ES normas paredz nekustamo īpašumu energopases arī Latvijā
Eiropas Savienības valstis katru gadu kļūst aizvien atkarīgākas no enerģijas avotiem ārpus Eiropas – naftas un dabasgāzes.
Eiropas Savienības valstis katru gadu kļūst aizvien atkarīgākas no enerģijas avotiem ārpus Eiropas – naftas un dabasgāzes. Arī siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu daudzums atmosfērā Eiropā turpina pieaugt, kas neizbēgami izraisa klimata izmaiņas. Kioto protokola saistības pieprasa ES dalībvalstīm samazināt gāzu izplūdes daudzumu laikā no 2008.–2012.gadam par 8% no 1990. ada līmeņa. Šādi apsvērumi ir radījuši ļoti striktus, bet pamatotus iemeslus, lai ekonomētu enerģētiskos resursus visur, kur vien tas ir iespējams. Eiropas Savienībai ir samērā niecīgas iespējas ietekmēt enerģijas piegādi, tāpēc jāīsteno enerģiju taupoši pasākumi, it īpaši ēku ekspluatācijā.
Tieši dzīvojamais un administratīvais sadzīves sektors (vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, viesnīcas, restorāni, skolas, slimnīcas, sporta halles, slēgtie peldbaseini) tiek uzskatīts par vislielāko enerģijas patērētāju. Galvenokārt enerģija tiek tērēta telpu apkurei, apgaismei, sadzīves elektroierīcēm. Visvienkāršākie apsekojumi norāda, ka tieši šajā jomā ir lieliskas iespējas taupīt enerģiju (ēku norobežojošo konstrukciju siltināšana, energoiekārtu atjaunošana utt.).
2003.gada 4.janvārī stājās spēkā ES direktīva par ēku galvenajiem enerģētiskajiem parametriem un to normām (Directive 2002/91/EC on the energy performance of buildings), tās galīgais ieviešanas datums ES dalībvalstīs ir 2006.gada 4.janvāris. Standarti (ES) šajā jomā tiks atjaunoti ne biežāk par 5 gadiem.
Ko tad jaunā ES direktīva paredz ēku īpašniekiem? Vispirms jau ēku energopases, kas būs sava veida standartizēta informācija par ēkas visu veidu enerģijas, ūdens patēriņu un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu – CO2 izmešiem. Lai varētu salīdzināt dažādu ēku enerģijas patēriņus apkurei un karstā ūdens apgādei, tiek izmantoti ēku energoefektivitātes indikatori: iknedēļas, ikmēneša utt. Siltumenerģijas patēriņi attiecas uz ēkas kopējo kvadratūru vai kubatūru (Wh/m2 vai Wh/m3).
Energosertificēšana ir analogu ēku salīdzināšana līdzīgos klimatiskos apstākļos (verificēšana). Pēc iegūtajiem rezultātiem ēkai tiek piešķirts sertifikāts (ne ilgāk kā uz 10 gadiem), kas parāda, cik ēka ir labi sagatavota enerģijas ekonomijas pasākumiem, tiek raksturota ēkas norobežojošā konstrukcija un tās kompleksā siltinājuma pakāpe.
Enerģētiskā marķēšana ir īpašas informācijas zīmes piestiprināšana pie ēkas fasādes ar nolūku izcelt ēkas siltumtehniskās īpašības un veikt ātru un operatīvu ēku sadalījumu.
Paredzētie praktiskie un organizatoriskie pasākumi pēc ES ekspertu novērtējuma ļaus līdz 2020. gadam sasniegt 22 % enerģijas ekonomiju dzīvojamo māju sektorā.
Ļoti būtiski šie pasākumi no 2006. gada skars ēku īpašnieku intereses, jo turpmāk nekustamā īpašuma un dzīvokļu vērtība būs cieši saistīta ar enerģijas patēriņa līmeni. Katru reizi, kad īpašums tiks pārdots vai izīrēts, vai arī ēka tiks pieņemta ekspluatācijā, būs nepieciešama ēkas energopase. Viena no ēkas enerģijas efektivitātes mērvienībām ir ēkas siltumizolācijas konstrukcija: jo tā būs efektīvāka un stabilāka, jo ēkas vērtība – lielāka. Direktīva ir jauns iemesls, lai uzlabotu esošo siltumtehnisko normatīvu siltumvadītspējas lielumus, tāpēc jāpievērš uzmanība norobežojošo konstrukciju siltumtehniskajiem parametriem. Visām sienu konstrukcijām ir jābūt ar labu siltumizolācijas risinājumu un plānoto siltumvadītspējas koeficientu 0,25 W/m2K. Praktiski tas nozīmē, ka bloku sienu konstrukcijām ir jābūt ar vismaz 100mm biezu papildu siltumizolācijas slāni.
Jaunā direktīva paredz arī ne tikai jaunu un esošu ēku energosertifikāciju, bet arī visai Eiropai kopīgas ēku energopatēriņa aprēķina metodoloģijas izveidi un ieviešanu, jo šobrīd dažādās ES valstīs ir atšķirīgas energopatēriņa aprēķina metodikas, dažādi sertifikācijas kritēriji.
Direktīva par ēku galvenajiem enerģētiskajiem parametriem un to normām pilnībā tiks attiecināta uz ēkām, kuras sāks būvēt pēc 2006.gada janvāra. Būvējot lielas ēkas (>1000 m2), visas jaunās pārbaužu sistēmas tiks piemērotas vēl pirms būvniecības darbu uzsākšanas.
Secinājums ir viens – sākot ar 2006.gadu, visām jaunajām ēkām būs nepieciešamas energopases. Līdz ar to daudzu ražotāju – Aeroc, Keraterm, Fibo, Silbet un citu bloku mājas būs jāsiltina.
Noslēgumā ir jāuzsver, ka jaunā direktīva paredz īpaši pastiprināt un regulāri veikt siltumtehnisko iekārtu, konstrukciju un izolāciju inspekciju un pārbaudi.
Tieši dzīvojamais un administratīvais sadzīves sektors (vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, viesnīcas, restorāni, skolas, slimnīcas, sporta halles, slēgtie peldbaseini) tiek uzskatīts par vislielāko enerģijas patērētāju. Galvenokārt enerģija tiek tērēta telpu apkurei, apgaismei, sadzīves elektroierīcēm. Visvienkāršākie apsekojumi norāda, ka tieši šajā jomā ir lieliskas iespējas taupīt enerģiju (ēku norobežojošo konstrukciju siltināšana, energoiekārtu atjaunošana utt.).
2003.gada 4.janvārī stājās spēkā ES direktīva par ēku galvenajiem enerģētiskajiem parametriem un to normām (Directive 2002/91/EC on the energy performance of buildings), tās galīgais ieviešanas datums ES dalībvalstīs ir 2006.gada 4.janvāris. Standarti (ES) šajā jomā tiks atjaunoti ne biežāk par 5 gadiem.
Ko tad jaunā ES direktīva paredz ēku īpašniekiem? Vispirms jau ēku energopases, kas būs sava veida standartizēta informācija par ēkas visu veidu enerģijas, ūdens patēriņu un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu – CO2 izmešiem. Lai varētu salīdzināt dažādu ēku enerģijas patēriņus apkurei un karstā ūdens apgādei, tiek izmantoti ēku energoefektivitātes indikatori: iknedēļas, ikmēneša utt. Siltumenerģijas patēriņi attiecas uz ēkas kopējo kvadratūru vai kubatūru (Wh/m2 vai Wh/m3).
Energosertificēšana ir analogu ēku salīdzināšana līdzīgos klimatiskos apstākļos (verificēšana). Pēc iegūtajiem rezultātiem ēkai tiek piešķirts sertifikāts (ne ilgāk kā uz 10 gadiem), kas parāda, cik ēka ir labi sagatavota enerģijas ekonomijas pasākumiem, tiek raksturota ēkas norobežojošā konstrukcija un tās kompleksā siltinājuma pakāpe.
Enerģētiskā marķēšana ir īpašas informācijas zīmes piestiprināšana pie ēkas fasādes ar nolūku izcelt ēkas siltumtehniskās īpašības un veikt ātru un operatīvu ēku sadalījumu.
Paredzētie praktiskie un organizatoriskie pasākumi pēc ES ekspertu novērtējuma ļaus līdz 2020. gadam sasniegt 22 % enerģijas ekonomiju dzīvojamo māju sektorā.
Ļoti būtiski šie pasākumi no 2006. gada skars ēku īpašnieku intereses, jo turpmāk nekustamā īpašuma un dzīvokļu vērtība būs cieši saistīta ar enerģijas patēriņa līmeni. Katru reizi, kad īpašums tiks pārdots vai izīrēts, vai arī ēka tiks pieņemta ekspluatācijā, būs nepieciešama ēkas energopase. Viena no ēkas enerģijas efektivitātes mērvienībām ir ēkas siltumizolācijas konstrukcija: jo tā būs efektīvāka un stabilāka, jo ēkas vērtība – lielāka. Direktīva ir jauns iemesls, lai uzlabotu esošo siltumtehnisko normatīvu siltumvadītspējas lielumus, tāpēc jāpievērš uzmanība norobežojošo konstrukciju siltumtehniskajiem parametriem. Visām sienu konstrukcijām ir jābūt ar labu siltumizolācijas risinājumu un plānoto siltumvadītspējas koeficientu 0,25 W/m2K. Praktiski tas nozīmē, ka bloku sienu konstrukcijām ir jābūt ar vismaz 100mm biezu papildu siltumizolācijas slāni.
Jaunā direktīva paredz arī ne tikai jaunu un esošu ēku energosertifikāciju, bet arī visai Eiropai kopīgas ēku energopatēriņa aprēķina metodoloģijas izveidi un ieviešanu, jo šobrīd dažādās ES valstīs ir atšķirīgas energopatēriņa aprēķina metodikas, dažādi sertifikācijas kritēriji.
Direktīva par ēku galvenajiem enerģētiskajiem parametriem un to normām pilnībā tiks attiecināta uz ēkām, kuras sāks būvēt pēc 2006.gada janvāra. Būvējot lielas ēkas (>1000 m2), visas jaunās pārbaužu sistēmas tiks piemērotas vēl pirms būvniecības darbu uzsākšanas.
Secinājums ir viens – sākot ar 2006.gadu, visām jaunajām ēkām būs nepieciešamas energopases. Līdz ar to daudzu ražotāju – Aeroc, Keraterm, Fibo, Silbet un citu bloku mājas būs jāsiltina.
Noslēgumā ir jāuzsver, ka jaunā direktīva paredz īpaši pastiprināt un regulāri veikt siltumtehnisko iekārtu, konstrukciju un izolāciju inspekciju un pārbaudi.