EM stratēģija eksporta atbalstam
Ar eksporta atbalstu saistītu jautājumu risināšana kopš gadu mijas kļuvusi par vienu no LR Ekonomikas Ministrijas aktualitātēm un katrā ziņā patīkami pārsteidz ierēdņu optimisms, izklāstot radikālās pārmaiņas, kas ir jau ieviestas vai tiks ieviestas tuvākajā laikā. Jāpiemin gan, ka būvmateriālu un būvniecības pakalpojumu eksports netiek atsevišķi izdalīti kā īpaši prioritārs, bet ir tikai vienas no atbalstāmām nozarēm citu nozaru kontekstā.
| EM
stratēģija eksporta atbalstam |
||||
Ar eksporta
atbalstu saistītu jautājumu risināšana kopš gadu mijas kļuvusi par
vienu no LR Ekonomikas Ministrijas aktualitātēm un katrā ziņā patīkami
pārsteidz ierēdņu optimisms, izklāstot radikālās pārmaiņas, kas ir jau
ieviestas vai tiks ieviestas tuvākajā laikā. Jāpiemin gan, ka
būvmateriālu un būvniecības pakalpojumu eksports netiek atsevišķi
izdalīti kā īpaši prioritārs, bet ir tikai vienas no atbalstāmām
nozarēm citu nozaru kontekstā.
Ja tiek aplūkots eksporta apjoms no Latvijas kopumā, tad aina nav nemaz tik bēdīga, ja aplūkojam atsevišķi tikai būvniecības nozari, tad jāteic, ka vēl pirms gada lielākā daļa būvmateriālu ražotāju un būvniecības pakalpojumu sniedzēji lepni varēja paziņot – mūs pilnā mērā apmierina pieprasījums vietējā tirgū un tāpēc masveidā nesteidza attīstīt uzņēmējdarbību aiz Latvijas robežām. Labā ziņa šobrīd ir tā, ka būvniecības nozares pārstāvji aktīvi vēlas strādāt ārējos tirgos un valsts vēlas piedāvāt dažādas atbalsta programmas, tātad pastāv kopīgs mērķis un tas jau mūsdienās ir daudz. 2008. gadā kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksports bijis 6,7 mljrd. LVL, no tiem būvniecības pakalpojumu un būvmateriālu eksports bija 103 milj. LVL, īpaši straujš pieaugums vērojams būvbloku un ķieģeļu, celtniecības ķieģeļu un ugunsizturīgo ķieģeļu bloku preču grupās. 2008. gadā kāpums eksportā bija 16 procenti un pirmais mēnesis, kas uzrādīja ciparus ar mīnusa zīmi, bija 2008. gada novembris attiecībā pret iepriekšējā gada novembri. Ekonomikas Ministrijas eksporta veicināšanas stratēģijā iekļauti vairāki rīcības virzieni, kurus portālam www.building.lv komentēja EM Būvniecības departamenta direktors Ingars Pilmanis, EM Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktors Gatis Ābele un EM Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta Eksporta politikas nodaļas vadītāja vietnieks Renārs Špade. 1.Būtiska valsts sniegto eksporta garantiju apjoma palielināšana. Saņemot konceptuālu atbalstu no lielāko eksporta nozaru pārstāvjiem Tautsaimniecības konsultatīvās padomes sēdes laikā, 27. janvārī, Ekonomikas ministrija ir uzsākusi sarunas ar bankām un lielākajiem apdrošinātājiem par eksporta garantiju sistēmas izveidi, kas nodrošinātu Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem eksporta garantijas lielākajā daļā pasaules valstu tirgos. Garantijas varētu tikt izsniegtas papildus privāto apdrošinātāju garantijām, lai segtu riskus valstīs uz kurām eksporta darījumus privātās kompānijas garantē nelabprāt vai negarantē vispār. Tādējādi, Latvijas eksporta uzņēmumiem tiktu uzlaboti eksporta līguma nosacījumi, konkurējot ar citu valstu eksportētājiem un palielinātas aizņemšanās iespējas bankā, jo garantijas kalpojos par nodrošinājumu. Garantijas tiks izsniegtas uz visiem lielākajiem eksporta tirgiem – ES, NVS un citām valstīm, un kā priekšnoteikums garantijas saņemšanai būs preču saņēmēja riska novērtējums. Atkarībā no valsts atšķirsies arī valsts atbalsta līmenis, saskaņā ar ES un OECD noteikumiem par eksporta garantijām un kredītiem. Tāpat atšķirsies arī garantijas termiņi, sākuma priekšroku dodot īstermiņa garantijām. Plānots, ka nākamajā nedēļā EM paātrinātā kārtībā iesniegs saskaņošanai MK noteikumus, kas noteiks šī valsts atbalsta apjomus un principus. Līdz šim tika paredzēts, ka eksporta garantiju izsniegšanu ieviestu ar EIF starpniecību, taču ieviešanas termiņš (2009. gada otrais ceturksnis) neatbilda šodienas eksportētāju vajadzībām, līdz ar ko EM pieņēma lēmumu nekavējoši uzsākt garantiju sistēmas ieviešanu. Plānots, ka šīs garantijas izsniegs Latvijas Garantiju aģentūra jau šī gada martā. Nākamās nedēļas laikā uzņēmēji tiks informēti par eksporta garantiju sistēmas detaļām, gan ar preses un EM mājas lapas starpniecību, gan īpašu semināru laikā, kuri tiks izziņoti atsevišķi. Paredzams ka sistēma varētu tikt izveidota līdz februāra beigām. Pēc EM aplēsēm 2009. gadā pieprasījums pēc eksporta garantijām no Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem varētu sasniegt 300 – 500 milj. LVL. Valsts sniegtās garantijas nozīmē, ka darījuma apdrošināšana ar ilglaicīgu partneri tiek subsidēta no valsts puses, kas ir ievērojams atbalsts uzņēmējiem, jo faktiski kalpo arī par zaļo gaismu, lai bankas izsniegtu kredītu uzņēmējdarbības attīstīšanai aiz Latvijas robežām. 2.Finansu atbalsts dalībai profesionālās izstādēs Pievilcīgs finanšu instruments uzņēmumiem, kas plāno vai jau iekaro ārzemju tirgus, ir valsts paredzētais atbalsts dalībai starptautiskajās izstādēs. Arī nosacījumi un kritēriji nav sarežģīti un atbalsts ir paredzēts plašam nozaru lokam - tradicionālām un inovatīvām. Valsts atbalsta programmas ietvaros "Ārējo tirgu apgūšana" (www.liaa.gov.lv/?object_id=1488 ) ir paredzēts finansējums 5 milj. LVL apmērā, kuru plānots būtiski palielināt, ņemot vērā uzņēmēju interesi. Gatis Ābele: "Kamēr vien pastāvēs pieprasījums, tiks piešķirts finansiāls atbalsts. Šis finansu instruments jo īpaši nepieciešams dažādām specifiskām nozarēm, tostarp būvmateriālu ražotājiem. Gan uzņēmējiem, gan ierēdņiem ir skaidrs, ka uzsākt darbību svešas valsts tirdzniecības ķēdēs nav vienkārši, bet izstādes rada iespēju veidot tiešos kontaktus ar tirgotājiem. Dalība starptautiskajās nozares izstādēs nozīmē demonstrēt uzņēmuma varēšanu, cenu politiku un priekšrocības citu pasaules ražotāju kontekstā." Papildus informācija par iespēju izmantot kādu no valsts finanšu instrumentiem eksporta attīstīšanai: www.em.gov.lv www.liaa.gov.lv Un nobeigumā joks ar kreitnu devu patiesības: Saklausījies Latvijas valsts vadītāju aicinājumus attīstīt eksporta biznesu, kāds kungs "X" nolēma kļūt par uzņēmēju un devās uz banku pēc palīdzības. "Vai jūs varētu man pateikt, kā uzsākt mazo biznesu pašreizējās finanšu krīzes apstākļos?", - viņš vaicāja bankas darbiniekam. "Kā?! Kā?! Vajag nopirkt lielu biznesu un mazliet pagaidīt". |
