EM: Līdz 2020.gadam AER saražotās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā jāpalielina līdz 40%
Latvijas primāro energoresursu bilancē atjaunojamie energoresursi (AER) tradicionāli ieņēmuši nozīmīgu vietu. 2010. gadā no AER iegūtās enerģijas apjoms bija 1456 ktoe un tās īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā sasniedza 32,5%.
Latvijas vispārējais mērķis ir 2020. gadā palielināt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā līdz 40%. Izvērtējot progresu AER izmantošanā enerģijas ražošanā, paredzams, ka uzstādītais mērķis 2020. gadā tiks sasniegts, mērķtiecīgi strādājot "Enerģētikas stratēģijā 2030" definētajos darbības virzienos un īstenojot plānotos pasākumus AER plašākai izmantošanai dažādos sektoros un energoefektivitātes palielināšanai. Energoresursu un enerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšana ražošanas, transportēšanas un patēriņa posmā ir viens no galvenajiem Latvijas attīstības un enerģētikas politikas uzdevumiem. Energoefektivitātes paaugstināšana pozitīvi ietekmēs enerģijas apgādes drošību, klimata pārmaiņu samazināšanu un valsts ekonomikas konkurētspēju.
2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, kopējais atjaunojamās enerģijas (AE) īpatsvars ir samazinājies par 1,8 procentu punktu un bija 32,5%, kaut gan AER īpatsvars elektroenerģijas ražošanā pieauga par 0,1 procentu punktu, sasniedzot 42,1%, bet AE īpatsvars transportā trīskāršojās, sasniedzot 3,3%. Kopējā AE īpatsvara samazinājums šajā periodā ir noticis, samazinoties AE īpatsvaram apsildē un dzesēšanā, kas veido lielāko galapatēriņa daļu.
Ņemot vērā Latvijā pieejamo ekonomiski izmantojamo AER potenciālu, galvenie izmantojamie AER veidi ir biomasa, galvenokārt kurināmā koksne, kā arī biogāze, vēja enerģija un hidroenerģija.
Elektroenerģijas patēriņa struktūras AE segmentu veido hidroelektrostacijas (HES), vēja elektrostacijas (VES), biogāzes elektrostacijas un biomasas elektrostacijas, kā arī AER izmantojošas koģenerācijas stacijas. Latvijas faktiskā bruto elektroenerģijas patēriņa struktūra 2010. gadā parādīta 1. attēlā.
Vislielākais īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā Latvijā ir apsildei un dzesēšanai, ieskaitot centralizēto siltumenerģiju, tāpēc nozīmīgi strādāt energoefektivitātes palielināšanas virzienā. Tieši siltumenerģētikā ir vislielākās iespējas apgūt vietējos atjaunojamos resursus ar visaugstāko efektivitāti. Visa veida siltumapgādē – centralizētajā, lokālajā un individuālajā – kā atjaunojamais energoresurss pārsvarā tiek izmantota kurināmā koksne un tās produkti.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, katrai ES dalībvalstij reizi divos gados jāiesniedz Eiropas Komisijai ziņojums par tādas enerģijas, ko iegūst no atjaunojamiem energoresursiem, veicināšanas un izmantošanas progresu.
Ministru kabineta 21.februāra sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais Latvijas ziņojums par situāciju 2010.gadā, kas tuvākajās dienās tiks nosūtīts Eiropas Komisijai. Detalizēti ar Latvijas ziņojumu var iepazīties Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā.