ES tiek strādāts pie vienotas būvkonstrukciju projektēšanas sistēmas izstrādes
Būtiskākas izmaiņas sagaidāmas būvnormatīvos, kas reglamentē būvkonstrukciju aplēsi un projektēšanu.
Būtiskākas izmaiņas sagaidāmas būvnormatīvos, kas reglamentē būvkonstrukciju aplēsi un projektēšanu, atzīst Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta Būvnormatīvu nodaļas vadītājs Andris Šteinerts. ES kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem tiek strādāts pie vienotas būvkonstrukciju projektēšanas sistēmas izstrādes, t.s. Eirokodeksa. Kopš astoņdesmito gadu beigām Eirokodekss tiek izstrādāts kā CEN 1990 saimes standarti. Pagaidām tie galvenokārt ir priekšstandartu (ENV) statusā. Tikai nedaudzi no tiem ir apstiprināti kā CEN standarti -EN. Eirokodeksa standartos konstrukciju materiālu īpašības (parametri) un to klasifikācija ir saskaņota ar hEN būvizstrādājumiem uzstādītajām būtiskajām prasībām. Latvijas būvkonstrukciju projektēšanas normās (LBN 200 sērijas būvnormatīvos) vairāki ietvertie parametri atšķiras no hEN un Eirokodeksa, piemēram, degtspējas klases, betona un būvkeramikas stiprības klases. Te Latvijai tuvākos gados varētu būt dažādas problēmas un gaidāmas būtiskas izmaiņas būvkonstrukciju projektēšanas noteikumos. Šīs grupas būvnormatīvu harmonizācija ar hEN parametriem un to klasēm prasīs ievērojamu intelektuālā un tehniskā darba ieguldījumu. Tiek plānota Holandes tehniskā palīdzība Eirokodeksa standartu ieviešanā attiecīgo Latvijas būvnormatīvu harmonizācijā ar šiem standartiem.
Lai adaptētu Eirokodeksa standartus un ieviestu tos būvprojektēšanas praksē, nepieciešams:
-pārtulkot tos (jo tā ir reglamentētā sfēra un Standartizācijas likums nosaka, ka, ja standarts ir saistošs, tam ir jābūt pieejamam valsts valodā);
-iestrādāt nacionāli determinējamos parametrus, kas ievēro dalībvalsts klimatiskos apstākļus, specifiskās drošuma prasības un nacionāās bū"niečības tradīcijas;
-jāsagatavo metodiskie materiāli Eirokodeksa standartu piemērošanai;
-jāievieš būvkonstrukciju aplēses metodika saskaņā ar Eirokodeksa standartiemaugstskolu būvniecības fakultāšu mācību programmās;
-jāorganizē informatīvi semināri vai pat būvprojektēšanas speciālistu apmācība (kvalifikācijas celšanas kursi).
Šajā jomā būtu vēlama visu trīs Baltijas valstu sadarbība, jo problēmas visām ir līdzīgas, un arī nacionāli determinējamiem parametriem visās vajadzētu būt ja ne vienādiem, tad vismaz tuviem. Baltijas valstu sadarbība šajā jomā ļautu taupīt gan finansiālos resursus, gan apvienot intelektuālo potenciālu.
Lai saskaņotu Latvijas būvnormatīvu sistēmu ar hEN un Eirokodeksa parametriem un to klasifikāciju, tiks pārstrādāti būvkonstrukciju projektēšanas noteikumi. To plānots izdarīt divās fāzēs. Vispirms tiks ieviesta t.s.duālā pieeja, kas jau ir realizēta ģeotehniskās projektēšanas būvnormatīvos LBN 207-01 (seklo pamatu projektēšanas normas). Šāda pieeja pieļauj pēc pasūtītāja un būvprojektētāja izvēles projektēt vai nu saskaņā ar būvnormatīvu noteikto metodiku, protams, aŗī slodzes nosakot saskaņā Eirokodeksa standartu EN 1991. Kad CEN būs sagatavojusi visu Eikodeksa standartu paketi, būvprojektēšanu Latvijā reglamentēs Eirokodeksa standarti. Sagaidāms, ka tas notiks ne ātrāk kā 2008. gadā, jo darbs pie Eirokodeksa standartu izstrādes ir visai darbietilpīgs. Ne velti tas ilgst jau gandrīz 30 gadus.
Lai adaptētu Eirokodeksa standartus un ieviestu tos būvprojektēšanas praksē, nepieciešams:
-pārtulkot tos (jo tā ir reglamentētā sfēra un Standartizācijas likums nosaka, ka, ja standarts ir saistošs, tam ir jābūt pieejamam valsts valodā);
-iestrādāt nacionāli determinējamos parametrus, kas ievēro dalībvalsts klimatiskos apstākļus, specifiskās drošuma prasības un nacionāās bū"niečības tradīcijas;
-jāsagatavo metodiskie materiāli Eirokodeksa standartu piemērošanai;
-jāievieš būvkonstrukciju aplēses metodika saskaņā ar Eirokodeksa standartiemaugstskolu būvniecības fakultāšu mācību programmās;
-jāorganizē informatīvi semināri vai pat būvprojektēšanas speciālistu apmācība (kvalifikācijas celšanas kursi).
Šajā jomā būtu vēlama visu trīs Baltijas valstu sadarbība, jo problēmas visām ir līdzīgas, un arī nacionāli determinējamiem parametriem visās vajadzētu būt ja ne vienādiem, tad vismaz tuviem. Baltijas valstu sadarbība šajā jomā ļautu taupīt gan finansiālos resursus, gan apvienot intelektuālo potenciālu.
Lai saskaņotu Latvijas būvnormatīvu sistēmu ar hEN un Eirokodeksa parametriem un to klasifikāciju, tiks pārstrādāti būvkonstrukciju projektēšanas noteikumi. To plānots izdarīt divās fāzēs. Vispirms tiks ieviesta t.s.duālā pieeja, kas jau ir realizēta ģeotehniskās projektēšanas būvnormatīvos LBN 207-01 (seklo pamatu projektēšanas normas). Šāda pieeja pieļauj pēc pasūtītāja un būvprojektētāja izvēles projektēt vai nu saskaņā ar būvnormatīvu noteikto metodiku, protams, aŗī slodzes nosakot saskaņā Eirokodeksa standartu EN 1991. Kad CEN būs sagatavojusi visu Eikodeksa standartu paketi, būvprojektēšanu Latvijā reglamentēs Eirokodeksa standarti. Sagaidāms, ka tas notiks ne ātrāk kā 2008. gadā, jo darbs pie Eirokodeksa standartu izstrādes ir visai darbietilpīgs. Ne velti tas ilgst jau gandrīz 30 gadus.