ES kopīgu interešu projekti – iespēja Latvijai plašāk atvērt elektroenerģijas un gāzes tirgu
Lai nodrošinātu koordinētu Latvijas institūciju darbību un iesaisti Latvijai nozīmīgu ES prioritāru enerģētikas sektora projektu realizācijā, šā gada 25. marta Ministru kabineta sēdē tika nolemts noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo iestādi šādu projektu īstenošanas nodrošināšanai.
Nolūkā nodrošināt lēmumu pieņemšanu saprātīgos termiņos, Ekonomika ministrija izveidos darba grupu, kuras sastāvā būs pārstāvji no VARAM, FM, SM un Vides pārraudzības valsts biroja. Darba grupas darbā tiks pieaicināti NVO un privātā sektora pārstāvji, kā arī tiks pieprasīta darbam nepieciešamā informācija no citām institūcijām.Darba grupas uzdevums būs izvērtēt, vai Latvijas normatīvajos aktos nepieciešami grozījumi, lai operatīvi varētu nodrošināt nepieciešamo atļauju izsniegšanu projektu sekmīgai īstenošanai.
Eiropas Komisija 2013.gada 14.oktobrī ir pieņēmusi pirmo ES kopīgu interešu projektu (turpmāk – KIP) sarakstu, kurā ietverti 248 projekti – elektroenerģijas un gāzes pārvades, uzglabāšanas un sašķidrinātās dabasgāzes projekti, kā arī projekti viedo tīklu un naftas jomā. Šie ir ES kopīgi augstas prioritātes projekti, kas iekļauti Regulā, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes.
Elektrības jomā KIP sarakstā ir iekļauti divi Latvijai nozīmīgi projekti, kurus ir iesniegusi AS "Augstsprieguma tīkls" - Kurzemes loka 3.etaps un Latvijas - Igaunijas trešais starpsavienojums.
Gāzes infrastruktūras projektu vērtēšanas laikā tika nolemts, ka KIP sarakstu veidos atsevišķi projekti un klasteri. Klastera projekti ir saistīti gan saturiski, gan finansiāli:
· 1.klasterī ir apvienoti četri sašķidrinātās dabasgāzes (turpmāk – SDG) projekti kā savstarpēji konkurējoši - SDG termināļa projekts Somijā Inkoo ostā, divi projekti Igaunijā – Paldiski un Tallinas ostās, un Baltijas reģionālais SDG terminālis. Saskaņā ar Komisijas finansētā pētījuma rezultātiem projekts būtu jārealizē Somu līcī. Pašlaik Komisija vēl nav pieņēmusi lēmumu vai reģionālā SDG projekta atrašanās vietu Igaunijā vai Somijā. Baltijas reģionālais SDG terminālis ir daļa no klastera, kurā ir iekļauts arī dabasgāzes starpsavienojuma starp Igauniju un Somiju projekts (Balticconector);
· 2.klasteris ietver Latvijas - Lietuvas starpsavienojuma, Karksi mērīšanas stacijas (Igaunijas-Latvijas starpsavienojums), Klaipeda-Kiemenai savienojuma jaudas palielināšanas projektus. Tāpat klasterī ir AS "Latvijas gāze" pieteiktais projekts "Inčukalna pazemes gāzes krātuves (turpmāk – PGK) modernizācijas un rekonstrukcijas turpināšana un krātuves paplašināšana".
Kopīgu interešu projektu sarakstā iekļautie projekti varēs ne tikai pretendēt uz ES finansējumu līdz pat 75 % apmērā no projekta kopējām izmaksām. ES finansējums tiks piešķirts grantu veidā (granti izpētei un granti darbu veikšanai) un moderno finanšu instrumentu veidā, t.sk. projektu obligācijas sadarbībā ar starptautiskām finanšu institūcijām. Šiem projektiem valsts finansējums nav paredzēts, jo projektus iesniedz paši īstenotāji (uzņēmumi).