Diskusijas "Mājoklis" dalībnieki atzīst dzīvokļu trūkumu Rīgas pilsētā
Apaļā galda diskusijas "Mājoklis" dalībnieki šodien atzina, ka Rīgā trūkst dzīvojamās platības un ir nepieciešams izstrādāt mājokļu politiku un stratēģiju, kā visvieglāk iegūt pašvaldībai nepieciešamo dzīvojamo fondu.
Apaļā galda diskusijas "Mājoklis" dalībnieki šodien atzina, ka Rīgā trūkst dzīvojamās platības un ir nepieciešams izstrādāt mājokļu politiku un stratēģiju, kā visvieglāk iegūt pašvaldībai nepieciešamo dzīvojamo fondu.
Rīgas domes Pilsētplānošanas nodaļas stratēģiskās plānošanas grupas vadītāja Ināra Marana diskusijas dalībniekus informēja, ka, pēc 2000.gada datiem, Rīgā ir 0,3-0,4 dzīvokļi uz katriem 1 000 iedzīvotājiem. 1990.gada sākumā Rīgā bija 6 dzīvokļi uz 1 000 iedzīvotāju.
Marana norādīja, ka Rīgā, salīdzinot ar citu valstu galvaspilsētām, ir 2-3 reizes mazāka dzīvojamās telpas platība uz vienu iedzīvotāju, proti - tikai 20,4 kvadrātmetri.
Šie dati galvenokārt liecina, ka Rīgā ir dzīvojamo telpu deficīts, cilvēki dzīvo saspiesti, neatbilstošu ērtību platībās, uzsvēra Marana.
To, ka Rīgā patlaban ir visai sarežģīta situācija ar dzīvojamo platību, atzina arī Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētaja vietnieks Indulis Krauze, kurš norādīja, ka pēc privatizācijas Rīgas pašvaldībai atliks mazāk nekā 20% agrāk reģistrēto dzīvokļu, kas lielai pilsētai ir par maz. Tomēr Krauze norādīja, mūsu kaimiņi - lietuvieši un igauņi - esot daudz bēdīgākā situācijā, jo viņiem pēc dzīvokļu privatizācijas brīvi palikuši tikai 4% dzīvokļu.
Runājot par to, kam pirmkārt pienākas dzīvokļi no pašvaldības dzīvojamā fonda, Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa sacīja, ka tās ir maznodrošinātās personas, kuras pilnībā atbilst Rīgas domes noteikumiem par maznodrošinātās personas statusu.
Stabiņa norādīja - ja agrāk prioritāte dzīvokļu piešķiršanā bija tiem īrniekiem, kuri rindā gaidīja uz dzīvokļa apstākļu uzlabošanu, tad tagad prioritāte ir tieši maznodrošinātajām personām, tostarp ar tiesas spriedumu no dzīvokļa izliktajām personām.
Patlaban aptuveni 1 400 ģimenes gaida dzīvokļus bez ērtībām vai istabas dienesta viesnīcās, kas parasti tiek piešķirtas maznodrošinātajām personām, 250 ģimenes stāv rindā uz labiekārtotiem dzīvokļiem, dzīvokļi ir nepieciešami 166 bāreņiem, 5 700 ģimenes ir rindā uz dzīvokļa apstākļu uzlabošanu.
Nekustamo īpašumu kompānijas SIA "Nira fonds" prezidents Vadims Markovs kā vienu no iespējamiem problēmas risinājumiem ieteica pētīt Sanktpēterburgas piemēru, kur situācija ar dzīvojamo fondu bijusi līdzīga.
Šīs Krievijas pilsētas pašvaldība savulaik ar Pasaules Bankas atbalstu izstrādājusi programmu, kā apgūt brīvās zemes platības un radīt dzīvojamo fondu. Proti - pašvaldība ar Pasaules Bankas atbalstu brīvajos zemes gabalos ierīko visu nepieciešamo infrastruktūru un tālāk šos zemes gabalus ar norunu, ka tiek būvētas dzīvojamās mājas, nodod privātpersonām. Pašvaldība par zemi sākumā ļauj norēķināties 20% apmērā no patiesās tirgus vērtības, bet pārējā maksa jāsedz tad, kad jau ir pārdoti dzīvokļi jaunajā mājā.
Rezultātā, kā norādīja Markovs, Sanktpēterburgā var iegādāties dzīvokli, kas nav dārgāks par 400 ASV dolāriem (ap Ls 243) kvadrātmetrā. Salīdzinoši patlaban Rīgā lētākie jaunie dzīvokļi maksā 650 ASV dolārus (ap Ls 395) kvadrātmetrā, bet pieprasījums ir pēc dzīvokļiem, kuri nemaksā vairāk par 500 ASV dolāriem (ap Ls 304) kvadrātmetrā.
Zaiga Barvida LETA
Copyright © LETA
Rīgas domes Pilsētplānošanas nodaļas stratēģiskās plānošanas grupas vadītāja Ināra Marana diskusijas dalībniekus informēja, ka, pēc 2000.gada datiem, Rīgā ir 0,3-0,4 dzīvokļi uz katriem 1 000 iedzīvotājiem. 1990.gada sākumā Rīgā bija 6 dzīvokļi uz 1 000 iedzīvotāju.
Marana norādīja, ka Rīgā, salīdzinot ar citu valstu galvaspilsētām, ir 2-3 reizes mazāka dzīvojamās telpas platība uz vienu iedzīvotāju, proti - tikai 20,4 kvadrātmetri.
Šie dati galvenokārt liecina, ka Rīgā ir dzīvojamo telpu deficīts, cilvēki dzīvo saspiesti, neatbilstošu ērtību platībās, uzsvēra Marana.
To, ka Rīgā patlaban ir visai sarežģīta situācija ar dzīvojamo platību, atzina arī Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētaja vietnieks Indulis Krauze, kurš norādīja, ka pēc privatizācijas Rīgas pašvaldībai atliks mazāk nekā 20% agrāk reģistrēto dzīvokļu, kas lielai pilsētai ir par maz. Tomēr Krauze norādīja, mūsu kaimiņi - lietuvieši un igauņi - esot daudz bēdīgākā situācijā, jo viņiem pēc dzīvokļu privatizācijas brīvi palikuši tikai 4% dzīvokļu.
Runājot par to, kam pirmkārt pienākas dzīvokļi no pašvaldības dzīvojamā fonda, Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa sacīja, ka tās ir maznodrošinātās personas, kuras pilnībā atbilst Rīgas domes noteikumiem par maznodrošinātās personas statusu.
Stabiņa norādīja - ja agrāk prioritāte dzīvokļu piešķiršanā bija tiem īrniekiem, kuri rindā gaidīja uz dzīvokļa apstākļu uzlabošanu, tad tagad prioritāte ir tieši maznodrošinātajām personām, tostarp ar tiesas spriedumu no dzīvokļa izliktajām personām.
Patlaban aptuveni 1 400 ģimenes gaida dzīvokļus bez ērtībām vai istabas dienesta viesnīcās, kas parasti tiek piešķirtas maznodrošinātajām personām, 250 ģimenes stāv rindā uz labiekārtotiem dzīvokļiem, dzīvokļi ir nepieciešami 166 bāreņiem, 5 700 ģimenes ir rindā uz dzīvokļa apstākļu uzlabošanu.
Nekustamo īpašumu kompānijas SIA "Nira fonds" prezidents Vadims Markovs kā vienu no iespējamiem problēmas risinājumiem ieteica pētīt Sanktpēterburgas piemēru, kur situācija ar dzīvojamo fondu bijusi līdzīga.
Šīs Krievijas pilsētas pašvaldība savulaik ar Pasaules Bankas atbalstu izstrādājusi programmu, kā apgūt brīvās zemes platības un radīt dzīvojamo fondu. Proti - pašvaldība ar Pasaules Bankas atbalstu brīvajos zemes gabalos ierīko visu nepieciešamo infrastruktūru un tālāk šos zemes gabalus ar norunu, ka tiek būvētas dzīvojamās mājas, nodod privātpersonām. Pašvaldība par zemi sākumā ļauj norēķināties 20% apmērā no patiesās tirgus vērtības, bet pārējā maksa jāsedz tad, kad jau ir pārdoti dzīvokļi jaunajā mājā.
Rezultātā, kā norādīja Markovs, Sanktpēterburgā var iegādāties dzīvokli, kas nav dārgāks par 400 ASV dolāriem (ap Ls 243) kvadrātmetrā. Salīdzinoši patlaban Rīgā lētākie jaunie dzīvokļi maksā 650 ASV dolārus (ap Ls 395) kvadrātmetrā, bet pieprasījums ir pēc dzīvokļiem, kuri nemaksā vairāk par 500 ASV dolāriem (ap Ls 304) kvadrātmetrā.
Zaiga Barvida LETA
Copyright © LETA