EM: Par jauna partnera iesaistīšanu Lietuvas atomelektrostacijas būvniecības projektā jāvienojas visiem partneriem
Par jauna partnera iesaistīšanu Lietuvas atomelektrostacijas būvniecības projektā jāvienojas visiem partneriem, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Par jauna partnera iesaistīšanu Lietuvas atomelektrostacijas būvniecības projektā jāvienojas visiem partneriem, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.
EM joprojām balstās uz 2006.gada sākumā parakstīto triju premjeru vienošanos, kas nosaka, ka projektā iesaistās trīs valstis. Pēdējā triju valstu premjeru tikšanās 2006.gada decembrī premjeri vienojās arī par Polijas piesaistīšanu projekta realizācijā.
"Attiecībā uz vēl kāda partnera iesaistīšanu projektā jāatzīmē, ka pirms šāda lēmuma pieņemšanas rūpīgi ir jāizanalizē visi ieguvumi un iespējamie riski, kā arī projekta īstenošanas gaita," uzskata EM speciālisti.
Fakts vien, ka interesi par projektu ik pa laikam izrāda vairākas valstis, pierāda projekta nepieciešamību un lietderību. Latvijas ieinteresētība projekta realizācijā ir enerģētiskās neatkarības palielināšana, nepieciešamo jaudu nodrošināšana un energoresursu diversifikācija.
Jau ziņots, ka pēc Lietuvas prezidenta Valda Adamkus vizītes Ukrainā, viņš paziņojis, ka Ukraina varētu pievienoties jaunās atomelektrostacijas būvniecības projektam Lietuvā.
Pēc viņa vārdiem, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko izrādījis akūtu interesi par jaunās atomelektrostacijas būvniecības iespējām.
"Es sniedzu ļoti vienkāršu atbildi: Lietuva ir atvērta visiem kompetentajiem un reālajiem pretendentiem, kas vēlas piedalīties atomelektrostacijas celtniecībā," sacīja Adamkus. Lietuvas prezidents arī uzsvēra, ka Ukraina nepretendē uz kapitāla daļu atomelektrostacijas būvniecības projektā.
Adamkus izteica cerību, ka projekta dalībnieki neiebildīs pret Ukrainas pievienošanos.
Kā ziņots, Latvija, Igaunija un Polija plāno uzbūvēt jaunu atomelektrostaciju Ignalinas atomelektrostacijas vietā, kuru Eiropas Savienība (ES) uzskata par nedrošu un kura 2009.gadā ir jāslēdz.
Jaunās Ignalinas AES projekts paredz uzcelt divus reaktorus, kuru kopējā jauda būtu 3200 megavati. Tiek lēsts, ka visa projekta vērtība varētu sasniegt 22 miljardus litu (4,5 miljardus latu). Pirmā reaktora projektēšanu iecerēts sākt 2009.gadā un celtniecību pabeigt ap 2015.gadu, bet otrais reaktors tiktu projektēts un būvēts no 2012. līdz 2018.gadam.
EM joprojām balstās uz 2006.gada sākumā parakstīto triju premjeru vienošanos, kas nosaka, ka projektā iesaistās trīs valstis. Pēdējā triju valstu premjeru tikšanās 2006.gada decembrī premjeri vienojās arī par Polijas piesaistīšanu projekta realizācijā.
"Attiecībā uz vēl kāda partnera iesaistīšanu projektā jāatzīmē, ka pirms šāda lēmuma pieņemšanas rūpīgi ir jāizanalizē visi ieguvumi un iespējamie riski, kā arī projekta īstenošanas gaita," uzskata EM speciālisti.
Fakts vien, ka interesi par projektu ik pa laikam izrāda vairākas valstis, pierāda projekta nepieciešamību un lietderību. Latvijas ieinteresētība projekta realizācijā ir enerģētiskās neatkarības palielināšana, nepieciešamo jaudu nodrošināšana un energoresursu diversifikācija.
Jau ziņots, ka pēc Lietuvas prezidenta Valda Adamkus vizītes Ukrainā, viņš paziņojis, ka Ukraina varētu pievienoties jaunās atomelektrostacijas būvniecības projektam Lietuvā.
Pēc viņa vārdiem, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko izrādījis akūtu interesi par jaunās atomelektrostacijas būvniecības iespējām.
"Es sniedzu ļoti vienkāršu atbildi: Lietuva ir atvērta visiem kompetentajiem un reālajiem pretendentiem, kas vēlas piedalīties atomelektrostacijas celtniecībā," sacīja Adamkus. Lietuvas prezidents arī uzsvēra, ka Ukraina nepretendē uz kapitāla daļu atomelektrostacijas būvniecības projektā.
Adamkus izteica cerību, ka projekta dalībnieki neiebildīs pret Ukrainas pievienošanos.
Kā ziņots, Latvija, Igaunija un Polija plāno uzbūvēt jaunu atomelektrostaciju Ignalinas atomelektrostacijas vietā, kuru Eiropas Savienība (ES) uzskata par nedrošu un kura 2009.gadā ir jāslēdz.
Jaunās Ignalinas AES projekts paredz uzcelt divus reaktorus, kuru kopējā jauda būtu 3200 megavati. Tiek lēsts, ka visa projekta vērtība varētu sasniegt 22 miljardus litu (4,5 miljardus latu). Pirmā reaktora projektēšanu iecerēts sākt 2009.gadā un celtniecību pabeigt ap 2015.gadu, bet otrais reaktors tiktu projektēts un būvēts no 2012. līdz 2018.gadam.
