EP: īpašumtiesības elektrības tirgū jāsadala pilnīgi
Foto: EP: īpašumtiesības elektrības tirgū jāsadala pilnīgi
Pēc karstām debatēm Eiropas Parlaments 18.jūnijā atbalstīja pilnīgu īpašumtiesību sadali elektrības tirgū, proti, elektroenerģijas uzņēmumu ražošanas un pārvades darbību kapitāla nošķiršanu, vēstī Eiropas Parlamenta Preses dienests.
Pēc karstām debatēm Eiropas Parlaments 18.jūnijā atbalstīja pilnīgu īpašumtiesību sadali elektrības tirgū, proti, elektroenerģijas uzņēmumu ražošanas un pārvades darbību kapitāla nošķiršanu, vēstī Eiropas Parlamenta Preses dienests.
Tādējādi deputātu vairākums pauda atbalstu vēl ambiciozākam reformas plānam, nekā piedāvāja Eiropas Komisija, un noraidīja dalībvalstu starpā (ES Padomē) nesen panākto vienošanos.
Dalībvalstis 6.jūnijā vienojās par kompromisu, kas izstrādāts, balstoties uz astoņu dalībvalstu grupas piedāvāto "trešo ceļu", tādā veidā pieļaujot pilnīgai sadalei divas alternatīvas: neatkarīga sistēmas operatora variantu un neatkarīga pārvades operatora variantu. Abos šajos gadījumos elektrības uzņēmumi varētu saglabāt savu pārvades kapitālu. Parlaments šodien balsojumā noraidīja abas atkāpes, aizstāvot pilnīgu sadali kā vienīgo iespēju.
"Esmu vīlusies par Padomē panākto vienošanos," — vakar debatēs pauda Eluned Morgan (AK, PSE), deputāte, kas koordinēja Parlamenta nostājas izstrādi, piebilstot, "jūs pārlieku piekāpāties mazākumam". Deputātes skatījumā šis mazākums — Austrija, Bulgārija, Francija, Grieķija, Latvija, Luksemburga, Slovākija un Vācija — kas iebilst pret pilnīgu sadali, piedāvājot par trešo ceļu dēvēto alternatīvu, aizsargā "nacionālos līderus, kuri vēlas investēt citos tirgos, bet nevēlas ļaut citiem ienākt savējos". Deputāte pauda arī nožēlu par to, ka Eiropas Komisija nav pietiekami stingri pastāvējusi uz savu sākotnējo nostāju.
Deputāti arī atbalstīja Eiropas Komisijas ierosinājumu nepieļaut, ka pārvades sistēmas vai to operatorus kotrolē trešo valstu persona vai personas.
Patērētāju tiesības
Deputāti priekšlikumu papildināja ar vairākām prasībām patērētāju aizsardzībai. Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem lietotājiem jābūt :
· tiesībām bez maksas lauzt līgumus ar elektrības piegādātājiem;
· tiesībām uz kompensāciju, ja pakalpojumu kvalitāte ir zema;
· pieejai informācijai par savām tiesībām rēķinos un elektrības kompāniju mājas lapās;
· piekļuvei informācijai par strīdu risināšanu;
· vismaz reizi ceturksnī tikt informētiem par elektrības patēriņu un izmaksām,
· iespējai divu nedēļu laikā mainīt piegādātāju;
· tiesībām uz piegādi no uzņēmuma neatkarīgi no tā, kurā ES dalībvalstī tas reģistrēts;
· tiesībām uz aizsardzību pret ļaunprātīgu dominējošās pozīcijas izmantošanu tirgū;
· tiesībām uz neatkarīgiem sūdzību izskatīšanas dienestiem vai alternatīvām tiesību aizsardzības shēmām, piemēram, neatkarīgu enerģijas ombudu vai patērētāju organizāciju.
Deputāti grozījumos prasa arī dalībvalstīm veikt nepieciešamo, lai aizsargātu gala patērētājus, īpaši mazāk aizsargātos, tostarp veicot pasākumus, kas aizliedz pārtraukt pensionāru un invalīdu elektroapgādi ziemā. Dalībvalstīm arī jāsniedz mazāk aizsargāto patērētāju definīcija.
Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem iespējams pilnvarot elektroenerģijas uzņēmumus ieviest cenu veidošanas formulas, kas lielāka patēriņa gadījumā palielinās elektrības cenu.
Deputāti arī vēlas, lai dalībvalstu iestādes var prasīt no sistēmu operatoriem prioritāti piešķirt stacijām, kas izmanto atjaunīgās enerģijas avotus vai atkritumus, kā arī koģenerācijai. Grozījumi precizē, ka dalībvalstis var noteikt, lai 2% no ienākumiem, ko par elektrību maksā mājsaimniecības, tiktu ieguldīti energoefektivitātē.
Dalībvalstīm saskaņā ar grozījumiem jāuzlabo reģionālā sadarbība, labāk integrējot savus tirgus "vismaz vienā vai vairākos reģionālajos līmeņos".
Latvijā pašlaik dominējošais elektroenerģijas uzņēmums ir "Latvenergo", kas ir valstij piederošs vertikāli integrēts pakalpojumu sniedzējs, kurš nodarbojas ar elektroenerģijas importu, ražošanu, pārvadi, sadali un piegādi klientiem. Uzņēmums kontrolē vairāk nekā 90% no ražošanas jaudām, kuru kopējo bilanci veido vēl aptuveni 180 mazi elektroenerģijas ražotāji. Pārvades sistēmas operators tika izveidots kā atsevišķs "Latvenergo" meitas uzņēmums, ar kuru organizatoriskā un funkcionālā līmenī sadales pakalpojumi tika atdalīti no mazumtirdzniecības darbības saskaņā ar likumā noteikto pienākumu nodrošināt minēto jomu atsaistīšanu, sākot ar 2007.gada jūliju. Arī lielākais sadales sistēmas operators ir "Latvenergo" meitas uzņēmums.
Plašākas pilnvaras Energoregulatoru sadarbības aģentūrai
Eiropas Parlaments balsoja arī par regulu, kas nosaka Energoregulatoru sadarbības aģentūras pilnvaras. EP uzskata, ka šai struktūrai jāpiešķir tiesības pieņemt saistošus lēmumus. Arī šī nostāja atšķiras no ES Padomes kompromisa, kas aģentūrai piešķirtu tikai padomdevēja pilnvaras. Parlaments uzskata, ka aģentūras mītnes vietai jābūt Briselē.
Parlaments pieņēma arī ziņojumu par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā.
Tādējādi deputātu vairākums pauda atbalstu vēl ambiciozākam reformas plānam, nekā piedāvāja Eiropas Komisija, un noraidīja dalībvalstu starpā (ES Padomē) nesen panākto vienošanos.
Dalībvalstis 6.jūnijā vienojās par kompromisu, kas izstrādāts, balstoties uz astoņu dalībvalstu grupas piedāvāto "trešo ceļu", tādā veidā pieļaujot pilnīgai sadalei divas alternatīvas: neatkarīga sistēmas operatora variantu un neatkarīga pārvades operatora variantu. Abos šajos gadījumos elektrības uzņēmumi varētu saglabāt savu pārvades kapitālu. Parlaments šodien balsojumā noraidīja abas atkāpes, aizstāvot pilnīgu sadali kā vienīgo iespēju.
"Esmu vīlusies par Padomē panākto vienošanos," — vakar debatēs pauda Eluned Morgan (AK, PSE), deputāte, kas koordinēja Parlamenta nostājas izstrādi, piebilstot, "jūs pārlieku piekāpāties mazākumam". Deputātes skatījumā šis mazākums — Austrija, Bulgārija, Francija, Grieķija, Latvija, Luksemburga, Slovākija un Vācija — kas iebilst pret pilnīgu sadali, piedāvājot par trešo ceļu dēvēto alternatīvu, aizsargā "nacionālos līderus, kuri vēlas investēt citos tirgos, bet nevēlas ļaut citiem ienākt savējos". Deputāte pauda arī nožēlu par to, ka Eiropas Komisija nav pietiekami stingri pastāvējusi uz savu sākotnējo nostāju.
Deputāti arī atbalstīja Eiropas Komisijas ierosinājumu nepieļaut, ka pārvades sistēmas vai to operatorus kotrolē trešo valstu persona vai personas.
Patērētāju tiesības
Deputāti priekšlikumu papildināja ar vairākām prasībām patērētāju aizsardzībai. Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem lietotājiem jābūt :
· tiesībām bez maksas lauzt līgumus ar elektrības piegādātājiem;
· tiesībām uz kompensāciju, ja pakalpojumu kvalitāte ir zema;
· pieejai informācijai par savām tiesībām rēķinos un elektrības kompāniju mājas lapās;
· piekļuvei informācijai par strīdu risināšanu;
· vismaz reizi ceturksnī tikt informētiem par elektrības patēriņu un izmaksām,
· iespējai divu nedēļu laikā mainīt piegādātāju;
· tiesībām uz piegādi no uzņēmuma neatkarīgi no tā, kurā ES dalībvalstī tas reģistrēts;
· tiesībām uz aizsardzību pret ļaunprātīgu dominējošās pozīcijas izmantošanu tirgū;
· tiesībām uz neatkarīgiem sūdzību izskatīšanas dienestiem vai alternatīvām tiesību aizsardzības shēmām, piemēram, neatkarīgu enerģijas ombudu vai patērētāju organizāciju.
Deputāti grozījumos prasa arī dalībvalstīm veikt nepieciešamo, lai aizsargātu gala patērētājus, īpaši mazāk aizsargātos, tostarp veicot pasākumus, kas aizliedz pārtraukt pensionāru un invalīdu elektroapgādi ziemā. Dalībvalstīm arī jāsniedz mazāk aizsargāto patērētāju definīcija.
Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem iespējams pilnvarot elektroenerģijas uzņēmumus ieviest cenu veidošanas formulas, kas lielāka patēriņa gadījumā palielinās elektrības cenu.
Deputāti arī vēlas, lai dalībvalstu iestādes var prasīt no sistēmu operatoriem prioritāti piešķirt stacijām, kas izmanto atjaunīgās enerģijas avotus vai atkritumus, kā arī koģenerācijai. Grozījumi precizē, ka dalībvalstis var noteikt, lai 2% no ienākumiem, ko par elektrību maksā mājsaimniecības, tiktu ieguldīti energoefektivitātē.
Dalībvalstīm saskaņā ar grozījumiem jāuzlabo reģionālā sadarbība, labāk integrējot savus tirgus "vismaz vienā vai vairākos reģionālajos līmeņos".
Latvijā pašlaik dominējošais elektroenerģijas uzņēmums ir "Latvenergo", kas ir valstij piederošs vertikāli integrēts pakalpojumu sniedzējs, kurš nodarbojas ar elektroenerģijas importu, ražošanu, pārvadi, sadali un piegādi klientiem. Uzņēmums kontrolē vairāk nekā 90% no ražošanas jaudām, kuru kopējo bilanci veido vēl aptuveni 180 mazi elektroenerģijas ražotāji. Pārvades sistēmas operators tika izveidots kā atsevišķs "Latvenergo" meitas uzņēmums, ar kuru organizatoriskā un funkcionālā līmenī sadales pakalpojumi tika atdalīti no mazumtirdzniecības darbības saskaņā ar likumā noteikto pienākumu nodrošināt minēto jomu atsaistīšanu, sākot ar 2007.gada jūliju. Arī lielākais sadales sistēmas operators ir "Latvenergo" meitas uzņēmums.
Plašākas pilnvaras Energoregulatoru sadarbības aģentūrai
Eiropas Parlaments balsoja arī par regulu, kas nosaka Energoregulatoru sadarbības aģentūras pilnvaras. EP uzskata, ka šai struktūrai jāpiešķir tiesības pieņemt saistošus lēmumus. Arī šī nostāja atšķiras no ES Padomes kompromisa, kas aģentūrai piešķirtu tikai padomdevēja pilnvaras. Parlaments uzskata, ka aģentūras mītnes vietai jābūt Briselē.
Parlaments pieņēma arī ziņojumu par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā.
