Dienvidu tilta būvniecībai vēl nepiešķir papildu līdzekļus
Rīgas dome vēl nepiešķīra papildu līdzekļus AS "Dienvidu tilts" inflācijas dēļ pieaugušo izdevumu segšanai.
Rīgas dome vēl nepiešķīra papildu līdzekļus AS "Dienvidu tilts" inflācijas dēļ pieaugušo izdevumu segšanai.
Lēmuma pieņemšana pēc apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikuma atlikta uz divām nedēļām. Lēmumprojekts jāprecizē.
Lēmumprojekts par Dienvidu tilta būvniecībai piemērojamā inflācijas koeficienta koriģēšanu paredz, ka no 2006.gada Dienvidu tilta būvniecības līguma summai kā inflācijas piemaksas koeficients tiks piemērots būvniecības izmaksu indekss transporta objektiem.
Papildu sadārdzinājums Dienvidu tilta būvniecībai, piemērojot būvniecības izmaksu indeksu, sasniedz 10,3% jeb 7,5 miljonus latu, kopumā - 26,6 miljonus latu.
Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL) iepriekš norādīja, ka domei juridiski nebūtu nepieciešams koriģēt inflācijas koeficientu, bet darbus apturēt un izvēlēties arī nebūtu pareizi. "Dome iegūtu daļēji pabeigtu tiltu un ilgu tiesāšanos par to, cik kurš kuram ir parādā," skaidroja Aksenoks.
"Līgums tika parakstīts 2003.gadā. Kopš tā laika betona un degvielas cenas palielinājušās divas reizes. Ja nebūs līdzekļu, vienkārši nevarēsim turpināt darbu," iepriekš deputātiem skaidroja AS "Dienvidu tilts" padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.
Jau ziņots, ka jaunā Dienvidu tilta celtniecība varēja būt apdraudēta, jo nebija rasts papildu finansējums inflācijas pieauguma segšanai.
"Ja situācija netiks atrisināta jau šī mēneša laikā, AS "Dienvidu tilts" būs jāaptur tilta būvniecība, jo nebūs naudas materiāliem un strādnieku algām," aģentūru LETA iepriekš informēja Rāvis.
Vienošanās ar Rīgas domi par norēķinu kārtību tilta celtniecības laikā paredz, ka projekta sadārdzinājumu aprēķina, piemērojot patēriņa cenu inflācijas koeficientu.
Tomēr Centrālās statistikas pārvaldes dati par inflāciju 2005.gadā liecina, ka patēriņa cenas pieauga vidēji par 6,7%, bet transporta objektu būvniecības cenu pieaugums bija divarpus reizes lielāks - 16,6%.
"Arī šogad vērojamas līdzīgas tendences. Tādēļ mēs lūdzam, lai Rīgas dome mainītu vienošanos un projekta sadārdzinājumu aprēķinātu, ņemot vērā nevis vidējo inflāciju, bet gan tieši transporta objektu būvniecības sadārdzinājumu," norādīja Rāvis.
"2004.gadā, kad tika slēgts līgums par Dienvidu tilta būvniecību, Latvija vēl nebija saskārusies ar tādu problēmu kā strauji augošām cenām. Taču tagad, kad inflācija kļuvusi par vienu no smagākajām tautsaimniecības, īpaši būvniecības problēmām, šis jautājums ir jārisina," skaidroja uzņēmējs.
Pašlaik celtnieki turpina tilta laiduma konstrukcijas uzbīdīšanu pār tilta balstiem Daugavā.
Dienvidu tilta būvniecību iecerēts pabeigt 2008.gada vasarā.
Tilta laiduma konstrukciju uzbīdīšana sākta 22.maijā, un tas ir nākamais lielais posms tilta būvniecībā pēc balstu izveides. Laiduma metāla konstrukciju kopējais svars būs 6700 tonnas, bet kopējais garums - 803 metri. Konstrukciju uzbīdīšanu paredzēts pabeigt 2007.gada aprīlī, kad tilta laiduma metāla konstrukcijas pilnībā savienos Daugavas labo un kreiso krastu.
Pēc tam uz tilta konstrukcijām tiks būvēta braucamā daļa, gājēju ietves, izveidotas margas. Būvniecības pirmo kārtu, kurā tiks uzcelts Dienvidu tilts, kā arī izbūvēti krustojumi ar Krasta un Bauskas ielu, iecerēts pabeigt līdz 2008.gada vasarai. Pavisam tilta laiduma konstrukcijā būs astoņi uzbīdīšanas posmi.
Tilta laiduma metāla konstrukcijas piegādā AS "Voroņežstaļmost", kas ir viena no Krievijas lielākajām un atzītākajām specializētajām tiltu metāla konstrukciju ražotnēm. Konstrukciju sagatavošana un montāža notiek Dienvidu tilta būvlaukumā.
Tilta pirmās kārtas celtniecības ģenerāluzņēmēja ir AS "Dienvidu tilts", kurā apvienojušās sešas vadošās Latvijas celtniecības kompānijas, kuras specializējušās tieši tiltu izbūvē un kuru speciālisti ir savas nozares eksperti ar ilgu darba pieredzi gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tās ir SIA "Skonto būve", AS "Latvijas tilti", AS "BMGS", SIA "Tilts", SIA "Rīgas tilti" un SIA "Viadukts".
Dienvidu tilts ir vērienīgākais, sarežģītākais un lielākais šāds projekts Baltijas valstīs pēdējo 25 gadu laikā
Lēmuma pieņemšana pēc apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikuma atlikta uz divām nedēļām. Lēmumprojekts jāprecizē.
Lēmumprojekts par Dienvidu tilta būvniecībai piemērojamā inflācijas koeficienta koriģēšanu paredz, ka no 2006.gada Dienvidu tilta būvniecības līguma summai kā inflācijas piemaksas koeficients tiks piemērots būvniecības izmaksu indekss transporta objektiem.
Papildu sadārdzinājums Dienvidu tilta būvniecībai, piemērojot būvniecības izmaksu indeksu, sasniedz 10,3% jeb 7,5 miljonus latu, kopumā - 26,6 miljonus latu.
Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL) iepriekš norādīja, ka domei juridiski nebūtu nepieciešams koriģēt inflācijas koeficientu, bet darbus apturēt un izvēlēties arī nebūtu pareizi. "Dome iegūtu daļēji pabeigtu tiltu un ilgu tiesāšanos par to, cik kurš kuram ir parādā," skaidroja Aksenoks.
"Līgums tika parakstīts 2003.gadā. Kopš tā laika betona un degvielas cenas palielinājušās divas reizes. Ja nebūs līdzekļu, vienkārši nevarēsim turpināt darbu," iepriekš deputātiem skaidroja AS "Dienvidu tilts" padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.
Jau ziņots, ka jaunā Dienvidu tilta celtniecība varēja būt apdraudēta, jo nebija rasts papildu finansējums inflācijas pieauguma segšanai.
"Ja situācija netiks atrisināta jau šī mēneša laikā, AS "Dienvidu tilts" būs jāaptur tilta būvniecība, jo nebūs naudas materiāliem un strādnieku algām," aģentūru LETA iepriekš informēja Rāvis.
Vienošanās ar Rīgas domi par norēķinu kārtību tilta celtniecības laikā paredz, ka projekta sadārdzinājumu aprēķina, piemērojot patēriņa cenu inflācijas koeficientu.
Tomēr Centrālās statistikas pārvaldes dati par inflāciju 2005.gadā liecina, ka patēriņa cenas pieauga vidēji par 6,7%, bet transporta objektu būvniecības cenu pieaugums bija divarpus reizes lielāks - 16,6%.
"Arī šogad vērojamas līdzīgas tendences. Tādēļ mēs lūdzam, lai Rīgas dome mainītu vienošanos un projekta sadārdzinājumu aprēķinātu, ņemot vērā nevis vidējo inflāciju, bet gan tieši transporta objektu būvniecības sadārdzinājumu," norādīja Rāvis.
"2004.gadā, kad tika slēgts līgums par Dienvidu tilta būvniecību, Latvija vēl nebija saskārusies ar tādu problēmu kā strauji augošām cenām. Taču tagad, kad inflācija kļuvusi par vienu no smagākajām tautsaimniecības, īpaši būvniecības problēmām, šis jautājums ir jārisina," skaidroja uzņēmējs.
Pašlaik celtnieki turpina tilta laiduma konstrukcijas uzbīdīšanu pār tilta balstiem Daugavā.
Dienvidu tilta būvniecību iecerēts pabeigt 2008.gada vasarā.
Tilta laiduma konstrukciju uzbīdīšana sākta 22.maijā, un tas ir nākamais lielais posms tilta būvniecībā pēc balstu izveides. Laiduma metāla konstrukciju kopējais svars būs 6700 tonnas, bet kopējais garums - 803 metri. Konstrukciju uzbīdīšanu paredzēts pabeigt 2007.gada aprīlī, kad tilta laiduma metāla konstrukcijas pilnībā savienos Daugavas labo un kreiso krastu.
Pēc tam uz tilta konstrukcijām tiks būvēta braucamā daļa, gājēju ietves, izveidotas margas. Būvniecības pirmo kārtu, kurā tiks uzcelts Dienvidu tilts, kā arī izbūvēti krustojumi ar Krasta un Bauskas ielu, iecerēts pabeigt līdz 2008.gada vasarai. Pavisam tilta laiduma konstrukcijā būs astoņi uzbīdīšanas posmi.
Tilta laiduma metāla konstrukcijas piegādā AS "Voroņežstaļmost", kas ir viena no Krievijas lielākajām un atzītākajām specializētajām tiltu metāla konstrukciju ražotnēm. Konstrukciju sagatavošana un montāža notiek Dienvidu tilta būvlaukumā.
Tilta pirmās kārtas celtniecības ģenerāluzņēmēja ir AS "Dienvidu tilts", kurā apvienojušās sešas vadošās Latvijas celtniecības kompānijas, kuras specializējušās tieši tiltu izbūvē un kuru speciālisti ir savas nozares eksperti ar ilgu darba pieredzi gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tās ir SIA "Skonto būve", AS "Latvijas tilti", AS "BMGS", SIA "Tilts", SIA "Rīgas tilti" un SIA "Viadukts".
Dienvidu tilts ir vērienīgākais, sarežģītākais un lielākais šāds projekts Baltijas valstīs pēdējo 25 gadu laikā
