem dibinātājiem vai vairākiem citiem cilvēkiem, kuri pašlaik tāpat atrodas redzamu "Skonto" kompāniju vadībā vai īpašnieku vidū.
Indriksons, kurš apgalvojot, ka lielākā daļa "Skonto" grupas biznesa atrodoties ārpus Latvijas, tomēr nekādu sīkāku informāciju par ārvalstīs esošajām "Skonto" grupas kompānijām nekad nav sniedzis, izņemot apgalvojumu, ka grupas kopējais apgrozījums 2000.gadā esot bijis 400 miljoni ASV dolāru, norāda DB.
Grupas aktīvi 2001. gadā gan ir sasnieguši 70,7 miljonus latu, ievērojami pārsniedzot 2000.gada beigu rādītāju - 51 miljonu latu, tāpat ir palielinājies arī apgrozījums, no 35,6 miljoniem latu sasniedzot 38,9 miljonus (pieaugums par gandrīz 10 procentiem), raksta DB.
Turklāt šajos aprēķinos nav ņemta vērā virkne "Skonto" kompāniju, kuras vienu vai vairākus gadus nav iesniegušas savus darbības pārskatus (vai arī atsevišķos gadījumos tie nav reģistrēti) - SIA "Viesnīca Karavella", SIA "Baltic Hospitality", SIA NHF, "Zivju restorāns "Skonto", SIA "Skonto-šipings", SIA "Restorāns Livonija", SIA "Skonto Marine", SIA "Res Immobilles", SIA "Valmieras sporta un kultūras centrs", SIA "Basketbola klubs "Skonto", futbola klubs "Skonto", SIA "Z Dimensija" un SIA "Pasaules ziedi".
Taču, kā norāda DB, vienlaikus šie uzņēmumi nav ņemti vērā, aprēķinot arī grupas kopējos zaudējumus pēdējo divu gadu laikā un kreditoru prasību pieaugumu. Neraugoties uz to, šie skaitļi ir pietiekami izteiksmīgi: tā grupas kopējie zaudējumi 2000. gadā ir bijuši aptuveni 0,54 miljonu latu apmērā, un, ja tiem vēl pieskaitītu šajos aprēķinos vērā neņemtās Multibankas 2000. gada peļņu 1,15 miljonu latu apmērā, varētu secināt, ka grupa gadu ir beigusi ar peļņu.
DB vērtē, ka dramatiski ir pieaudzis "Skonto" grupas uzņēmumu kopējais kreditoru prasību apjoms: ja 2000. gada beigās tas bija 31,2 miljoni latu, tad, noslēdzoties pagājušajam gadam, jau sasniedzis 49 miljonus latu (tātad - pieaugums par 57%).
"Skonto" grupai uzņēmējdarbības jomā pēdējo gadu laikā nav izdevies realizēt nozīmīgus saimnieciskus projektus, raksta DB. Pagājušā gada maijā ar presi runājot par "Skonto" projektiem, kuru kopumā esot 84 (tiesa, jūnijā citam preses izdevumam jau tiek minēts skaitlis 56), Indriksons kā galvenos nosaucis darījumu un atpūtas centra un viesnīcas "Mariott" celtniecību Elizabetes ielā, viesnīcas "Rīga" rekonstrukciju, metālkonstrukciju izgatavošanu uz uzņēmuma "Skonto būve" bāzes un caur Rīgas Centrālo terminālu ejošās kravu plūsmas dubultošanu, vēlāk presē minēti arī citi projekti. Tagad, gadu vēlāk, faktiski neviens no šiem projektiem vēl nav realizēts vai arī ir piedzīvojis neveiksmi. Piemēram, Elizabetes centra uzbūvēšana ir solīta gan uz Rīgas 800 gadu jubileju, taču reāli darbi būvlaukumā Elizabetes ielā joprojām nenotiek.
Tikmēr "Skonto" uzņēmumos tepat Latvijā ir notikusi vēl virkne pārmaiņu, un tikai viens pats Indriksons kopš pagājušā gada sākuma dažādu iemeslu dēļ ir zaudējis īpašumdaļas virknē kompāniju - "Interskonto" (likvidēta), "Skonto-Gāze" (likvidēta), "Trans Liepāja 1" (reorganizēta), NGN (pārdota), BTFK (pārdota), "Baltenergo Projects" (pārdota), "Hidroenerģija" (pārdota), Baltijas Jūras aģentūra (pārdota). Savukārt daļu savu akciju (nepilnus 6%) "Multibankā" Indriksons šā gada sākumā atdāvinājis citam bankas akcionāram un "Skonto" dibinātājam V. Solomatinam.
"Ieķīlātā kļūst arvien vairāk," tā DB raksturo "Skonto" grupas ieķīlāto īpašumu (nedzēstās ķīlas un hipotēkas) uzskatījumu virkni, sākot ar 1998.gadu, kad SIA "Skonto Plan Ltd" Multibankā par 45 000 latu ieķīlāja savus pamatlīdzekļus.
Sarakstu noslēdz apjomīgie šī gada skaitļi, šogad janvārī Indriksons "Unibankā" par 3,515 miljoniem latu ieķīlā SIA "Stadions" 1690 kapitāldaļas, februārī Indriksons nekustamo īpašumu biznesmenim Jurijam Gorbovam par 1 miljonu latu ieķīlā SIA "Elizabetes centrs" 3300 kapitāldaļas, maijā SIA "Hotel Investments" "Parekss bankā" par 15 miljoniem latu ieķīlā visu savu mantu, jūlijā SIA "Centrs 21" "Lateko bankā" par 1,29 miljoniem latu ieķīlā visu savu mantu, vienā dienā, 8. augustā - SIA "Skonto FC" VEF bankā par 172 800 latiem ieķīlā ķermeniskos pamatlīdzekļus (parādnieks - SIA "Z Dimensija") un SIA "Z Dimensija" VEF bankā par 172 800 latiem ieķīlā visu savu mantu.
LETA LETA
Copyright © LETA
