Diskusija par Rīgas pilsētas Būvvaldes darbību
Lai sekmētu sadarbību un savstarpējo sapratni par būvniecības procesiem pilsētā, Rīgas pilsētas Būvvalde 4.martā organizēja profesionālu diskusiju ar arhitektiem, būvuzņēmējiem un nekustamā īpašuma attīstītājiem.
Lai sekmētu sadarbību un savstarpējo sapratni par būvniecības procesiem pilsētā, Rīgas pilsētas Būvvalde 4.martā organizēja profesionālu diskusiju ar arhitektiem, būvuzņēmējiem un nekustamā īpašuma attīstītājiem, lai nepolitiskā gaisotnē pārrunātu Būvvaldes darbības veiksmīgās iniciatīvas un novēršamos trūkumus. Diskusijas dalībnieki tika iepazīstināti arī ar Būvvaldes vadības sagatavoto manifestu, kurš pieejams – http://www.rigasdome.lv/pad/?/presei/pressrelease/894
Būvvaldes organizētā diskusija pulcēja lielu interesentu loku. Kopumā pasākumā piedalījās pārstāvji no vairāk nekā 50 būvnieku, arhitektu un nekustamo īpašumu attīstītāju kompānijām un birojiem, kuri izteicās par pēdējo divu gadu laikā notikušajām reformām Būvvaldes darbā un arī deva savus ieteikumus turpmākai darbības uzlabošanai.
Diskusiju iesāka Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītāja vietnieks Ervīns Timofejevs un Būvvaldes vadītājs Ints Pujāts, definējot Būvvaldes padarīto, realizētos uzlabojumus un iezīmējot nākotnes perspektīvas. Vērtēja, piekrita un oponēja arhitekti, būvnieki, valsts institūciju pārstāvji un nekustamā īpašuma speciālisti. Taču viennozīmīgs secinājums – šādas diskusijas ir nepieciešamas.
Ervīns Timofejevs, Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītāja vietnieks
Pirmkārt, mēs sistematizējām un sākām aprakstīt būvniecības procedūru Rīgā, sākot ar pieteikuma iesniegšanu un līdz pat būvatļaujas saņemšanai. Tapa tā sauktā "Zaļā grāmata", kura, lai arī tiek vērtēta pretrunīgi, definē spēles noteikumus un prasības būvējot Rīgā. Kļūdas, protams, ir, taču tas ir pirmais solis uz vienādiem spēles noteikumiem visiem.
Nākamais solis bija izveidot būvprojektu izskatīšanu saskaņā ar vienotu sistēmu, pēc iespējas izslēdzot subjektīvismu. Vai tas ir izdevis vai nav izdevies, vērtēt var katrs. Domāju, ka virziens ir pareizais, jo šīs lietas ir gadu strādājušas un mēs jau redzam rezultātus. Vismaz formāli projekti kļūst sakārtotāki, baudāmāki un tajos ir parādījusies atbildības ķēde.
Trešā lieta - Būvvalde ir pieņēmusi lēmumu vienkāršot privātīpašumu renovācijas kārtību Rīgas pilsētā, atsakoties no virknes dokumentu un procedūru, kas samazina kopējo renovācijas procesa saskaņošanas laiku un lieku birokrātiju. Renovācija ir vienkāršākais būves remonta veids, kas tiek veikts, lai atjaunotu nolietotās konstrukcijas vai veiktu uzlabojumus, neizmainot to oriģinālo apjomu – tātad kopumā neietekmējot ēkas tehnisko stāvokli. Piemēram, starpsienu nojaukšana, vannas istabas un tualetes apvienošana.
Griežoties Klientu apkalpošanas centrā vai arī internetā www.rdpad.lv iespējams saņemt tipveida arhitektūras plānošanas nosacījumus, uz kuru pamata sertificēts arhitekts izstrādā renovācijas projektu. Renovācijas projekts vairs nebūs jāskaņo Būvvaldē, bet objekta atbilstību projektam izvērtēs Būvinspekcija, kas arī izsniegs slēdzienu par gatavību ekspluatācijas uzsākšanai.
Ints Pujāts, Būvvaldes vadītājs
Aicinu visus izvērtēt vai tas, kas ir izdarīts un vai tas, ko darām, plānojam, ir pareizi, kā arī norādīt uz mūsu kļūdām. Tāpēc jau mēs esam šeit. Arhitektūras pārvalde ir institūcija, kas ne vienmēr ir izraisījusi pozitīvas emocijas, lai gan jāsaka, ka laika gaitā daudz kas ir mainījies uz labo pusi.
Pašreiz mēģinām izveidot komandu no cilvēkiem, kas ir kaut ko jau paveikuši un ir gatavi arī turpmāk strādāt ar atdevi. Skaidrs, ka mūsu pilsētas dzīve nedrīkst būt olimpiskās spēles, kas atkarīgas no kārtējā deputāta sasaukuma. Lielākā problēma ir tā, ka labās lietas netiek pārmantotas, bet viss katru reizi tiek veidots atkal un atkal no jauna, zaudējot laiku.
Turpinājums sekos
Būvvaldes organizētā diskusija pulcēja lielu interesentu loku. Kopumā pasākumā piedalījās pārstāvji no vairāk nekā 50 būvnieku, arhitektu un nekustamo īpašumu attīstītāju kompānijām un birojiem, kuri izteicās par pēdējo divu gadu laikā notikušajām reformām Būvvaldes darbā un arī deva savus ieteikumus turpmākai darbības uzlabošanai.
Diskusiju iesāka Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītāja vietnieks Ervīns Timofejevs un Būvvaldes vadītājs Ints Pujāts, definējot Būvvaldes padarīto, realizētos uzlabojumus un iezīmējot nākotnes perspektīvas. Vērtēja, piekrita un oponēja arhitekti, būvnieki, valsts institūciju pārstāvji un nekustamā īpašuma speciālisti. Taču viennozīmīgs secinājums – šādas diskusijas ir nepieciešamas.
Ervīns Timofejevs, Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītāja vietnieks
Pirmkārt, mēs sistematizējām un sākām aprakstīt būvniecības procedūru Rīgā, sākot ar pieteikuma iesniegšanu un līdz pat būvatļaujas saņemšanai. Tapa tā sauktā "Zaļā grāmata", kura, lai arī tiek vērtēta pretrunīgi, definē spēles noteikumus un prasības būvējot Rīgā. Kļūdas, protams, ir, taču tas ir pirmais solis uz vienādiem spēles noteikumiem visiem.
Nākamais solis bija izveidot būvprojektu izskatīšanu saskaņā ar vienotu sistēmu, pēc iespējas izslēdzot subjektīvismu. Vai tas ir izdevis vai nav izdevies, vērtēt var katrs. Domāju, ka virziens ir pareizais, jo šīs lietas ir gadu strādājušas un mēs jau redzam rezultātus. Vismaz formāli projekti kļūst sakārtotāki, baudāmāki un tajos ir parādījusies atbildības ķēde.
Trešā lieta - Būvvalde ir pieņēmusi lēmumu vienkāršot privātīpašumu renovācijas kārtību Rīgas pilsētā, atsakoties no virknes dokumentu un procedūru, kas samazina kopējo renovācijas procesa saskaņošanas laiku un lieku birokrātiju. Renovācija ir vienkāršākais būves remonta veids, kas tiek veikts, lai atjaunotu nolietotās konstrukcijas vai veiktu uzlabojumus, neizmainot to oriģinālo apjomu – tātad kopumā neietekmējot ēkas tehnisko stāvokli. Piemēram, starpsienu nojaukšana, vannas istabas un tualetes apvienošana.
Griežoties Klientu apkalpošanas centrā vai arī internetā www.rdpad.lv iespējams saņemt tipveida arhitektūras plānošanas nosacījumus, uz kuru pamata sertificēts arhitekts izstrādā renovācijas projektu. Renovācijas projekts vairs nebūs jāskaņo Būvvaldē, bet objekta atbilstību projektam izvērtēs Būvinspekcija, kas arī izsniegs slēdzienu par gatavību ekspluatācijas uzsākšanai.
Ints Pujāts, Būvvaldes vadītājs
Aicinu visus izvērtēt vai tas, kas ir izdarīts un vai tas, ko darām, plānojam, ir pareizi, kā arī norādīt uz mūsu kļūdām. Tāpēc jau mēs esam šeit. Arhitektūras pārvalde ir institūcija, kas ne vienmēr ir izraisījusi pozitīvas emocijas, lai gan jāsaka, ka laika gaitā daudz kas ir mainījies uz labo pusi.
Pašreiz mēģinām izveidot komandu no cilvēkiem, kas ir kaut ko jau paveikuši un ir gatavi arī turpmāk strādāt ar atdevi. Skaidrs, ka mūsu pilsētas dzīve nedrīkst būt olimpiskās spēles, kas atkarīgas no kārtējā deputāta sasaukuma. Lielākā problēma ir tā, ka labās lietas netiek pārmantotas, bet viss katru reizi tiek veidots atkal un atkal no jauna, zaudējot laiku.
Turpinājums sekos