ES ūdeņraža kā alternatīva enerģijas veida izpētē līdz 2017.gadam ieguldīs 470 miljonus eiro
Foto: ES ūdeņraža kā alternatīva enerģijas veida izpētē līdz 2017.gadam ieguldīs 470 miljonus eiro
Eiropas Savienība gatavojas veikt apjomīgus pētījumus par iespējamo ūdeņraža kā alternatīvās degvielas izmantošanu un šim mērķim gatavojas arī dibināt īpašu kopuzņēmumu, Saeimas Eiropas lietu komisijā darīja zināmu Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.
Eiropas Savienība gatavojas veikt apjomīgus pētījumus par iespējamo ūdeņraža kā alternatīvās degvielas izmantošanu un šim mērķim gatavojas arī dibināt īpašu kopuzņēmumu, Saeimas Eiropas lietu komisijā darīja zināmu Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.
Jautājums par Eiropas Savienības līmeņa degvielas un ūdeņraža kopuzņēmuma izveidi tiks apspriests 29.-30.maija ES Konkurētspēju ministru padomē. Saeimas Eiropas lietu komisija 28.maija sēdē apstiprināja Latvijas nacionālās pozīcijas uz šo padomes sanāksmi.
Ņemot vērā naftas un dabasgāzes krājumu straujo samazināšanos un cenu kāpumu, šāda ūdeņraža pētniecības kopuzņēmuma izveide ir īpaši nozīmīga, Eiropas lietu komisijas deputātiem norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktora vietniece Ineta Kurzemniece.
Viņa darīja zināmu, ka jaunveidojamā ūdeņraža pētījumu kopuzņēmumā iesaistīsies visas ieinteresētās puses - uzņēmēji, pētniecības institūti, universitātes. Kopuzņēmums atradīsies Briselē un ES tā finansēšanā līdz 2017.gadam ieguldīs 470 miljonus eiro.
Latvija pilnībā atbalsta šāda pētniecības kopuzņēmuma izveidi, jo arī mūsu valstī ir zinātniskās institūcijas, kuras varētu iesaistīties ūdeņraža pētījumos. Ineta Kurzemniece informēja, ka Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts strādā pie trim būtiskākajiem virzieniem - ūdeņraža iegūšanas, ūdeņraža uzkrāšanas un ūdeņraža izmantošanas siltuma un elektrības ražošanai. Šajā jomā darbojas arī Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes divi institūti, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās Ķīmijas institūta Elektroķīmijas laboratorija.
Ūdeņradis tiek uzskatīts par vienu no perspektīvākajiem alternatīvās enerģijas nesējiem. Ideālā gadījumā ūdeņradi var iegūt, sadalot ūdeni ar dabas enerģiju (sauli, vēju, hidroenerģiju), un izmantot gan elektrības ražošanai degvielas šūnās, gan siltuma pārnesei, gan tieši dedzinot apkures katlos, turbīnās un iekšdedzes dzinējos. Vienīgais blakusprodukts, kas rodas sadegot ūdeņradim, ir ūdens vai ūdens tvaiks.
Jautājums par Eiropas Savienības līmeņa degvielas un ūdeņraža kopuzņēmuma izveidi tiks apspriests 29.-30.maija ES Konkurētspēju ministru padomē. Saeimas Eiropas lietu komisija 28.maija sēdē apstiprināja Latvijas nacionālās pozīcijas uz šo padomes sanāksmi.
Ņemot vērā naftas un dabasgāzes krājumu straujo samazināšanos un cenu kāpumu, šāda ūdeņraža pētniecības kopuzņēmuma izveide ir īpaši nozīmīga, Eiropas lietu komisijas deputātiem norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktora vietniece Ineta Kurzemniece.
Viņa darīja zināmu, ka jaunveidojamā ūdeņraža pētījumu kopuzņēmumā iesaistīsies visas ieinteresētās puses - uzņēmēji, pētniecības institūti, universitātes. Kopuzņēmums atradīsies Briselē un ES tā finansēšanā līdz 2017.gadam ieguldīs 470 miljonus eiro.
Latvija pilnībā atbalsta šāda pētniecības kopuzņēmuma izveidi, jo arī mūsu valstī ir zinātniskās institūcijas, kuras varētu iesaistīties ūdeņraža pētījumos. Ineta Kurzemniece informēja, ka Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts strādā pie trim būtiskākajiem virzieniem - ūdeņraža iegūšanas, ūdeņraža uzkrāšanas un ūdeņraža izmantošanas siltuma un elektrības ražošanai. Šajā jomā darbojas arī Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes divi institūti, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās Ķīmijas institūta Elektroķīmijas laboratorija.
Ūdeņradis tiek uzskatīts par vienu no perspektīvākajiem alternatīvās enerģijas nesējiem. Ideālā gadījumā ūdeņradi var iegūt, sadalot ūdeni ar dabas enerģiju (sauli, vēju, hidroenerģiju), un izmantot gan elektrības ražošanai degvielas šūnās, gan siltuma pārnesei, gan tieši dedzinot apkures katlos, turbīnās un iekšdedzes dzinējos. Vienīgais blakusprodukts, kas rodas sadegot ūdeņradim, ir ūdens vai ūdens tvaiks.
