ES sola, ka gan Ukraina, gan Krievija izjutīs "gāzes kara" nepatīkamās sekas
Foto: ES sola, ka gan Ukraina, gan Krievija izjutīs "gāzes kara" nepatīkamās sekas
Eiropas Savienības dalībvalstis ceturtdien vienojās, ka Krievijas un Ukrainas gāzes strīds atstās nozīmīgas ekonomiskās un politiskās sekas abām valstīm, paziņojusi Čehija kā ES prezidējošā valsts, ziņo AFP.
Eiropas Savienības dalībvalstis ceturtdien vienojās, ka Krievijas un Ukrainas gāzes strīds atstās nozīmīgas ekonomiskās un politiskās sekas abām valstīm, paziņojusi Čehija kā ES prezidējošā valsts, ziņo AFP.
ES akreditētie vēstnieki tikās ar prezidentūras pārstāvjiem un bija vienisprātis, ka "pašreizējā situācija kaitē Krievijas un Ukrainas kā drošu piegādātāju un tranzītvalstu ticamībai", teikts ES prezidentūras paziņojumā.
27 dalībvalstis uzskata, ka "šai situācijai būs nozīmīgas finansiālās, ekonomiskās un politiskās sekas abām valstīm".
Čehija kā ES prezidējošā valsts sarīkoja Eiropas Savienībā akreditēto vēstnieku apspriedi, lai informētu viņus par pašreizējo situāciju gāzes strīdā, kas vairāk nekā nedēļu apturējis Krievijas dabasgāzes plūsmu caur Ukrainu uz Eiropu.
Centrālā apkure, kurā kā degvielu izmanto gāzi, ir samazināta vai atslēgta miljoniem eiropiešu, kamēr plaši Centrāleiropas un Balkānu reģioni cīnās ar gāzes deficītu, ir slēgtas skolas un rūpnīcas. Krievija caur Ukrainu piegādā vienu piektdaļu Eiropas Savienībai nepieciešamā gāzes daudzuma.
"Pirmā un galvenā prioritāte ir tūlītēja Krievijas gāzes piegādes atsākšana caur Ukrainu," vienojās Eiropas Savienībā akreditētie vēstnieki, un ES prezidentūra uzsvēra, ka bloks šajā jautājumā "enerģiski runā vienā balsī".
ES akreditētie vēstnieki tikās ar prezidentūras pārstāvjiem un bija vienisprātis, ka "pašreizējā situācija kaitē Krievijas un Ukrainas kā drošu piegādātāju un tranzītvalstu ticamībai", teikts ES prezidentūras paziņojumā.
27 dalībvalstis uzskata, ka "šai situācijai būs nozīmīgas finansiālās, ekonomiskās un politiskās sekas abām valstīm".
Čehija kā ES prezidējošā valsts sarīkoja Eiropas Savienībā akreditēto vēstnieku apspriedi, lai informētu viņus par pašreizējo situāciju gāzes strīdā, kas vairāk nekā nedēļu apturējis Krievijas dabasgāzes plūsmu caur Ukrainu uz Eiropu.
Centrālā apkure, kurā kā degvielu izmanto gāzi, ir samazināta vai atslēgta miljoniem eiropiešu, kamēr plaši Centrāleiropas un Balkānu reģioni cīnās ar gāzes deficītu, ir slēgtas skolas un rūpnīcas. Krievija caur Ukrainu piegādā vienu piektdaļu Eiropas Savienībai nepieciešamā gāzes daudzuma.
"Pirmā un galvenā prioritāte ir tūlītēja Krievijas gāzes piegādes atsākšana caur Ukrainu," vienojās Eiropas Savienībā akreditētie vēstnieki, un ES prezidentūra uzsvēra, ka bloks šajā jautājumā "enerģiski runā vienā balsī".