EM izstrādājusi jaunu Būvniecības likumu, kas būtiski atvieglos būvniecības procesu

Foto: EM izstrādājusi jaunu Būvniecības likumu, kas būtiski atvieglos būvniecības procesu; autors: EM izstrādājusi jaunu Būvniecības likumu, kas būtiski atvieglos būvniecības procesu

Sadarbībā ar būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām un citām iesaistītajām pusēm, t.sk. inženiertīklu turētājiem, Ekonomikas ministrija sagatavoja jaunā Būvniecības likuma projektu un uzsāk tā saskaņošanu ar ministrijām sociālajiem partneriem.



Likumprojekts paredz būtiski vienkāršot būvniecības procesu, atsakoties no nelietderīgu dokumentu gatavošanas un lēmumu pieņemšanas un kā pamatdokumentu būvniecības ierosināšanai noteikt būves metu, no kura jau top skaidras paredzētās būves aprises un būvvaldei ir vieglāk izvērtēt tās atbilstību teritorijas plānojuma un apbūves noteikumu prasībām.

Tādējādi, būvniecības procesā vairs nebūs nepieciešams plānošanas un arhitektūras uzdevums, jo visu nepieciešamo informāciju persona var atrast teritorijas plānojumā, apbūves noteikumos un būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos. Vienlaikus likums saglabā arī šobrīd esošas vienkāršotās procedūras, paredzot arī izņēmumus attiecībā uz būvēm ar iespējami mazu apdraudējumu (ģimenes mājām un to palīgēkām).



Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un palielinātu Latvijas pievilcību vietējiem un ārvalstu investoriem, izstrādājot likumprojektu ir ņemts vērā Pasaules bankas pētījums Doing Business. Pētījumā norādītais būvniecības saskaņošanas procedūru Rīgā vidēja lieluma noliktavas būvniecībai un tās pieslēgšanai komunikāciju tīkliem ilgums šobrīd ir 187 dienas, izpildot 25 dažādas procedūras. Salīdzinājumam – Dānijā būvniecības saskaņošanai jāveic 6 procedūras, Igaunijā – 13. Dānijā saskaņošanu var veikt 69 dienās, Igaunijā – 118 dienās. Pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā paredzams, ka Latvija pietuvotos Pasaules bankas pētījumā Doing Business esošajiem Dānijas rādītājiem.



Lai radītu lielāku drošību par ieguldītajiem finanšu līdzekļiem un novērstu šābrīža situāciju, kad pamatojoties uz trešo personu (kaimiņu, sabiedrisko organizāciju, u.tml.) sūdzībām tiek apturēti būvdarbi, likumprojekts paredz, ka apstrīdēt būvniecības tiesiskumu trešās personas varēs tikai pašā būvniecības sākumstadijā – lēmumu par būvniecības ieceres īstenošanu atbilstoši būves metam – kad būvniecībā nav veikti lieli kapitālieguldījumi. Atļauja veikt būvdarbus, kura var tikt izsniegta tikai pēc strīda atrisināšanas, faktiski garantē netraucētu būvniecības pabeigšanu.

Savukārt, publiskā apspriešana tiek aizstāta ar sabiedrības informēšanas pasākumiem, kā rezultātā sabiedrībai būs pieejama informācija par visām būvniecības iecerēm un tās aktivitāte var novērst prettiesisku lēmumu pieņemšanas iespējamību. Vienlaikus, sabiedrības informēšanas pasākumu rezultātā trešās personas iespējami ātri varēs uzzināt par lēmumu par būvniecības ieceres īstenošanu atbilstoši būves metam un varēs to apstrīdēt mēneša laikā, kas rada papildus drošību būvniecības ieceres ierosinātājam.



Skaidri nosakot valsts un pašvaldību institūciju kompetences un būvniecības dalībnieku tiesības un pienākumus tiek nostiprināta būvniecības dalībnieka individuālā atbildība, kura nevar tikt pārnesta uz valsts vai pašvaldības institūciju ar saskaņojuma saņemšanu.

Likumprojektā ir paredzēts būvju sadalījums atkarībā no paredzamās būves riska pakāpes, t.i., kādas sekas var radīt būves sagrūšana, un atbilstoši šīm prasībām attiecīgas izglītības, pieredzes un kvalifikācijas prasības projektēšanai un būvdarbiem tiek izvirzītas arhitektiem, būvinženieriem un būvniekiem.



Likumprojekts izvirza arī skaidrus mērķus turpmākai būvniecības nozares attīstībai:

1) nodrošināt drošu un kvalitatīvu būvju būvniecību;

2) veicināt ilgtspējīgu un harmonisku arhitektoniskās vides attīstību;

3) nodrošināt līdzsvarotas sabiedrības un indivīda intereses būvniecības procesā;

4) veicināt būvniecības nozares attīstību, vairojot pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību;

5) veicināt racionālu vides un dabas resursus izmantošanu.



Likumprojekts paredz arī citas novitātes, kas būtiski atvieglos būvniecības procesu un palielinās tā caurspīdīgumu, kā arī veicinās būvniecības tirgus, līdz ar to visas tautsaimniecības, attīstību.



Būvniecības nozare veido būtisku Latvijas tautsaimniecības aktivitāšu daļu un tās ieguldījums ekonomikā sastāda 7,9% no IKP. Tādēļ, Ekonomikas ministrijas, kā par nozari atbildīgās ministrijas, izaicinājums ir nodrošināt būvniecības nozares komersantu konkurētspēju Latvijā un ārvalstu tirgos, radot papildus darbavietas un uzlabojot Latvijas tirdzniecības bilanci.

Vienlaikus, lai esošajā ekonomiskajā situācijā palielinātu pieprasījumu nozarē un uzlabotu ēku energoefektivitāti, ministrija īsteno valsts atbalsta programmu "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi".



Ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto jaunā Būvniecības likuma projektu var iepazīties: http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=22044 .









Sabiedrisko attiecību nodaļa

T.: 67013193