ERAB piešķirtā aizņēmuma palielināšana ļaus turpināt notekūdeņu un ūdensvada tīkla sakārtošanu Rīgā
Šodien Rīgas Rātsnamā parakstītais līgums par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) piešķirtā aizņēmuma palielināšanu Rīgas ūdens un apkārtējas vides projekta otrās fāzes realizācijai ļaus turpināt notekūdeņu un ūdensvada tīkla sakārtošanu pilsētā.
Šodien Rīgas Rātsnamā parakstītais līgums par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) piešķirtā aizņēmuma palielināšanu Rīgas ūdens un apkārtējas vides projekta otrās fāzes realizācijai ļaus turpināt notekūdeņu un ūdensvada tīkla sakārtošanu pilsētā.
Jau ziņots, ka aizņēmums palielināts par deviņiem miljoniem eiro (aptuveni 5,9 miljoniem latu).
Kā šodien pēc līguma parakstīšanas stāstīja pašvaldības uzņēmuma "Rīgas ūdens" ģenerāldirektors Uldis Bambe, šis aizņēmums tiks izmantots kā līdzfinansējums Eiropas Savienības piešķirto līdzekļu apgūšanai. Kopumā "Rīgas ūdens" apgūs 70 miljonus eiro (45,5 miljonus latu) ES finansējumu.
Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti notekūdeņu attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" dūņu krātuves izbūvēšanai. Šajā krātuvē paredzēta 215 000 kubikmetru dūņu glabāšana, nodrošinot to kompostēšanu un sajaukšanu ar citiem materiāliem, lai palielinātu to turpmākās izmantošanas iespējas.
Iecerēta arī ūdensvada tīklu rekonstrukcija un ūdensmērītāju uzstādīšana, ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana. Ūdens un kanalizācijas tīkliem tiks pieslēgti vairāki Rīgas mikrorajoni un kopumā kopējo ūdensvadu un kanalizācijas tīklu varēs izmantot vēl aptuveni 50 000 rīdzinieku.
Iegūtos līdzekļus paredzēts izmantot arī ūdensvada rekonstrukcijai Mūkusalas ielā, Eksporta ielā un kanalizācijas sūkņu stacijas būvniecībai Eksporta ielā.
Kā ziņots, šā gada martā ERAB informēja, ka tā plāno turpināt ieguldījumus uzņēmumā "Rīgas ūdens", organizējot sindicēto aizdevumu līdz 20 miljonu eiro (aptuveni 13 miljonu latu) apmērā.
Rīgas ūdens un vides projekts pirmo reizi tika parakstīts 1996.gadā un pēc tam paplašināts un pārstrukturēts 2000.gadā par "Rīgas ūdens" korporatīvo aizdevumu projektu. 2002.gada novembrī dome akceptēja projekta otrās fāzes realizācijā ieguldāmās investīcijas 27,9 miljonu latu apmērā. Bija paredzēts 10 miljonus latu saņemt no Eiropas Savienības ISPA fonda, 13,1 miljonu latu - no ERAB, 0,3 miljonus latu - no Rīgas domes, 4,5 miljonus latu - no pašvaldības uzņēmuma "Rīgas ūdens".
Dome atļāva pašvaldības uzņēmumam "Rīgas ūdens" palielināt aizņēmumu no ERAB Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekta otrās fāzes finansēšanai par deviņiem miljoniem eiro (aptuveni 5,9 miljoniem latu), nosakot mainīgo LIBOR (starpbanku) procentu likmi, pieskaitot tai ne vairāk kā 1,5%.
Aizdevums uzņēmumam "Rīgas ūdens" būs jāatdod līdz 2015.gadam. Taču uzņēmums jau iecerējis īstenot nākamo investīciju projektu un iegūt līdzekļus no ES kohēzijas fondiem 170 miljonu eiro (110 miljonu latu) apmērā. Paredzēts ka 85% šo līdzekļu būs kā dāvinājums.
Par šiem līdzekļiem iecerēts ūdensvadu un kanalizācijas tīklam pieslēgt atlikušos Rīgas mikrorajonus, kuros pārsvarā ir privātmājas, kā arī restaurēt ūdens vadu un kanalizācijas tīklu.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA
Jau ziņots, ka aizņēmums palielināts par deviņiem miljoniem eiro (aptuveni 5,9 miljoniem latu).
Kā šodien pēc līguma parakstīšanas stāstīja pašvaldības uzņēmuma "Rīgas ūdens" ģenerāldirektors Uldis Bambe, šis aizņēmums tiks izmantots kā līdzfinansējums Eiropas Savienības piešķirto līdzekļu apgūšanai. Kopumā "Rīgas ūdens" apgūs 70 miljonus eiro (45,5 miljonus latu) ES finansējumu.
Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti notekūdeņu attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" dūņu krātuves izbūvēšanai. Šajā krātuvē paredzēta 215 000 kubikmetru dūņu glabāšana, nodrošinot to kompostēšanu un sajaukšanu ar citiem materiāliem, lai palielinātu to turpmākās izmantošanas iespējas.
Iecerēta arī ūdensvada tīklu rekonstrukcija un ūdensmērītāju uzstādīšana, ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana. Ūdens un kanalizācijas tīkliem tiks pieslēgti vairāki Rīgas mikrorajoni un kopumā kopējo ūdensvadu un kanalizācijas tīklu varēs izmantot vēl aptuveni 50 000 rīdzinieku.
Iegūtos līdzekļus paredzēts izmantot arī ūdensvada rekonstrukcijai Mūkusalas ielā, Eksporta ielā un kanalizācijas sūkņu stacijas būvniecībai Eksporta ielā.
Kā ziņots, šā gada martā ERAB informēja, ka tā plāno turpināt ieguldījumus uzņēmumā "Rīgas ūdens", organizējot sindicēto aizdevumu līdz 20 miljonu eiro (aptuveni 13 miljonu latu) apmērā.
Rīgas ūdens un vides projekts pirmo reizi tika parakstīts 1996.gadā un pēc tam paplašināts un pārstrukturēts 2000.gadā par "Rīgas ūdens" korporatīvo aizdevumu projektu. 2002.gada novembrī dome akceptēja projekta otrās fāzes realizācijā ieguldāmās investīcijas 27,9 miljonu latu apmērā. Bija paredzēts 10 miljonus latu saņemt no Eiropas Savienības ISPA fonda, 13,1 miljonu latu - no ERAB, 0,3 miljonus latu - no Rīgas domes, 4,5 miljonus latu - no pašvaldības uzņēmuma "Rīgas ūdens".
Dome atļāva pašvaldības uzņēmumam "Rīgas ūdens" palielināt aizņēmumu no ERAB Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekta otrās fāzes finansēšanai par deviņiem miljoniem eiro (aptuveni 5,9 miljoniem latu), nosakot mainīgo LIBOR (starpbanku) procentu likmi, pieskaitot tai ne vairāk kā 1,5%.
Aizdevums uzņēmumam "Rīgas ūdens" būs jāatdod līdz 2015.gadam. Taču uzņēmums jau iecerējis īstenot nākamo investīciju projektu un iegūt līdzekļus no ES kohēzijas fondiem 170 miljonu eiro (110 miljonu latu) apmērā. Paredzēts ka 85% šo līdzekļu būs kā dāvinājums.
Par šiem līdzekļiem iecerēts ūdensvadu un kanalizācijas tīklam pieslēgt atlikušos Rīgas mikrorajonus, kuros pārsvarā ir privātmājas, kā arī restaurēt ūdens vadu un kanalizācijas tīklu.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA