Eesti Energia prezidents Sandors Līve: jāveido vienots Baltijas un Skandināvijas enerģijas tirgus
Foto: Eesti Energia prezidents Sandors Līve: jāveido vienots Baltijas un Skandināvijas enerģijas tirgus
Jāveido vienots Baltijas un Skandināvijas enerģijas tirgus: tā intervijā laikrakstam "Diena" atzinis Igaunijas energokompānijas "Eesti Energia" prezidents Sandors Līve.
Kā, pēc jūsu domām, vajadzētu izskatīties Baltijas enerģijas tirgum pēc desmit gadiem?
Es domāju, pēc desmit gadiem tāda Baltijas tirgus vispār nebūs, tas būs pilnībā integrēts Ziemeļvalstu un Skandināvijas valstu tirgū. Ja nākamie desmit gadi būs īpaši veiksmīgi, tajā ietilps pat Polija, ja viņiem būs savienojums. Tas būs jau ļoti liels tirgus - visas Eiropas tirgus.
Bet minimālais mērķis ir izveidot Baltijas-Skandināvijas tirgu. Mums vajag vienu savienojumu no Baltijas uz Zviedriju - es zinu, ka to vēlas Latvija, Lietuvai jāuzbūvē savienojums ar Poliju, un Igaunijai ir jāuzbūvē otrs savienojums ar Somiju. Būs tikai tirgus cena, tirgus funkcionēs ļoti labi, un patērētāji vairs neapspriedīs cenu izmaiņas par 10 vai par 20%, bet būs tirgus cena, kas būs godīga, un visi to pieņems.
Ko jūs domājat par jaunu elektrostaciju celtniecības iecerēm Baltijā?
Jaunas investīcijas ir nepieciešamas, tas ir skaidrs. Jautājums - kā? Domāju, ir divi veidi - viens veids ir atbalstīt funkcionējošu tirgu, otrs - tas ko jūs plānojat Latvijā - valsts atbalstīta enerģijas ražošana. Tomēr investīcijas ir vajadzīgas, tas ir skaidrs - arī atvērtā tirgū ir skaidrs, ka elektrība nāk no elektrostacijas.
Ko jūs domājat par jaunās Ignalinas atomelektrostacijas projektu?
Domāju, pagājušajā gadā mēs pazaudējām laiku. Investori ir neapmierināti - mēs nepanācām nekādu progresu.
Ko jūs domājat par investīcijām Latvijā? Vai Eesti Energia varētu kā iesaistīties?
Definēsim to skaidri - tirgus nav tikai Latvija vai Igaunija vai tikai Baltija - tas ir ap visu Baltijas jūru, Skandināvija un Ziemeļvalstis. Ja šajā reģionā būs interesantas investīciju iespējas, mēs noteikti apsvērsim šādu iespēju.
Kas varētu būt lielākais enerģijas piegādātājs un ražotājs šajā lielajā Baltijas-Skandināvijas-Eiropas tirgū?
Tas varbūt nav pats svarīgākais jautājums, kurš tas būs. Domāju, ilgtermiņā galvenā būs atomenerģija, un tas ir atkarīgs no tā, kura valsts to uzņemsies - mēs patlaban runājam par Lietuvu. Īstermiņā tā, protams, būs Krievijas gāze. Tas ir fakts.
Kā Baltijas enerģijas tirgus ietekmēs vecās Ignalinas atomelektrostacijas slēgšana?
Cenas kāps.
Tās tik un tā droši vien kāptu. Par cik tās varētu kāpt?
Redzēsim. Tas ir atkarīgs no gāzes cenas.
Vai jūs uzskatāt, ka Krievijas gāzes izmantošana enerģijas ražošanā ir laba izvēle?
Mēs paši neinvestējam Krievijas gāzē. Mēs skatāmies uz citām alternatīvām - atomenerģiju, atjaunojamiem energoresursiem un degslānekli.
Vai plānojat investēt jaunās enerģijas ražotnēs?
Jā, vispirms, protams, tas ir atomenerģijas projekts, daudzi atjaunojamo energoresursu projekti, un, protams, mēs domājam arī, ko mēs varētu darīt ar savu degslānekli. Protams, līdz ar CO2 kvotu sistēmu tas vairs nav tik vienkārši. Bet noteikti mēs arī nākotnē redzam sevi kā ražotājus.
Kā jūs redzat Baltijas attiecības ar Krieviju enerģētikas jomā nākotnē?
Nekas nav neiespējams. Arī Latvija nākotnē skatās uz Ignalinu un gāzi, kas nāks no Krievijas. Protams, no energodrošības viedokļa nav labi būvēt valsts energosistēmu, kas balstīta uz vienu piegādātāju - Krieviju.
Tad, jūsuprāt, Baltijai būtu vairāk jāskatās Ziemeļvalstu virzienā?
Protams.
Un jūs neredzat Krieviju kā ilgtermiņa partneri?
Es domāju, Krievija ir mūsu kaimiņš, bet nav labi saistīties tikai ar vienu partneri.
Es domāju, pēc desmit gadiem tāda Baltijas tirgus vispār nebūs, tas būs pilnībā integrēts Ziemeļvalstu un Skandināvijas valstu tirgū. Ja nākamie desmit gadi būs īpaši veiksmīgi, tajā ietilps pat Polija, ja viņiem būs savienojums. Tas būs jau ļoti liels tirgus - visas Eiropas tirgus.
Bet minimālais mērķis ir izveidot Baltijas-Skandināvijas tirgu. Mums vajag vienu savienojumu no Baltijas uz Zviedriju - es zinu, ka to vēlas Latvija, Lietuvai jāuzbūvē savienojums ar Poliju, un Igaunijai ir jāuzbūvē otrs savienojums ar Somiju. Būs tikai tirgus cena, tirgus funkcionēs ļoti labi, un patērētāji vairs neapspriedīs cenu izmaiņas par 10 vai par 20%, bet būs tirgus cena, kas būs godīga, un visi to pieņems.
Ko jūs domājat par jaunu elektrostaciju celtniecības iecerēm Baltijā?
Jaunas investīcijas ir nepieciešamas, tas ir skaidrs. Jautājums - kā? Domāju, ir divi veidi - viens veids ir atbalstīt funkcionējošu tirgu, otrs - tas ko jūs plānojat Latvijā - valsts atbalstīta enerģijas ražošana. Tomēr investīcijas ir vajadzīgas, tas ir skaidrs - arī atvērtā tirgū ir skaidrs, ka elektrība nāk no elektrostacijas.
Ko jūs domājat par jaunās Ignalinas atomelektrostacijas projektu?
Domāju, pagājušajā gadā mēs pazaudējām laiku. Investori ir neapmierināti - mēs nepanācām nekādu progresu.
Ko jūs domājat par investīcijām Latvijā? Vai Eesti Energia varētu kā iesaistīties?
Definēsim to skaidri - tirgus nav tikai Latvija vai Igaunija vai tikai Baltija - tas ir ap visu Baltijas jūru, Skandināvija un Ziemeļvalstis. Ja šajā reģionā būs interesantas investīciju iespējas, mēs noteikti apsvērsim šādu iespēju.
Kas varētu būt lielākais enerģijas piegādātājs un ražotājs šajā lielajā Baltijas-Skandināvijas-Eiropas tirgū?
Tas varbūt nav pats svarīgākais jautājums, kurš tas būs. Domāju, ilgtermiņā galvenā būs atomenerģija, un tas ir atkarīgs no tā, kura valsts to uzņemsies - mēs patlaban runājam par Lietuvu. Īstermiņā tā, protams, būs Krievijas gāze. Tas ir fakts.
Kā Baltijas enerģijas tirgus ietekmēs vecās Ignalinas atomelektrostacijas slēgšana?
Cenas kāps.
Tās tik un tā droši vien kāptu. Par cik tās varētu kāpt?
Redzēsim. Tas ir atkarīgs no gāzes cenas.
Vai jūs uzskatāt, ka Krievijas gāzes izmantošana enerģijas ražošanā ir laba izvēle?
Mēs paši neinvestējam Krievijas gāzē. Mēs skatāmies uz citām alternatīvām - atomenerģiju, atjaunojamiem energoresursiem un degslānekli.
Vai plānojat investēt jaunās enerģijas ražotnēs?
Jā, vispirms, protams, tas ir atomenerģijas projekts, daudzi atjaunojamo energoresursu projekti, un, protams, mēs domājam arī, ko mēs varētu darīt ar savu degslānekli. Protams, līdz ar CO2 kvotu sistēmu tas vairs nav tik vienkārši. Bet noteikti mēs arī nākotnē redzam sevi kā ražotājus.
Kā jūs redzat Baltijas attiecības ar Krieviju enerģētikas jomā nākotnē?
Nekas nav neiespējams. Arī Latvija nākotnē skatās uz Ignalinu un gāzi, kas nāks no Krievijas. Protams, no energodrošības viedokļa nav labi būvēt valsts energosistēmu, kas balstīta uz vienu piegādātāju - Krieviju.
Tad, jūsuprāt, Baltijai būtu vairāk jāskatās Ziemeļvalstu virzienā?
Protams.
Un jūs neredzat Krieviju kā ilgtermiņa partneri?
Es domāju, Krievija ir mūsu kaimiņš, bet nav labi saistīties tikai ar vienu partneri.
