Domāju, ka dzīvojamo ēku būvniecība attīstīsies vēl ilgi, jo pēc mūsu aprēķiniem dzīvokļu deficīts pašlaik Rīgā ir vairāk kā 20 000

Foto: Domāju, ka dzīvojamo ēku būvniecība attīstīsies vēl ilgi, jo pēc mūsu aprēķiniem dzīvokļu deficīts pašlaik Rīgā ir vairāk kā 20 000; autors: Domāju, ka dzīvojamo ēku būvniecība attīstīsies vēl ilgi, jo pēc mūsu aprēķiniem dzīvokļu deficīts pašlaik Rīgā ir vairāk kā 20 000

Intervija ar SIA "Rīgas Pilsētbūvnieks" ģenerāldirektora vietnieku- finanšu direktoru Jāni Kosīti.

Gribētos pat apgalvot, ka dzīvojamo ēku būvniecība šobrīd ir modē. To ir noteikuši tirgus apstākļi, joprojām augošās dzīvokļu cenas. Rīgas Domē par dzīvojamās platības nodrošināšanu sociāli maznodrošinātajam slānim rūpējas SIA "Rīgas Pilsētbūvnieks". 2002. gada 26. martā Rīgas dome pieņēma lēmumu "Rīgas pilsētbūvnieks" dibināšanu.

Lēmums nosaka, ka SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" tiek izveidota Rīgas pašvaldības pasūtītāja funkciju nodrošināšanai Rīgas domes normatīvajos aktos noteiktajiem projektiem, kas saistīti ar mājokļu, kā arī citu Rīgas domes noteiktu objektu iegādes organizēšanu, projektēšanu, būvniecību, atjaunošanu un kapitālo remontu, atjaunoto un jaunuzcelto māju apsaimniekošanu.

Kad pirmo reizi tikāmies ar Jāni Kosīti, mani pārsteidza viņa entuziasms, ar kādu viņš runāja par savu darbu. Ceru, ka mūsu sarunā par situāciju tirgū un dzīvojamo ēku būvniecības tendencēm, šo entuziasmu sajutīsiet arī jūs!

Kāds "Rīgas Pilsētbūvniekam" bijis pirmais pusgads? Kas ir veiksmīgākie projekti, kas realizēti?
Šī gada pirmajā pusē esam turpinājuši veiksmīgu virzību mājokļu būvniecības jomā. Turpinās Dreiliņu mikrorajona kompleksa būvniecība- dažādās stadijās ir deviņas dzīvojamās mājas, pirmo no tām 6. jūlijā nodevām ekspluatācijā. Teritorijā plānota arī tirdzniecības kompleksa un bērnudārza izbūve, kā arī autostāvvieta. Pavasarī ekspluatācijā nodevām sociālo dzīvojamo māju Biešu ielā, jūnijā pabeidzām dzīvojamās mājas būvniecību Bolderājā. Paralēli tam turpinām iesāktos darbus dažādos sociālos Rīgas Domes objektos. Daudzi projekti pašlaik vēl ir projektēšanas stadijā. Rīgas Dome ir nolēmusi, ka mums jāturpina iesāktā virzība mājokļu būvniecībā, jo pilsētā joprojām ir liela nepieciešamība pēc tā.

Kāda šobrīd ir izveidojusies situācija dzīvokļu ziņā- cik lielā mērā šogad nodotie dzīvokļi izmainīja rindu?
Šogad kopā ekspluatācijā tiek nodoti 885 dzīvokļi. Rindā joprojām ir vairāk kā 6000 gribētāju, šis skaits nemitīgi palielinās, jo tagad arī denacionalizēto namu īrnieki drīkst stāties rindā, īres griesti ir atbrīvoti. Ir dažādas prognozes, kā būs tālāk, bet rinda jebkurā gadījumā palielināsies. Gatavojam Rīgas pilsētas mājokļu attīstības programmu, kur plānojam katru gadu uzbūvēt vismaz 1000 jaunus dzīvokļus, kurus pilsēta var iegādāties, izīrēt vai daļēji kompensēt to izpirkšanu. Mēs kā būvniecības organizētāji domājam, ka spēsim to nodrošināt. Mums ir tālejošāki plāni par Rumbulas mikrorajonu, tur pašlaik notiek detālplānojuma izstrāde. Tur būs kādi 2000 jauni dzīvokļi pāris gadu laikā. Meklējam informāciju arī par citiem pilsētas īpašumā esošiem nekustamajiem īpašumiem, ko ar laiku varētu izmantot dzīvokļu būvniecībai.

Vai Rīgā nepietrūks vietas visiem mājokļu gribētājiem?
Jau tagad vietas ir maz. Rīgu nevar izstiept platāku. Atrast brīvu zemi ir pagrūti. Ir dažādi varianti, kā to risinām. Pašlaik uz tuvākajiem četriem gadiem mums ir skaidra virzība. Tālāk ejot, ar laiku iespējams apbūvēt teritoriju, piemēram, rajonā starp pilsētas apbūvēto teritoriju un Bolderāju, kur ir tukši īpašumi. Pēc attīstības plāna, arī šīs teritorijas ar laiku varētu attīstīties. Tas viss notiks nākotnē. Ir daži zemes gabali arī Vidzemes priekšpilsētā un citur. Tos visus esam iekļāvuši savā interešu sfērā, pieļaujam, ka tur ar laiku varētu attīstīties dzīvojamo ēku būvniecība.

Rīgā ir daudz vecu ēku, kas ir samērā kritiskā stāvoklī un vairs neatbilst nekādām normām. Vai tiek domāts, kā tās remontēt, atjaunot?
Jā, daudzas vecās mājas vajadzētu renovēt, nosiltināt, varētu pat piebūvēt augšā pāris stāvus, palielinot dzīvojamo platību. Pašvaldības esošais dzīvojamais fonds bieži vien ir kritiskā stāvoklī. Mums ir skaidrs, ko tur vajadzētu darīt, un mēs varētu to organizēt, bet mēs to nevaram izdarīt pa saviem līdzekļiem. Lielākajai daļai māju ir savi privātie īpašnieki. Ja pilsēta finansē ēkas ar savām investīcijām, arī mēs iesaistāmies šajā procesā. Piemēram, pašlaik ir sagatavots projekts jūgenstila mājas rekonstrukcijai Nometņu ielā. Mums katru gadu izdala kaut kādus līdzekļus avārijas stāvoklī esošu ēku sakārtošanai. Tomēr ir jāapzinās, ka pilsēta nevar savus līdzekļus ieguldīt privāto īpašumu sakārtošanā. Pilsēta skatās, lai novērstu neatgriezeniskus bojājumus, bet kompleksi vajadzētu katrai mājai būt saviem apsaimniekotājam, kuri ņemtu kredītu, pēc tam līdzekļus sadalītu iedzīvotājiem, maksimāli minimizējot izmaksas, jo iedzīvotāju maksātspēja nav liela. Vācijā ir prakse no vecajām ēkām iedzīvotājus uz laiku pārvietot citur, tai laikā kapitāli izremontēt mājas, pie mums tas nav iespējams, jo lielākā daļa dzīvokļu ir privatizēti. Šo situāciju būtu jārisina pašvaldības un valsts līmenī.

Kā veidojas jūsu sadarbība ar būvniekiem?
Strādājam ar būvfirmām, kuras saskaņā ar iepirkuma likumu ir izvirzītas konkursa kārtībā. Komisijās mums ir dažādu Rīgas domes departamentu pārstāvji- nav tā, ka mēs paši kaut ko izdomājam un izvēlamies. Protams, ar būvniekiem ir mūžīgie strīdi, jo viņi meklē papildus izdevumus. Esmu apmierināts, kā izveidojās sadarbība ar būvniekiem Dreiliņos, kur pirmā māja ir pabaigta un izmaksas par kvadrātmetru nebija augstākas par 160 latiem. Esam strādājuši ar dažādām būvfirmām, dažādu apjomu objektos. Pieredze ir dažāda. Vidējais aritmētiskais, kāds ir celtniecībā, ir redzams arī pie mums. Nekā ārkārtēja nav.

Kā jūs vērtējat mājokļu tirgu Rīgā kopumā? Kāpēc cenas ir tik ļoti augstas?
Cenas pēdējā laikā ir nemitīgi augušas, tieši tāpēc liela daļa iedzīvotāju nevar atļauties iegādāties sev mājokli. Tomēr jāsaka, ka tirgus regulē pats sevi un rezultāts ir šāds. Augsto cenu dēļ šobrīd aktīvi norit dzīvojamo ēku būvniecība- pirms kāda laika visi cēla benzīntankus, tagad vai ikviens būvnieks pamēģina spēkus dzīvojamo ēku būvniecībā. To veicina arī iedzīvotāju kopējā maksātspējas palielināšanas un hipotekārās kreditēšanas izdevīgie noteikumi. Domāju, ka dzīvojamo ēku būvniecība attīstīsies vēl ilgi, jo pēc mūsu aprēķiniem dzīvokļu deficīts pašlaik Rīgā ir vairāk kā 20 000. Jāņem vērā arī fakts, ka daudzas esošās mājas ir kritiskā stāvoklī.
Arī fakts, ka bankas šobrīd tik labprāt dod hipotekāros kredītus nozīmē, ka viņi ir aprēķinājuši, ka dzīvokļu cenas nesamazināsies un tirgus attīstīsies.

Kā jūs pats esat sācis darboties šajā jomā? Kāda ir vēsture?
Vairākus gadus biju Zemgales priekšpilsētas izpilddirektors. Tolaik pēc savas iniciatīvas uzsākām sadarbību ar kādu Berlīnes rajonu, apguvām viņu apsaimniekošanas pieredzi, Zemgales priekšpilsētā veicām vienas daudzdzīvokļu mājas komplekso renovāciju, neiztērējot nevienu santīmu no Rīgas pašvaldības naudas- Berlīnes pilsēta un uzņēmēji sadarbības rezultātā deva finansējumu. Tur apguvām daudzas interesantas lietas. Es aktīvi darbojos šajā projektā, tāpēc, kad veidoja SIA "Rīgas Pilsētbūvnieks", kopā ar citiem cilvēkiem, kas pilsētā jau kaut ko paveikuši, piesaistīja arī mani. Sāku darboties šeit kā viens no valdes locekļiem. Pirmais un lielākais bija jau šķietami aizmirstais Dreiliņu mikrorajons. Ar to pierādījām, ka varam strādāt veiksmīgi. Darbs te ir dinamisks un interesants, te jūtos vajadzīgs.

Vai savā karjerā iegūto pieredzi neesat vēlējies izmantot privātā biznesā?
Arī šeit mēs strādājam līdzīgi kā privātajā biznesā- mums pašiem jānodrošina sava eksistence. Dome iedeva dibināšanas naudu, bet tālākais ir pašu ziņā. Tas ir tāpat kā privātā biznesā. Privātajā biznesā butībā galvenie noteicēji ir īpašnieki, man diemžēl nav pietiekami līdzekļi, lai dibinātu savu firmu. Bet, strādājot šeit, es nejūtu atšķirību, ja strādātu par menedžeri kādā privātfirmā. Varbūt vienīgi šeit ir lielākas iespējas. Man pašlaik ir interesanti te, kur esmu šobrīd.

Linda Tunte,
www.building.lv