"Eesti Polevkivi" sāk grants eksportu uz Latviju
Igaunijas valsts degslānekļa ieguves kompānija "Eesti Polevkivi" trešdien uzsāka grants eksportu uz Latviju, vēsta Igaunijas laikraksts "Põhjarannik".
Igaunijas valsts degslānekļa ieguves kompānija "Eesti Polevkivi" trešdien uzsāka grants eksportu uz Latviju, vēsta Igaunijas laikraksts "Põhjarannik".
Granti "Eesti Polevkivi" iegūst kā degslānekļa blakusproduktu.
Saskaņā ar sākotnējās vienošanās noteikumiem "Eesti Polevkivi" mēnesī transportēs uz Latviju 15 000 tonnu grants jeb aptuveni pusi Aidu raktuvēs iegūtā grants apjoma.
Nākotnē, iespējams, kompānija piegādās Latvijai vairāk grants, taču pagaidām tas nav iespējams, jo arī Igaunijā šobrīd ir salīdzinoši liels pieprasījums pēc grants. Savukārt nākamgad pēc jaunu iekārtu nodošanas ekspluatācijā "Eesti Polevkivi" grants ražošanas apjoms varētu palielināties, pavēstīja "Eesti Polevkivi" pārstāvis Illimars Parts.
Šobrīd Aidu raktuvju ražošanas jauda veido 400 000 tonnu grants gadā. Igaunijā sākotnēji plānots iegūt līdz miljonam tonnu grants, savukārt ar laiku šīs apjoms varētu palielināties vairākas reizes, sacīja Partss.
"Šobrīd Igaunijā katru gadu tiek izmantots no pieciem līdz sešiem miljoniem tonnu grants, tostarp 70%-80% ir tāda paša kvalitāte kā "Eesti Polevkivi" ražotajai. Cietāka grants nepieciešama vienīgi ceļu būvei," pavēstīja Parts.
Līdz ar būvdarbu apjoma palielināšanos tuvāko gadu laikā paredzama pieprasījuma palielināšanās pēc grants, tādējādi grants ražošanas attīstība "Eesti Polevkivi" ir perspektīva.
Vienlaikus šīs darbības virziens atrisinātu vienu no "Eesti Polevkivi" aktuālām vides aizsardzības problēmām. Degslānekļa pārstrādes procesa produkti tiek uzskatīti par rūpniecības atkritumiem, savukārt par katru atkritumu tonnas uzglabāšanu uzņēmumam nepieciešams maksāt vides nodevu desmit kronu (0,45 latu) apmērā. Savukārt, ražojot no degslānekļa pārstrādes produktiem granti, "Eesti Polevkivi" ietaupīs līdzekļus.
Granti "Eesti Polevkivi" iegūst kā degslānekļa blakusproduktu.
Saskaņā ar sākotnējās vienošanās noteikumiem "Eesti Polevkivi" mēnesī transportēs uz Latviju 15 000 tonnu grants jeb aptuveni pusi Aidu raktuvēs iegūtā grants apjoma.
Nākotnē, iespējams, kompānija piegādās Latvijai vairāk grants, taču pagaidām tas nav iespējams, jo arī Igaunijā šobrīd ir salīdzinoši liels pieprasījums pēc grants. Savukārt nākamgad pēc jaunu iekārtu nodošanas ekspluatācijā "Eesti Polevkivi" grants ražošanas apjoms varētu palielināties, pavēstīja "Eesti Polevkivi" pārstāvis Illimars Parts.
Šobrīd Aidu raktuvju ražošanas jauda veido 400 000 tonnu grants gadā. Igaunijā sākotnēji plānots iegūt līdz miljonam tonnu grants, savukārt ar laiku šīs apjoms varētu palielināties vairākas reizes, sacīja Partss.
"Šobrīd Igaunijā katru gadu tiek izmantots no pieciem līdz sešiem miljoniem tonnu grants, tostarp 70%-80% ir tāda paša kvalitāte kā "Eesti Polevkivi" ražotajai. Cietāka grants nepieciešama vienīgi ceļu būvei," pavēstīja Parts.
Līdz ar būvdarbu apjoma palielināšanos tuvāko gadu laikā paredzama pieprasījuma palielināšanās pēc grants, tādējādi grants ražošanas attīstība "Eesti Polevkivi" ir perspektīva.
Vienlaikus šīs darbības virziens atrisinātu vienu no "Eesti Polevkivi" aktuālām vides aizsardzības problēmām. Degslānekļa pārstrādes procesa produkti tiek uzskatīti par rūpniecības atkritumiem, savukārt par katru atkritumu tonnas uzglabāšanu uzņēmumam nepieciešams maksāt vides nodevu desmit kronu (0,45 latu) apmērā. Savukārt, ražojot no degslānekļa pārstrādes produktiem granti, "Eesti Polevkivi" ietaupīs līdzekļus.