Dzintars Ailts, SIA Kalnozols Celtniecība darba aizsardzības inženieris: Man ir nācies apturēt darbus būvlaukumā, kamēr visu sakārto
Runājot par darba aizsardzību, būtu vēlama lielāka pasūtītāja interese un pretimnākšana šajā jomā. Bieži vien pasūtītājs uzskata, ka tā kā būvlaukumā strādā celtnieki, tad darba drošība ir tikai viņu pašu atbildība, taču tas ir pretrunā ar Darba aizsardzības likumu un MK noteikumiem Nr. 92.
Projekta ietvaros piesaistīt vienu cilvēku – darba aizsardzības koordinatoru –, nemaz nav dārgi. Ko dara koordinators? Viņa pienākums ir uzraudzīt darba aizsardzības prasību ievērošanu, piedalīties darbu plānošanas sapulcēs, sniegt konsultācijas un rekomendācijas utt. Lai neveidotos situācija, ka vienlaikus objektā lej grīdas un liek jumtu, kas ir pretrunā ar darba drošību. Diemžēl arī strādnieki bieži vien nezina savas tiesības, un darba devējs viņiem tās nepaskaidro.
Pasūtītājs objektu grib uzbūvēt ātrāk, un, protams, lētāk. Lai iegūtu objektu, celtniekam gribot negribot jācenšas samazināt izmaksas, ko visbiežāk var panākt saīsinot būvdarbu termiņus, tāpēc objekti top lielā steigā. Būvlaukumā situācija ātri mainās – piemēram, pārsegumā inženierkomunikācijām paredzētās šahtas (caurums pārsegumā) pēc betonēšanas tiek nosegtas, lai pa tām varētu droši staigāt. Inženierkomunikācijas tiek uzstādītas pakāpeniski – atnāk viens apakšuzņēmējs un samontē vienu cauruli, bet pēc darbu beigšanas šo šahtu nenosedz. Un dienas laikā pie šādas šahtas var strādāt vairāki apakšuzņēmēji – darbu vadītājam nepietiek laika, lai spētu izsekot katram no viņiem.
Jau projekta sagatavošanas posmā jāieceļ koordinators, kas pirms darbu uzsākšanas paredzētu šādas situācijas, un atbilstoši tām sastādītu darba aizsardzības plānu. Šāds plāns būtu kā vadlīnijas katram būvdarbu vadītājam objektā uz vietas, jo es nevaru būt vienlaikus visos objektos, lai palīdzētu – darba drošībai ir jābūt ikdienai. Es veicu regulāras pārbaudes un sniedzu padomus, kā uzlabot darba drošību konkrētā situācijā. Ja kādā objektā ir nopietnas problēmas, uzturos tajā, līdz situācija tiek atrisināta un problēmas novērstas.
Dažās Eiropas valstīs konkrētu būvniecības darbu apjomu drīkst veikt noteiktā laikā, ne ātrāk – to nosaka likums. Pie mums daudz ko nosaka ātrums, un slodzes dēļ darba vadītājs var kaut ko palaist garām. Nevar teikt, ka arī Eiropā ar darba aizsardzību viss ir kārtībā, taču tur pasūtītājs pievērš šim jautājumam lielāku uzmanību – projektējot tiek sastādīts darba organizācijas projekts, darbu veikšanas un darba aizsardzības pasākumu plāns. Būvniecības pretendentu atlasē piedalās arī darba aizsardzības koordinators (projekta sagatavošanas koordinators), kurš seko līdzi, vai celtnieks piedāvā darba aizsardzības pasākumus atbilstoši veicamajiem darbiem, vai ir paredzējis tiem nepieciešamos laika un naudas resursus.
Kopumā situācija pie mums mainās uz labo pusi. Pirms dažiem gadiem, kad redzēju, ka cilvēki strādā putekļainās telpās bez aizsargbrillēm un aizsargmaskām, man bija jāsaka: man jūsu žēl, jūs par sevi nemaz nerūpējieties. Kas ar viņiem notiks, kad būs izniekota veselība? Tad darba devējs neteiks – paldies, ka tu tik labi strādāji. Šodien, paldies dievam, cilvēki sāk vairāk domāt par sevi. Pirms 3–4 gadiem man bija bieži jāaizrāda – uzvelciet ķiveres, lietojiet aizsargbrilles. Šodien mūsu uzņēmuma strādnieki ir sapratuši, ka tas ir svarīgi viņiem, viņu veselībai, nevis lai man atrādītos. Un arī darbu vadītāji ir sapratuši, ka tas ir svarīgi nevis "atrakstīšanās" pēc, bet gan tāpēc, ka par cilvēkiem jārūpējas.
Protams, ar apakšuzņēmējiem mēdz būt dažādi. Rodas iespaids, ka daži no viņiem nav lasījuši Darba aizsardzības likumu, vai darījuši to pavirši, nemaz nerunājot par MK noteikumu pārzināšanu. Tad ir jārunā, jāskaidro, jāmāca un ļoti konkrēti jāuzstāda prasības. Piemēram, darbiniekiem būvlaukumā ir speciālas vietas, kur atļauts smēķēt. Tas vairāk ir saistīts ar kārtību būvlaukumā, mazāk ar darba drošību – bet kārtībai un disciplīnai jābūt arī sīkumos. Mēs ar darba vadītājiem cenšamies to visu sakārtot, un skaidrot, kāpēc tas nepieciešams. Reizi divos mēnešos es mūsu uzņēmuma darbu vadītājiem rīkoju apmācības par konkrētu tēmu darba aizsardzības jomā un noslēgumā daudz diskutējam tieši par kārtību būvlaukumos. Es uzklausu viņu viedokli un padomus, jo tikai kopā darbojoties mēs varēsim uzlabot darba vidi būvlaukumos.
Daudz kas ir atkarīgs no būvlaukuma un disciplīnas tajā. Ir tādi būvuzraudzības speciālisti kā, piemēram, "Jurēvičs un Partneri" – stingri un kompetenti cilvēki. Mēs ar viņiem šobrīd strādājam "K-Rauta" būvlaukumā, kurā pasūtītājs ir ārvalstu investors. Viena no pasūtītāja prasībām būvuzraugam bija, lai objektā būtu sakārtoti darba aizsardzības jautājumi, tāpēc būvlaukumā darba drošībai seko līdzi būvuzrauga izvēlēts speciālists, kurš kontrolē procesu un nosaka, kādi jautājumi būtu jārisina, atzīmē, kas izdarīts, kur ir kārtība, kur nav utt.
Saviem apakšuzņēmējiem, sākot darbu, mēs uzstādām prasības – lai ar darbiniekiem būtu noslēgti darba līgumi un veiktas obligātās veselības pārbaudes. Apakšuzņēmējiem bieži ir problēmas ar atbildīgajiem par darba aizsardzību – viss ir tikai formāli, jo darba aizsardzības speciālista pienākumus veic darbinieks papildus savam tiešajam darbam, kurš nav tieši saistīts ar būvniecību, piemēram, sekretāre vai biroja administrators. Arī veselības pārbaudēm – gan finansiālu apstākļu, gan laika, gan disciplīnas trūkuma dēļ – nav pievērsta pietiekama uzmanība. Arī mūsu uzņēmumam bija nepieciešams gads, lai sakārtotu visus veselības pārbaužu jautājumus. Šobrīd visiem mūsu darbiniekiem ir arī veselības apdrošināšana.
Būvlaukumā ir jābūt kārtībai – ja vieni ievēro noteikumus, bet citi nē, labs rezultāts nebūs. Mums ir sapulces ar apakšuzņēmējiem, kurās viņus informējam, kam jāpievērš lielāka uzmanība: darba aprīkojumam, darba aizsardzības dokumentu sakārtošanai, darbinieku individuālajai aizsardzībai utt. Ir jautājumi, kas skar visus būvniecībā iesaistītos darbuzņēmējus, tai skaitā ģenerāluzņēmēju, bet ir jautājumi, kuru risināšana tiek uzdota konkrētam apakšuzņēmējam. Ja problēmas pēc brīdinājuma netiek risinātas, piemērojam soda naudu. Ko lai dara ģenerāluzņēmējs, ja vienlaikus būvlaukumā strādā pat 30 apakšuzņēmēju un ap 300–400 cilvēku? Tāpēc arī no apakšuzņēmējiem tiek prasīts iecelt atbildīgos darbiniekus, kuri būtu kompetenti, saprastu, kāda nozīme ir darba aizsardzības jautājumiem un palīdzētu risināt problēmas.
Protams, es neļauju strādāt ar tehniku, kas nav pārbaudīta. Būvlaukumos Latvijā diemžēl ir daudz vecas tehnikas – "slimības vēstures" jau celtnim nav. Man ir nācies apturēt darbus būvlaukumā, kamēr visu sakārto.
Es domāju, ka kopumā Latvijas būvlaukumos diemžēl ir daudz tādu nelaimes gadījumu, kas tiek slēpti. Lai objektīvi izmeklētu vienu nelaimes gadījumu, ir vajadzīga nedēļa – ja mēs to varam atļauties, tad nelielos uzņēmumos, kur darba aizsardzības speciālista pienākumi nav darbinieka tiešais darbs, tam nav ne laika, ne iespēju. Tāpat, iespējams, uzņēmumā nav sakārtoti nepieciešamie dokumenti, darba līgumi, instruktāžas reģistrācijas žurnāli utt., tāpēc šie negadījumi tiek noklusēti. Ja notiek nelaimes gadījums, mūsu uzņēmumā mani par to uzreiz informē. To nevajag slēpt. Kāpēc? Tāpēc, ka pēc negadījuma var rasties komplikācijas un, ja nebūs sastādīts akts par nelaimes gadījumu darbā, cietušais nevarēs saņemt valsts pabalstu rehabilitācijai, kā arī darba devēja vainas gadījumā piedzīt no viņa ārstēšanās izdevumus.
Es gribu uzsvērt, ka, piemēram, Vācijā no pasūtītāja puses ir iecelts darba aizsardzības koordinators, kas ir atbildīgs par darba aizsardzību. Viņš atbrauc pie projektu vadītāja, apskata objektu un pasaka, kam un kā jābūt. Tur par darba aizsardzības koordinēšanu un, svarīgākais, uzraudzību domā pasūtītājs, nevis tikai celtnieks. Mēs cenšamies ievērot darba drošības prasības, bet kā mēs paši varam sevi kontrolēt? Tad jau celtniekiem varētu uzticēt arī būvuzraudzību!
Mēs varam tikai vēlēt pasūtītājiem, apakšuzņēmējiem un paši sev, apzināties un saprast, ka nedrīkst riskēt ar cilvēka veselību un dzīvību, lai ēku nodotu dažas dienas ātrāk.
Materiāls no žurnāla "BūvObjekts".
Projekta ietvaros piesaistīt vienu cilvēku – darba aizsardzības koordinatoru –, nemaz nav dārgi. Ko dara koordinators? Viņa pienākums ir uzraudzīt darba aizsardzības prasību ievērošanu, piedalīties darbu plānošanas sapulcēs, sniegt konsultācijas un rekomendācijas utt. Lai neveidotos situācija, ka vienlaikus objektā lej grīdas un liek jumtu, kas ir pretrunā ar darba drošību. Diemžēl arī strādnieki bieži vien nezina savas tiesības, un darba devējs viņiem tās nepaskaidro.
Pasūtītājs objektu grib uzbūvēt ātrāk, un, protams, lētāk. Lai iegūtu objektu, celtniekam gribot negribot jācenšas samazināt izmaksas, ko visbiežāk var panākt saīsinot būvdarbu termiņus, tāpēc objekti top lielā steigā. Būvlaukumā situācija ātri mainās – piemēram, pārsegumā inženierkomunikācijām paredzētās šahtas (caurums pārsegumā) pēc betonēšanas tiek nosegtas, lai pa tām varētu droši staigāt. Inženierkomunikācijas tiek uzstādītas pakāpeniski – atnāk viens apakšuzņēmējs un samontē vienu cauruli, bet pēc darbu beigšanas šo šahtu nenosedz. Un dienas laikā pie šādas šahtas var strādāt vairāki apakšuzņēmēji – darbu vadītājam nepietiek laika, lai spētu izsekot katram no viņiem.
Jau projekta sagatavošanas posmā jāieceļ koordinators, kas pirms darbu uzsākšanas paredzētu šādas situācijas, un atbilstoši tām sastādītu darba aizsardzības plānu. Šāds plāns būtu kā vadlīnijas katram būvdarbu vadītājam objektā uz vietas, jo es nevaru būt vienlaikus visos objektos, lai palīdzētu – darba drošībai ir jābūt ikdienai. Es veicu regulāras pārbaudes un sniedzu padomus, kā uzlabot darba drošību konkrētā situācijā. Ja kādā objektā ir nopietnas problēmas, uzturos tajā, līdz situācija tiek atrisināta un problēmas novērstas.
Dažās Eiropas valstīs konkrētu būvniecības darbu apjomu drīkst veikt noteiktā laikā, ne ātrāk – to nosaka likums. Pie mums daudz ko nosaka ātrums, un slodzes dēļ darba vadītājs var kaut ko palaist garām. Nevar teikt, ka arī Eiropā ar darba aizsardzību viss ir kārtībā, taču tur pasūtītājs pievērš šim jautājumam lielāku uzmanību – projektējot tiek sastādīts darba organizācijas projekts, darbu veikšanas un darba aizsardzības pasākumu plāns. Būvniecības pretendentu atlasē piedalās arī darba aizsardzības koordinators (projekta sagatavošanas koordinators), kurš seko līdzi, vai celtnieks piedāvā darba aizsardzības pasākumus atbilstoši veicamajiem darbiem, vai ir paredzējis tiem nepieciešamos laika un naudas resursus.
Kopumā situācija pie mums mainās uz labo pusi. Pirms dažiem gadiem, kad redzēju, ka cilvēki strādā putekļainās telpās bez aizsargbrillēm un aizsargmaskām, man bija jāsaka: man jūsu žēl, jūs par sevi nemaz nerūpējieties. Kas ar viņiem notiks, kad būs izniekota veselība? Tad darba devējs neteiks – paldies, ka tu tik labi strādāji. Šodien, paldies dievam, cilvēki sāk vairāk domāt par sevi. Pirms 3–4 gadiem man bija bieži jāaizrāda – uzvelciet ķiveres, lietojiet aizsargbrilles. Šodien mūsu uzņēmuma strādnieki ir sapratuši, ka tas ir svarīgi viņiem, viņu veselībai, nevis lai man atrādītos. Un arī darbu vadītāji ir sapratuši, ka tas ir svarīgi nevis "atrakstīšanās" pēc, bet gan tāpēc, ka par cilvēkiem jārūpējas.
Protams, ar apakšuzņēmējiem mēdz būt dažādi. Rodas iespaids, ka daži no viņiem nav lasījuši Darba aizsardzības likumu, vai darījuši to pavirši, nemaz nerunājot par MK noteikumu pārzināšanu. Tad ir jārunā, jāskaidro, jāmāca un ļoti konkrēti jāuzstāda prasības. Piemēram, darbiniekiem būvlaukumā ir speciālas vietas, kur atļauts smēķēt. Tas vairāk ir saistīts ar kārtību būvlaukumā, mazāk ar darba drošību – bet kārtībai un disciplīnai jābūt arī sīkumos. Mēs ar darba vadītājiem cenšamies to visu sakārtot, un skaidrot, kāpēc tas nepieciešams. Reizi divos mēnešos es mūsu uzņēmuma darbu vadītājiem rīkoju apmācības par konkrētu tēmu darba aizsardzības jomā un noslēgumā daudz diskutējam tieši par kārtību būvlaukumos. Es uzklausu viņu viedokli un padomus, jo tikai kopā darbojoties mēs varēsim uzlabot darba vidi būvlaukumos.
Daudz kas ir atkarīgs no būvlaukuma un disciplīnas tajā. Ir tādi būvuzraudzības speciālisti kā, piemēram, "Jurēvičs un Partneri" – stingri un kompetenti cilvēki. Mēs ar viņiem šobrīd strādājam "K-Rauta" būvlaukumā, kurā pasūtītājs ir ārvalstu investors. Viena no pasūtītāja prasībām būvuzraugam bija, lai objektā būtu sakārtoti darba aizsardzības jautājumi, tāpēc būvlaukumā darba drošībai seko līdzi būvuzrauga izvēlēts speciālists, kurš kontrolē procesu un nosaka, kādi jautājumi būtu jārisina, atzīmē, kas izdarīts, kur ir kārtība, kur nav utt.
Saviem apakšuzņēmējiem, sākot darbu, mēs uzstādām prasības – lai ar darbiniekiem būtu noslēgti darba līgumi un veiktas obligātās veselības pārbaudes. Apakšuzņēmējiem bieži ir problēmas ar atbildīgajiem par darba aizsardzību – viss ir tikai formāli, jo darba aizsardzības speciālista pienākumus veic darbinieks papildus savam tiešajam darbam, kurš nav tieši saistīts ar būvniecību, piemēram, sekretāre vai biroja administrators. Arī veselības pārbaudēm – gan finansiālu apstākļu, gan laika, gan disciplīnas trūkuma dēļ – nav pievērsta pietiekama uzmanība. Arī mūsu uzņēmumam bija nepieciešams gads, lai sakārtotu visus veselības pārbaužu jautājumus. Šobrīd visiem mūsu darbiniekiem ir arī veselības apdrošināšana.
Būvlaukumā ir jābūt kārtībai – ja vieni ievēro noteikumus, bet citi nē, labs rezultāts nebūs. Mums ir sapulces ar apakšuzņēmējiem, kurās viņus informējam, kam jāpievērš lielāka uzmanība: darba aprīkojumam, darba aizsardzības dokumentu sakārtošanai, darbinieku individuālajai aizsardzībai utt. Ir jautājumi, kas skar visus būvniecībā iesaistītos darbuzņēmējus, tai skaitā ģenerāluzņēmēju, bet ir jautājumi, kuru risināšana tiek uzdota konkrētam apakšuzņēmējam. Ja problēmas pēc brīdinājuma netiek risinātas, piemērojam soda naudu. Ko lai dara ģenerāluzņēmējs, ja vienlaikus būvlaukumā strādā pat 30 apakšuzņēmēju un ap 300–400 cilvēku? Tāpēc arī no apakšuzņēmējiem tiek prasīts iecelt atbildīgos darbiniekus, kuri būtu kompetenti, saprastu, kāda nozīme ir darba aizsardzības jautājumiem un palīdzētu risināt problēmas.
Protams, es neļauju strādāt ar tehniku, kas nav pārbaudīta. Būvlaukumos Latvijā diemžēl ir daudz vecas tehnikas – "slimības vēstures" jau celtnim nav. Man ir nācies apturēt darbus būvlaukumā, kamēr visu sakārto.
Es domāju, ka kopumā Latvijas būvlaukumos diemžēl ir daudz tādu nelaimes gadījumu, kas tiek slēpti. Lai objektīvi izmeklētu vienu nelaimes gadījumu, ir vajadzīga nedēļa – ja mēs to varam atļauties, tad nelielos uzņēmumos, kur darba aizsardzības speciālista pienākumi nav darbinieka tiešais darbs, tam nav ne laika, ne iespēju. Tāpat, iespējams, uzņēmumā nav sakārtoti nepieciešamie dokumenti, darba līgumi, instruktāžas reģistrācijas žurnāli utt., tāpēc šie negadījumi tiek noklusēti. Ja notiek nelaimes gadījums, mūsu uzņēmumā mani par to uzreiz informē. To nevajag slēpt. Kāpēc? Tāpēc, ka pēc negadījuma var rasties komplikācijas un, ja nebūs sastādīts akts par nelaimes gadījumu darbā, cietušais nevarēs saņemt valsts pabalstu rehabilitācijai, kā arī darba devēja vainas gadījumā piedzīt no viņa ārstēšanās izdevumus.
Es gribu uzsvērt, ka, piemēram, Vācijā no pasūtītāja puses ir iecelts darba aizsardzības koordinators, kas ir atbildīgs par darba aizsardzību. Viņš atbrauc pie projektu vadītāja, apskata objektu un pasaka, kam un kā jābūt. Tur par darba aizsardzības koordinēšanu un, svarīgākais, uzraudzību domā pasūtītājs, nevis tikai celtnieks. Mēs cenšamies ievērot darba drošības prasības, bet kā mēs paši varam sevi kontrolēt? Tad jau celtniekiem varētu uzticēt arī būvuzraudzību!
Mēs varam tikai vēlēt pasūtītājiem, apakšuzņēmējiem un paši sev, apzināties un saprast, ka nedrīkst riskēt ar cilvēka veselību un dzīvību, lai ēku nodotu dažas dienas ātrāk.
Materiāls no žurnāla "BūvObjekts".
