Dūmvadu tīrīšana nav atliekama uz pēdējo brīdi
Lai arī apkures sezonas sākums liekas tik tālu, vasaras vidū ir īstais laiks parūpēties par apkures sistēmas sakārtošanu, tostarp dūmvadu iztīrīšanu. Tuvojoties rudenim, rindas uz skursteņslaucītāju pakalpojumu saņemšanu kļūs arvien garākas un var nākties gaidīt ļoti ilgi. Savukārt pavirša attieksme, atmetot skursteņa tīrībai ar roku, var beigties pat ar traģiskām sekām.
SIA "Skursteņmeistars" vadītājs Guntis Brakmanis, raksturojot namīpašnieku un privātmāju saimnieku attieksmi pret dūmvadu tīrīšanu, ir skarbs: "Latvijā skursteņus tīrīt negrib. Tikai tad, kad netīrais skurstenis kļūst par iemeslu traģiskai nelaimei, sāk par to domāt". Turklāt attiecībā uz ēku ugunsdrošību privātajā sektorā valda visnotaļ absurda situācija – atbildīgais par ugunsdrošību ir mājas īpašnieks. Tas nozīmē, ka īpašnieks pats var izlemt – tīrīt skursteni šogad vai nē, pārbaudīt apkures katlu vai nē utt. "Ja spēkā būtu likumi, kas stingri noteiktu, kad jātīra dūmvadi un kādā darba kārtībā jābūt apkures sistēmai, un par to neievērošanu tiktu uzlikti bargi sodi, esmu pārliecināts, ka vismaz lielākā daļa Latvijas skursteņu būtu tehniskā kārtībā," turpina G.Brakmanis. Viņš arī uzsver, ka katrai apkures iekārtai ir savas prasības skursteņu izbūvei gan attiecībā uz materiāliem, izmēriem un citiem parametriem.
Saskaņā ar LR Ministru kabineta noteikumiem Nr.82, krāšņu, dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvolis sertificētam skursteņslauķim jāpārbauda vienu reizi trīs gados, sastādot aktu par dūmvadu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli. Dūmvadu un ventilācijas kanālu tīrīšana jāveic sertificētam skursteņslauķim. Dūmvadus, kuriem pievienotas gāzes iekārtas, un gāzes iekārtu uzstādīšanas telpu ventilācijas kanālu ekspluatācijas laikā pārbauda un attīra – ķieģeļu dūmvadus – ne retāk kā reizi gadā, ķieģeļu dūmvadus ar oderējumu un metāla dūmvadus – ne retāk kā reizi divos gados, ventilācijas kanālus ne retāk kā reizi trijos gados. Apkures iekārtas un ierīces jāpārbauda divas reizes gadā, ja nepieciešams, jāattīra no sodrējiem.
Bīstamie sodrēji
Ja skursteņus savlaicīgi neiztīra, tie aizaug ar sodrējiem – krāsnij zūd vilkme, tā sāk dūmot. Ugunsnelaime var izcelties tad, ja sodrēji aizdegas. Tiem degot, skurstenī ir ļoti augsta temperatūra, pat līdz 1000 grādiem un visos skursteņa kanālos rodas augsts spiediens. Ja skurstenī ir plaisas, uguns caur tām var iekļūt iekštelpās un izraisīt ugunsgrēku. Sodrēju degšanas laikā var sadegt arī skursteņa metāla konstrukcija un izolācijas materiāls.
Skurstenis jāapseko visā garumā
Skursteņa konstrukcija iet cauri visai ēkai no pamatnes līdz jumtam. Parasti lielākie bojājumi tiek konstatēti skursteņa virsjumta daļā, taču jāapseko arī pārējās daļas. Iespējams, kaut kur radušās plaisas, izdrupis apmetums, metāla skursteņiem kļuvušas vaļīgas savienojumu vietas – to visu nepieciešams atjaunot.
Malka jāpērk vasarā
Ja apkurei tiek izmantots malkas apkures katls, tālredzīgs saimnieks jau laikus sarūpēs pietiekamus malkas krājumus. Vislabāk kurināšanai noder divus gadus žāvēta malka, tas nozīmē, ka šogad jāsarūpē malka, ar ko kurināt pēc diviem gadiem. G.Brakmanis atgādina, ka slapju malku lietot nevajadzētu, jo tā veicina sodrēju kārtas ātru veidošanos uz skursteņa iekšējām sienām. Turklāt slapja malka nevis deg ar liesmu, bet sutinās un dūmo, papildu radot arī kondensātu. Rodas darvai līdzīga masa, ar ko pamazām "apaug" skursteņa iekšpuse. Tāpat nedz kamīnā, nedz "parastajā" mūra krāsnī vai malkas apkures katlā nedrīkst dedzināt plastmasas izstrādājumus, mēbeļu daļas, sadzīves atkritumus.
Bīstamā tvana gāze
Kā zināms, gāzes apkurei dūmgāzu temperatūra ir zema un pastāv maldīgs priekšstats, ka šādā gadījumā skurstenis nekļūst netīrs, jo darva vai sodrēji uz tā sieniņām neveidojas. G.Brakmanis norāda, ka vilkme ilgu laiku netīrītam metāla skurstenim var pavājināties, dūmvads piesvīst un dūmgāzes nāks atpakaļ apkures katlā un caur to tvana veidā ieplūdīs telpā. Piemēram, ja tas notiek naktī, cilvēks, miegā esot, nejūt gāzes smaku un var nopietni saindēties vai pat aiziet bojā.