Dzintaru koncertzālē pabeigta vēl viena gleznojuma restaurācija
Pabeigta vēl viena Anša Cīruļa sienas gleznojuma restaurācija Dzintaru koncertzālē.
Pabeigta vēl viena Anša Cīruļa sienas gleznojuma restaurācija Dzintaru koncertzālē.
Kā aģentūru LETA informēja Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību un ārējo sakaru nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Veronika Ramāne, pagājušajā gadā uzsāktajai gleznojumu restaurācijai izlietoti 1 188 lati no Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem un 3 560 lati no Jūrmalas domes līdzekļiem, kas iegūti par iebraukšanas caurlaidēm.
Gleznojumu pilnīgai restaurācijai nepieciešami vēl vismaz 1 370 lati.
1936.gadā celtās Dzintaru koncertzāles ieejas foajē interjera māksliniecisko apdari veidojis jūrmalnieks, izcilais latviešu lietišķi dekoratīvās mākslas meistars Ansis Cīrulis. Bez koka parketa, panelējuma un lustrām foajē grezno arī trīs eļļas un temperas tehnikā veidoti sižetiski gleznojumi "Jūra", "Latvija" un "Lielupe".
Pagājušajā gadā domes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa sāka organizēt gleznojumu restaurāciju. Restaurācijas gaitā vajadzēja gleznojumus attīrīt un likvidēt pelējuma sēnīti, kā arī noņemt pārgleznojumus, aiztaisīt plaisas, nostiprināt krāsu slāni un veikt tonēšanu. Gleznojumu "Lielupe" restaurēja mākslinieks restaurators Viktors Karpenko.
Pērnā gada nogalē gleznojumu restaurācijas projekts tika pieteikts arī Kultūrkapitāla fondā un ieguva daļēju atbalstu gleznojuma "Jūra" atjaunošanai.
Darbus šogad veica restauratora vecmeistara Jāņa Bokmaņa vadībā, un gleznojuma "Jūra" restaurācija noslēgusies ar ekspertu komisijas atzinīgu vērtējumu un dažiem atklājumiem - gleznojuma augšējā stūrī atsegts fragments ar mākoni, kā arī apstiprinājies pieņēmums par gleznojumu ietverošo mākslinieciski izteiksmīgo apmalojumu.
Reizē ar gleznojuma "Jūra" restaurācijas darbu pieņemšanu Mākslas pieminekļu restaurācijas ekspertu padomes ekspertes konstatējušas, ka gleznojuma "Latvija" atsevišķi fragmenti ir avārijas stāvoklī un nepieciešama to steidzama restaurācija.
Zaiga Barvida LETA
Kā aģentūru LETA informēja Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību un ārējo sakaru nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Veronika Ramāne, pagājušajā gadā uzsāktajai gleznojumu restaurācijai izlietoti 1 188 lati no Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem un 3 560 lati no Jūrmalas domes līdzekļiem, kas iegūti par iebraukšanas caurlaidēm.
Gleznojumu pilnīgai restaurācijai nepieciešami vēl vismaz 1 370 lati.
1936.gadā celtās Dzintaru koncertzāles ieejas foajē interjera māksliniecisko apdari veidojis jūrmalnieks, izcilais latviešu lietišķi dekoratīvās mākslas meistars Ansis Cīrulis. Bez koka parketa, panelējuma un lustrām foajē grezno arī trīs eļļas un temperas tehnikā veidoti sižetiski gleznojumi "Jūra", "Latvija" un "Lielupe".
Pagājušajā gadā domes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa sāka organizēt gleznojumu restaurāciju. Restaurācijas gaitā vajadzēja gleznojumus attīrīt un likvidēt pelējuma sēnīti, kā arī noņemt pārgleznojumus, aiztaisīt plaisas, nostiprināt krāsu slāni un veikt tonēšanu. Gleznojumu "Lielupe" restaurēja mākslinieks restaurators Viktors Karpenko.
Pērnā gada nogalē gleznojumu restaurācijas projekts tika pieteikts arī Kultūrkapitāla fondā un ieguva daļēju atbalstu gleznojuma "Jūra" atjaunošanai.
Darbus šogad veica restauratora vecmeistara Jāņa Bokmaņa vadībā, un gleznojuma "Jūra" restaurācija noslēgusies ar ekspertu komisijas atzinīgu vērtējumu un dažiem atklājumiem - gleznojuma augšējā stūrī atsegts fragments ar mākoni, kā arī apstiprinājies pieņēmums par gleznojumu ietverošo mākslinieciski izteiksmīgo apmalojumu.
Reizē ar gleznojuma "Jūra" restaurācijas darbu pieņemšanu Mākslas pieminekļu restaurācijas ekspertu padomes ekspertes konstatējušas, ka gleznojuma "Latvija" atsevišķi fragmenti ir avārijas stāvoklī un nepieciešama to steidzama restaurācija.
Zaiga Barvida LETA