Dienvidu tilta celtniecību varētu finansēt AS "Parekss - banka"
Pilnsabiedrība "Dienvidu tilts" izteikusi priekšlikumu Rīgas domei, kas paredz, ka 85 miljonus latu vērtā Dienvidu tilta celtniecību varētu finansēt AS "Parekss - banka", piesaistot arī citu banku brīvos līdzekļus, šodien raksta laikraksts "Dienas Bizness" (DB).
Pilnsabiedrība "Dienvidu tilts" izteikusi priekšlikumu Rīgas domei, kas paredz, ka 85 miljonus latu vērtā Dienvidu tilta celtniecību varētu finansēt AS "Parekss - banka", piesaistot arī citu banku brīvos līdzekļus, šodien raksta laikraksts "Dienas Bizness" (DB).
Kā ziņots, pilnsabiedrības "Dienvidu tilts" dalībnieki ir SIA "Skonto būve", AS"BMGS", AS "Latvijas tilti", SIA "Rīgas tilti", SIA "Tilts" un SIA "Viadukts".
"Dienvidu tilta" juridiskais direktors Aivars Borovkovs sarunā ar DB atzinis, ka galīgais lēmums vēl nav pieņemts, taču sarunas ar banku bijušas pietiekami nopietnas, lai uz to pamata varētu pašvaldībai izteikt šādu priekšlikumu. Par kredīta nodrošinājumu, procentiem un termiņiem gan varēšot runāt tikai tad, kad pašvaldība būs pilnībā izlēmusi, kā notiks būvniecības finansēšana.
Arī bankā laikrakstam apliecināja, ka Dienvidu tilta projekts ir interesants, taču par konkrētiem jautājumiem runāt ir pāragri.
"Ne valstij, ne pašvaldībai šobrīd nav tādas naudas, lai uzbūvētu Dienvidu tiltu, taču no Eiropas Savienības fondiem mēs naudu dabūsim tikai pēc 2 - 3 gadiem. Varam vai nu paši ņemt kredītu, vai noslēgt koncesijas līgumu ar "Dienvidu tiltu"," DB norādījis Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Andris Ameriks.
Pašvaldības pārstāvis laikrakstam neapliecināja, ka projekta īstenošanai finanšu avots varētu būt "Parekss - banka". Kā pieļāva Ameriks, sarunās ar Finanšu ministriju, kas iepriekš paziņoja, ka neļaus izmantot pašvaldības līdzekļus tilta būvniecībai, jo šim mērķim varētu tikt piesaistīti Eiropas Savienības (ES) līdzekļi, varētu rast kompromisu. Tas paredzētu, ka Rīgas dome piekrīt Ziemeļu šķērsojuma būvniecībai piesaistīt ES naudu, bet Finanšu ministrija ļauj realizēt valsts un privātās partnerības projekta modeli Dienvidu tilta gadījumā.
Ameriks arī pieļāva, ka pašvaldība varētu piešķirt naudu tilta tehniskā projekta izstrādei - aptuveni 6,5 miljonus latu četrās kārtās.
Kā raksta DB, tikmēr Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) šā gada 6.augustā plāno skatīt no Valsts zemes dienesta saņemto sūdzību par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta rīkoto sarunu procedūru "Topogrāfiskās uzmērīšanas darbi Dienvidu tilta trases detālplānojumam".
Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūbe laikrakstam skaidrojis, ka izvēlētajai SIA "Tiltprojekts" nemaz nav licences šādu darbu veikšanai, turklāt pašvaldība apgājusi likumu, kas liek rīkot konkursu vai vismaz cenu aptauju.
Iepriekš IUB vērsās arī Horvātijas uzņēmums "Industrogrdnja", kas iebilda pret konkursa rezultātiem. IUB, izvērtējot konkursa materiālus, tomēr atļāva Pilsētas attīstības departamentam slēgt līgumu ar "Dienvidu tiltu". Horvātijas kompānija vēl nav izlēmusi, vai tiesā pārsūdzēs IUB lēmumu.
Kā ziņots, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis iepriekš paziņoja, ka Finanšu ministrija nepieļaus Rīgas pašvaldības līdzekļu tēriņus Daugavas šķērsojuma - Dienvidu tilta projekta finansēšanai. Ministrija izmantošot savu ietekmi, ja Rīgas dome mēģinās realizēt iecerēto celtniecības finansējuma shēmu, kas paredz tilta celtniecību par privātiem pilnsabiedrības "Dienvidu tilts" līdzekļiem, ko vēlāk pašvaldība atmaksātu.
Dombrovskis ir iecerējis tikties ar Rīgas mēru Gundaru Bojāru, lai apspriestu jautājumus, kas skar Dienvidu tilta finansējumu.
Finanšu ministrija aicina abus Daugavas šķērsojumus - gan Dienvidu tiltu, gan Ziemeļu šķērsojumu - būvēt, izmantojot ES kohēzijas fonda līdzekļus.
LETA
Copyright © LETA
Kā ziņots, pilnsabiedrības "Dienvidu tilts" dalībnieki ir SIA "Skonto būve", AS"BMGS", AS "Latvijas tilti", SIA "Rīgas tilti", SIA "Tilts" un SIA "Viadukts".
"Dienvidu tilta" juridiskais direktors Aivars Borovkovs sarunā ar DB atzinis, ka galīgais lēmums vēl nav pieņemts, taču sarunas ar banku bijušas pietiekami nopietnas, lai uz to pamata varētu pašvaldībai izteikt šādu priekšlikumu. Par kredīta nodrošinājumu, procentiem un termiņiem gan varēšot runāt tikai tad, kad pašvaldība būs pilnībā izlēmusi, kā notiks būvniecības finansēšana.
Arī bankā laikrakstam apliecināja, ka Dienvidu tilta projekts ir interesants, taču par konkrētiem jautājumiem runāt ir pāragri.
"Ne valstij, ne pašvaldībai šobrīd nav tādas naudas, lai uzbūvētu Dienvidu tiltu, taču no Eiropas Savienības fondiem mēs naudu dabūsim tikai pēc 2 - 3 gadiem. Varam vai nu paši ņemt kredītu, vai noslēgt koncesijas līgumu ar "Dienvidu tiltu"," DB norādījis Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Andris Ameriks.
Pašvaldības pārstāvis laikrakstam neapliecināja, ka projekta īstenošanai finanšu avots varētu būt "Parekss - banka". Kā pieļāva Ameriks, sarunās ar Finanšu ministriju, kas iepriekš paziņoja, ka neļaus izmantot pašvaldības līdzekļus tilta būvniecībai, jo šim mērķim varētu tikt piesaistīti Eiropas Savienības (ES) līdzekļi, varētu rast kompromisu. Tas paredzētu, ka Rīgas dome piekrīt Ziemeļu šķērsojuma būvniecībai piesaistīt ES naudu, bet Finanšu ministrija ļauj realizēt valsts un privātās partnerības projekta modeli Dienvidu tilta gadījumā.
Ameriks arī pieļāva, ka pašvaldība varētu piešķirt naudu tilta tehniskā projekta izstrādei - aptuveni 6,5 miljonus latu četrās kārtās.
Kā raksta DB, tikmēr Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) šā gada 6.augustā plāno skatīt no Valsts zemes dienesta saņemto sūdzību par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta rīkoto sarunu procedūru "Topogrāfiskās uzmērīšanas darbi Dienvidu tilta trases detālplānojumam".
Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūbe laikrakstam skaidrojis, ka izvēlētajai SIA "Tiltprojekts" nemaz nav licences šādu darbu veikšanai, turklāt pašvaldība apgājusi likumu, kas liek rīkot konkursu vai vismaz cenu aptauju.
Iepriekš IUB vērsās arī Horvātijas uzņēmums "Industrogrdnja", kas iebilda pret konkursa rezultātiem. IUB, izvērtējot konkursa materiālus, tomēr atļāva Pilsētas attīstības departamentam slēgt līgumu ar "Dienvidu tiltu". Horvātijas kompānija vēl nav izlēmusi, vai tiesā pārsūdzēs IUB lēmumu.
Kā ziņots, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis iepriekš paziņoja, ka Finanšu ministrija nepieļaus Rīgas pašvaldības līdzekļu tēriņus Daugavas šķērsojuma - Dienvidu tilta projekta finansēšanai. Ministrija izmantošot savu ietekmi, ja Rīgas dome mēģinās realizēt iecerēto celtniecības finansējuma shēmu, kas paredz tilta celtniecību par privātiem pilnsabiedrības "Dienvidu tilts" līdzekļiem, ko vēlāk pašvaldība atmaksātu.
Dombrovskis ir iecerējis tikties ar Rīgas mēru Gundaru Bojāru, lai apspriestu jautājumus, kas skar Dienvidu tilta finansējumu.
Finanšu ministrija aicina abus Daugavas šķērsojumus - gan Dienvidu tiltu, gan Ziemeļu šķērsojumu - būvēt, izmantojot ES kohēzijas fonda līdzekļus.
LETA
Copyright © LETA
