EK pārstāvis: Ignalinas AES darba pagarināšana "nav reāla"
Foto: EK pārstāvis: Ignalinas AES darba pagarināšana "nav reāla"
Vienoties par Ignalinas atomelektrostacijas (AES) darba turpināšanu pēc 2009.gada, kad Lietuva apsolījusi Eiropas Savienībai (ES) spēkstaciju slēgt, "nav reāli", uzskata Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītājs Lietuvā Ķēstutis Sadausks.
Tikmēr Lietuvas politiķi iesaka apelēt pie Lietuvas iestāšanās līguma punkta, kas attiecināms uz gadījumu, ja saistību izpildes dēļ valstij draud saimnieciskā krīze.
Kā liecina Lietuvas institūta sadarbībā ar citiem partneriem veiktais pētījums, kas tiek uzskatīts par "faktiski pirmo reālistisko" ieskatu enerģētikas nozares tuvākajā nākotnē, pēc AES slēgšanas valsti gaida krīze. Izdzīvot būs iespējams, taču tas vārda tiešā nozīmē "maksās dārgi", izteicies institūta direktors Eugēnijs Ušpurs.
Ja ekonomiskā situācija nemanīsies, pašreizējo 33 centu (6,7 santīmu) vietā pēc AES slēgšanas 2010.gadā elektroenerģija Lietuvas iedzīvotājiem maksās 65 līdz 69 centus (13,2 līdz 14,1 santīmus) par kilovatstundu, nerēķinot nodokļus par atmosfēras piesārņojumu, kas var pievienot šim tarifam vēl 5 līdz 7 centus (1 - 1,4 santīmus), norādījis institūta eksperts Arvīds Galinis.
"Izskatās, ka mūs gaida tumsa un sveces gaisma," šīs prognozes komentējis Lietuvas Tēvzemes savienības līderis Andrjus Kubiļus.
Premjerministrs Ģedimins Ķirķils vēl februāra otrajā pusē prognozēja, ka elektroenerģijas cenas celsies tikai aptuveni par trešo daļu - līdz 40-45 centiem (8,2-9,2 santīmiem) par kilovatstundu.
Eksperti uzskata, ka pirmo jaunās Baltijas valstu un Polijas AES energobloku, kura jauda būs 1000 megavatu, labākajā gadījumā izdosies iedarbināt 2016.gadā, un Lietuva pati varēs izlietot aptuveni 35% tā ražotās enerģijas, jo pārējā pienāksies projekta partnerēm. Divu pārējo spēkstacijas bloku būvei būtu vajadzīgi attiecīgi vismaz divi un četri gadi.
Līdz tam Lietuvai nepieciešamo elektroenerģiju nodrošinātu imports un citas vietējās elektrostacijas, bet tās nāktos kurināt ar ievesto gāzi un mazutu, kas maksā aizvien dārgāk.
Kā liecina Lietuvas institūta sadarbībā ar citiem partneriem veiktais pētījums, kas tiek uzskatīts par "faktiski pirmo reālistisko" ieskatu enerģētikas nozares tuvākajā nākotnē, pēc AES slēgšanas valsti gaida krīze. Izdzīvot būs iespējams, taču tas vārda tiešā nozīmē "maksās dārgi", izteicies institūta direktors Eugēnijs Ušpurs.
Ja ekonomiskā situācija nemanīsies, pašreizējo 33 centu (6,7 santīmu) vietā pēc AES slēgšanas 2010.gadā elektroenerģija Lietuvas iedzīvotājiem maksās 65 līdz 69 centus (13,2 līdz 14,1 santīmus) par kilovatstundu, nerēķinot nodokļus par atmosfēras piesārņojumu, kas var pievienot šim tarifam vēl 5 līdz 7 centus (1 - 1,4 santīmus), norādījis institūta eksperts Arvīds Galinis.
"Izskatās, ka mūs gaida tumsa un sveces gaisma," šīs prognozes komentējis Lietuvas Tēvzemes savienības līderis Andrjus Kubiļus.
Premjerministrs Ģedimins Ķirķils vēl februāra otrajā pusē prognozēja, ka elektroenerģijas cenas celsies tikai aptuveni par trešo daļu - līdz 40-45 centiem (8,2-9,2 santīmiem) par kilovatstundu.
Eksperti uzskata, ka pirmo jaunās Baltijas valstu un Polijas AES energobloku, kura jauda būs 1000 megavatu, labākajā gadījumā izdosies iedarbināt 2016.gadā, un Lietuva pati varēs izlietot aptuveni 35% tā ražotās enerģijas, jo pārējā pienāksies projekta partnerēm. Divu pārējo spēkstacijas bloku būvei būtu vajadzīgi attiecīgi vismaz divi un četri gadi.
Līdz tam Lietuvai nepieciešamo elektroenerģiju nodrošinātu imports un citas vietējās elektrostacijas, bet tās nāktos kurināt ar ievesto gāzi un mazutu, kas maksā aizvien dārgāk.
