Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumi Latvijas būvnormatīvs LBN 401

Latvijas Republikas Arhitektūras un Celtniecības ministrija 

[Publicēts: "Diena" pielik. 6 06.08.1993]

Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumi (Latvijas būvnormatīvs LBN 401)

Apstiprināti ar Latvijas Republikas Arhitektūras un celtnicības ministrijas 05.07.1993 pavēli Nr.76
Saskaņā ar likumu "Par dzīvojamo telpu īri"


1. Vispārīgie norādījumi
2. Dzīvojamo māju vispārējā un ārkārtas apsekošana
3. Dzīvojamo māju elementu un inženierietaišu tehniskā apkope
4. Dzīvojamo māju kārtējais remonts
5. Dzīvojamo māju kapitālais remonts un rekostrukcija
6. Dzīvojamo māju tehniskās uzturēšanas finansēšana
7. Dzīvojamo māju klasifikācija 

1. Vispārējie norādījumi

1.1. Latvijas būvnormatīvs "Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumi" nosaka dzīvojamo māju tehniskās uzturēšanas sistēmas funkcionēšanas sastāvu un kārtību.

1.2. Dzīvojamo māju tehniskā uzturēšana ir organizatorisku un tehnisku pasākumu savstarpēji saistīts komplekss, kas pasargā mājas, to elementus un inženierietaises no priekšlaicīgas nolietošanās, kā arī nodrošina viņu izmantošanu paredzētiem mērķiem visu kalpošanas laiku.

1.3. Dzīvojamo māju tehniskā uzturēšana ietver sekojošus organizatoriskus un tehniskus pasākumus:

- māju vispārējo un ārkārtas apsekošanu;
- māju elementu un inženierietaišu tehnisko apkopi;
- māju kārtējo remontu;
- māju kapitālo remontu vai rekonstrukciju.

1.4. Dzīvojamo māju un to elementu tehniskās uzturēšanas noteikumus un normas, kas atspoguļo šo elementu specifiku un ekspluatācijas īpatnības, izstrādā attiecīgās nozares institūcijas.

1.5. Noteikumi ir obligāti visām organizācijām un iestādēm, kuras organizē un izpilda valsts un pašvaldības īpašumā esošo dzīvojamo māju tehnisko uzturēšanu, kā arī privāto dzīvojamo māju īpašniekiem, risinot māju tehniskās uzturēšanas jautājumus.

1.6. Noteikumos doti tikai galvenie norādījumi dzīvojamo māju tehniskās uzturēšanas organizēšanā. Mainoties normatīviem, kuri saistīti ar dzīvojamo māju tehnisko uzturēšanu, šie Noteikumi tiks papildināti.


2. Dzīvojamo māju vispārējā un ārkārtas apsekošana

2.1. Vispārējās apsekošanas gaitā jāveic mājas, tās elementu un inženierietaišu, telpu, pieguļošo teritoriju pilnīga tehniskā stāvokļa pārbaude.

2.2. Vispārējā apsekošana jāveic divas reizes gadā: pavasarī un rudenī.

2.3. Pavasara vispārējās apsekošanas gaitā jāpārbauda mājas sagatavotība vasaras periodam, jānosaka veicamie kārtējā un kapitālā remonta darbu apjomi mājas sagatavošanai ekspluatācijai rudens-ziemas periodā, kā arī māju atlasi kapitālajam remontam vai rekonstrukcijai turpmākajiem gadiem.

2.4. Rudens vispārējās apsekošanas gaitā jāpārbauda mājas sagatavotība ekspluatācijai rudens-ziemas periodā.

2.5. Vispārējā māju apsekošanas gaitā jāpārbauda dzīvokļu īrnieku un nedzīvojamo telpu nomnieku līgumu saistību izpilde.

2.6. Māju ārkārtas apsekošana jāveic pēc stiprām vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem lietus vai sniega veidā un citām dabas stihijām, kas var radīt māju elementu bojājumus, kā arī pēc avārijām siltuma, ūdens, energo apgādes sistēmās un, atklājot māju pamatu deformācijas.

2.7. Māju vispārējās un ārkārtas apsekošanu veic dzīvojamo māju ekspluatācijas organizācijas darbinieki, īpašnieki, pārvaldnieki un citi speciālisti, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija.

2.8. Māju apsekošanas rezultāti dokumentāli jānoformē.


3. Dzīvojamo māju elementu un inženierietaišu tehniskā apkope

3.1. Dzīvojamo māju elementu un inženierietaišu tehniskās apkopes gaitā jāveic to tehniskā stāvokļa pārbaude, bojājumu novēršana, inženierietaišu tehnoloģiskā iestatīšana un regulēšana, sagatavošana ekspluatācijai pavasara-vasaras un rudens-ziemas periodā, lai nodrošinātu noteiktās sanitāri-higiēniskās prasības telpām.

3.2. Dzīvojamo māju elementu un inženierietaišu tehnisko apkopju periodiskums un veicamo darbu sastāvs norādīts attiecīgā normatīvā.

3.3. Dzīvojamo māju ekspluatācijas organizācijām un māju īpašniekiem jāreģistrē īrnieku un nomnieku iesniegumi par mājas elementu un inženierietaišu bojājumiem, kā arī jāorganizē to novēršanu saskaņā ar īres un nomas līgumiem.

3.4. Māju elementu un inženierietaišu tehniskās apkopes jāveic dzīvojamo māju ekspluatācijas organizācijām un māju īpašniekiem saviem spēkiem vai, tām slēdzot līgumus ar uzņēmējiem.


4. Dzīvojamo māju kārtējais remonts

4.1. Dzīvojamo māju kārtējais remonts jāveic periodiski, kas nodrošina mājas efektīvu ekspluatāciju no tās būvniecības vai kapitālā remonta nobeiguma momenta līdz nākamajam kapitālajam remontam vai rekonstrukcijai.

4.2. Dzīvojamās mājas kārtējā remonta izpildes gaitā jānovērš tās elementu un inženierietaišu bojājumi, kas nodrošina mājai noteiktos ekspluatācijas rādītājus.

4.3. Dzīvojamo māju kārtējā remonta apjomus nosaka, pamatojoties uz to vispārējās apsekošanas rezultātiem. Veicamo darbu sastāvs norādīts attiecīgajā normatīvā.

4.4. Dzīvojamo māju kārtējais remonts jāveic māju ekspluatācijas organizācijām un māju īpašniekiem saviem spēkiem vai, tām slēdzot līgumus ar būvuzņēmējiem.

4.5. Dzīvojamo telpu kārtējā remonta veikšanas kārtību un sastāvu nosaka īres līgums.

4.6. Nedzīvojamo telpu kārtējā remonta veikšanas kārtību un sastāvu nosaka nomas līgums.


5. Dzīvojamo māju kapitālais remonts un rekostrukcija

5.1. Dzīvojamo māju kapitālā remonta gaitā jānovērš visu nolietoto mājas elementu un inženierietaišu bojājumi, nepieciešamības gadījumā to atjaunošana vai nomaiņa, kā arī ekonomiski pamatota mājas modernizācija (telpu plānojuma uzlabošana, iztrūkstošo inženierietaišu ierīkošana u.c.).

5.2. Veicot dzīvojamo māju rekonstrukciju papildus kapitālā remonta darbiem, var celt virsbūves, piebūves un inženierietaišu ierīkošanu.

5.3. Dzīvojamo māju atlasi kapitālajam remontam vai rekonstrukcijai veic, pamatojoties uz māju vispārējās apsekošanas rezultātiem, projektēšanas organizāciju izstrādātiem slēdzieniem, kur uzrādīti māju fiziskais un morālais nolietojums, diskomfortu kategorijas, kā arī pilsētbūvniecības faktori.

5.4. Dzīvojamo māju kapitālā remonta vai rekonstrukcijas veikšanai jāizstrādā projekta dokumentācija atbilstoši valsts būvnormatīvu un pagastu vai pilsētas būvnoteikumu prasībām.

5.5. Dzīvojamo māju kapitālais remonts vai rekonstrukcija jāorganizē māju ekspluatācijas organizācijām un māju īpašniekiem vai, slēdzot līgumus ar būvuzņēmējiem.

5.6. Dzīvojamo māju pārvaldītājiem jārada pārvietojamais dzīvojamais fonds, kas nodrošina īrnieku pārvietošanu uz māju kapitālā remonta vai rekonstrukcijas laiku atbilstoši remonta darbu veikšanas prasībām.

5.7. Izpildot māju kapitālo remontu vai rekonstrukciju, jāievēro spēkā esošie remontu-celtniecības darbu organizēšanas, veikšanas un pieņemšanas noteikumi, kā arī darbu veikšanas un ugunsdrošības noteikumi.


6. Dzīvojamo māju tehniskās uzturēšanas finansēšana

6.1. Dzīvojamo māju tehniskā apkope un kārtējais remonts tiek finansēts atbilstoši gada ekspluatācijas tāmei, kas nodrošina māju elementu un inženierietaišu normālu funkcionēšanu. Līdzekļu ieņēmuma avoti - dzīvojamo telpu īres un nedzīvojamo telpu nomas maksas saskaņā ar telpu īres un nomas līgumiem.

6.2. Dzīvojamo māju kapitālais remonts vai rekonstrukcija tiek finansēts atbilstoši projekta dokumentācijā noteiktiem darba apjomiem un konkursa kārtībā pieņemtām līgumcenām ar būvuzņēmējiem.

6.3. Līdzekļu ieņēmuma avoti - uzkrājumi no ikgadējām dzīvojamo telpu un nedzīvojamo telpu īres nomas maksām atbilstoši telpu īres un nomas līgumiem, kā arī iedalītie budžeta un ārpusbudžeta līdzekļi, kā arī kredīti.


7. Dzīvojamo māju klasifikācija

7.1. Pēc savas nozīmes dzīvojamās mājas iedalās - dzīvokļu un viesnīcu tipos.

7.2. Dzīvojamās mājas tiek klasificētas pēc sekojošām raksturīgajām pazīmēm:

- kapitalitātes;
- fiziskā nolietojuma;
- morālā nolietojuma;
- diskomforta;
- pilsētbūvniecības faktora.

7.2.1. Māju kapitalitāte atkarībā no sienu un pārsegumu materiāliem iedalās sekojošās grupās:

I grupa - mūra, sevišķi kapitālas, pamati - mūra vai betona, sienas - mūra (ķieģeļu) vai lielbloku, pārsegumi - dzelzsbetona;

II grupa - mūra, parastas; pamati - mūra vai betona, sienas - mūra (ķieģeļu), lielbloku vai lielpaneļu, pārsegumi - dzelzsbetona vai jaukti (koka un dzelzsbetona), ķieģeļu velves metāla sijās;

III grupa - mūra, atvieglota tipa; pamati - mūra vai betona, sienas - atvieglots ķieģeļu mūris, izdedžu betons vai bloki, pārsegumi - koka, dzelzsbetona vai ķieģeļu velves metāla sijās;

IV grupa - koka guļbūves; pamati - akmeņbetona lentveida, sienas - apaļkoku, brusu vai jaukts (ķieģeļu un koka), pārsegumi - koka;

V grupa - saliekamu koka vairogu, koka stāvbūves, māla kleķa; pamati - lentveida vai stabu veidā no mūra, betona vai koka, sienas - koka vairoga, koka stāvbūve, pārsegums - koka;

VI grupa - vieglas konstrukcijas koka stāvbūves.


7.2.2. Katrai dzīvojamo māju grupai, viņu elementiem, apdarei un inženierietaisēm atkarībā no pamatkonstrukciju (pamatu, sienu, pārsegumu) materiāla noteikti vidējie normatīvie kalpošanas laiki (skat. pielikumu).

7.2.3. Mājas un tās elementu fiziskais nolietojums nozīmē viņas tehniskā stāvokļa (stiprības, siltumnoturības, skaņas izolācijas u.c. ekspluatācijas rādītāju) pasliktināšanos. Fizisko nolietojumu mājām nosaka saskaņā ar apstiprinātu metodiku vizuāli un instrumentāli.

7.2.4. Mājas morālais nolietojums nozīmē tās morālo novecošanu, salīdzinot mājas telpu rādītājus (plānojumus, augstumu, labiekārtotības līmeni u.c.) ar pastāvošiem normatīviem saskaņā ar apstiprinātu metodiku.

7.2.5. Mājas diskomforts nozīmē tās dzīvojamo telpu pakļautību virsnormatīva trokšņiem, nepietiekošam dabiskam apgaismojumam un gaisa apmaiņai. Māju diskomfortu nosaka saskaņā ar apstiprinātu metodiku.

7.2.6. Mājas pilsētbūvniecisko faktoru nosaka atbilstoši pagastu un pilsētu ģenerālplāniem un detaļplānojumiem saskaņā ar apstiprinātu metodiku.