Eiropā inženieri ir trešais labāk apmaksātais darbs aiz juristiem un banku darbiniekiem

Foto: Eiropā inženieri ir trešais labāk apmaksātais darbs aiz juristiem un banku darbiniekiem; autors: Eiropā inženieri ir trešais labāk apmaksātais darbs aiz juristiem un banku darbiniekiem

Intervija ar firmas "Jumiks" attīstības direktoru Dzintaru Baranovski.

Lūdzot Dzintaru Baranovski uz brīdi filozofiski iejusties Ekonomikas ministra amatā, pat neiedomājos, ka tieši politika ir viens no viņa turpmākās dzīves sapņiem. Bet, uzklausot atbildi, nodomāju, ka noteikti būsim ieguvēji, ja viņam izdosies tikt politikā. Šobrīd Dzintars Baranovskis ir firmas "Jumiks" attīstības direktors. Viņam ir savs redzējums, kā vajadzētu attīstīties šim uzņēmumam un elektrobūvniecības tirgum kopumā. Intervijā runājām par dažādām tēmām un beigu beigās man nācās krietni vien piedomāt, kā visu izrunāto ietilpināt rakstā, lai jums tas nešķistu pārlieku garš.

Kas ir pēdējā laika aktualitātes firmā "Jumiks"? Kas jauns noticis?
Aprīlī uzņēmumam palika 12 gadi, un arī šogad veiksmīgi turpinām uzsākto uzņēmuma attīstību un plānojam attīstīt jaunus darbības virzienus- galvenais, protams, paliks elektromontāžas darbi, taču plānojam attīstīties, kļūstot par profesionālu inženieru kompāniju, kas piedāvās visu inženiertīklu darbus. Apgrozījums projektēšanas darbos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis jau 4 reizes, jo veiksmīgi tika pārveidota un paplašināta projektēšanas nodaļas darbība – tagad varam projektēt elektroietaises līdz 20kV. Mēs saviem klientiem varam piedāvāt kompleksus elektroapgādes risinājumus sākot ar projektēšanu un montāžu un beidzot ar servisu. Nākamajā gadā plānojam iegūt ISO kvalitātes sertifikātu. Uzņēmumā šogad tika ieviesta darbinieku motivācijas sistēma, kuras ietvaros darbinieki saņem atalgojumu atbilstošu rezultātiem. Jaunā apmaksas sistēma jau ir nesusi labus rezultātus un darbinieki ir apmierināti.

Vai darbinieku motivācija ir atkarīga tikai no atalgojuma?
Domājam arī par morālo gandarījumu- organizējam kopīgus izklaides pasākumus, sapulcēs tiek izcelti cilvēki, kas ir ko īpašu paveikuši. Tomēr uzskatu, ka mūsdienās naudai ir ļoti liela loma. Ja nav iespējams apmierināt ikdienas pamatvajadzības, ir grūti koncentrēties darbam. Cilvēkam, kam jau ir lielāki ienākumi, svarīgāka kļūst darba vide, kolektīvs un personīgo ambīciju realizācija. Cenšamies rūpēties par saviem darbiniekiem, veicinām viņu izaugsmi un rūpējamies par komfortu. Apzināmies, ka labi speciālisti šobrīd ir liela vērtība, kas ir jāsaglabā.

Elektriķi šobrīd nav modernākā un interesantākā joma topošajiem studentiem...
Jā, jo šeit ir daudz un salīdzinoši ļoti grūti jāmācās. Daudz saistošāk ir mācīties, piemēram, mārketingu. Fizika un ķīmija nav vienkāršas zinātnes. Bet labu speciālistu trūkums ir vispārēja problēma celtniecībā, tas neattiecās uz elektromontāžas darbiem vien.

Cik kvalitatīva ir iegūtā izglītība nedaudzajiem augstskolu absolventiem?
Es negribu teikt neko sliktu. Izglītība jebkurā gadījumā attīsta domāšanu un pierāda, ka cilvēks kaut ko dzīvē grib sasniegt, lai arī kāda tā būtu.

Jūs pats arī esat studējis inženierzinātnes. Kāda bija Jūsu personīgā motivācija, kad izvēlējāties šo mazākpopulāro jomu?
Vidusskolu beidzu, kad Latvija tikko bija ieguvusi neatkarību. Tobrīd nebija zināms, kā valsts virzīsies tālāk, un skolotāja ieteica, lai ejam mācīties nevis tur, kur patīk, bet tur, kur darbs būs garantēts. Vidusskolā biju mācījies eksaktajā klasē, biju pamanījis "Latvenergo" aicinājumus studēt inženierzinātnes, zināju, par viņu piedāvātajām stipendijām. Tā bija laba reklāma, kuras iespaidā es pat nemēģināju stāties arī citur.

Atgriežoties pie iepriekšējā- "Jumiks" ir ļoti veiksmīgi attīstījies uzņēmums. Kādi ir Jūsu novērojumi, pateicoties kam izdodas straujā attīstība, no kā tā ir atkarīga?
Manuprāt, tas atkarīgs no daudzām lietām, šajā gadījumā ļoti veiksmīgi darbojusies uzņēmuma vadība, direktors- viņu spēks un enerģija, kā arī profesionālu inženieru komanda un protams arī veiksmei, un riskam ir bijusi liela nozīme uzņēmuma attīstībā. Kā labs atspēriena punkts bija vairāku lielu objektu realizācija (viesnīca Reval Hotel Latvia, t/c Olympia un Stockmann), kas palīdzēja sākt domāt citos mērogos. Ir jābūt īstajā laikā un pareizajā vietā un ar pareizu domāšanu un dzīves uztveri, lai efektīvāk izprastu visas klientu vēlmes un sajustu apkārtējās vides izmaiņas, tad viss būs kārtībā. Lai izdzīvotu un attīstītos, ir nemitīgi jāiet uz priekšu, vecie sasniegumi vairs neko negarantē.

Pirms šī gada maija bija populāri runāt par Eiropas Savienību, tās ieviestajām korekcijām būvniecības nozarē. Kādas tagad ir sajūtas- kas ir mainījies?
Reāli nekas nav mainījies. Varbūt nāk vairāk Eiropas finansējums, bet tas gan bija jau iepriekš. Mēs personiski savā darbības jomā vēl neko nejūtam, tikai degvielas cenas ar katru dienu kļūst lielākas, līdz ar to palielinot kopējās projekta realizācijas izmaksas.

Cenas?
Jā, cenas elektromateriāliem aug, bet tās aug visam. Diemžēl darba cenas krītas. Pašlaik galvenais mērķis ir noturēties tirgū, ar iespējām pelnīt nākotnē. Šis laiks elektrobūvniecībā finansiāli ir smags. Ir daudzas jomas, kurās darbinieki pelna ievērojami vairāk. Brīžiem nesaprotu, par ko. Piemēram, reklāmā. Lai strādātu ar elektrību, ir jāzina ļoti daudzas specifiskas lietas. Domāju, ka tam ir jāmainās. Eiropā inženieri ir trešais labāk apmaksātais darbs aiz juristiem un banku darbiniekiem. Darbs ar elektrību ir arī dzīvībai bīstams, līdz ar to ir jāievēro īpašas darba aizsardzības prasības, tas prasa papildus zināšanas un lielu darbinieku atbildību. Daudzos objektos var rasties neparedzēti gadījumi. Piemēram, Grieķijā, gatavojoties olimpiādei, būvniecības darbu laikā bojā gāja desmitiem cilvēki. Tikai to neviens nepubliskoja.

Kāda ir "Jumiks" vēsture nelaimes gadījumu ziņā?
Paldies Dievam, nekas ārkārtējs nav bijis. Ir bijuši tikai nelieli un atrisināmi negadījumi bez tālākām sekām.

Kāds ir tehnoloģiskais līmenis Latvijā elektrobūvniecības tirgū?
Ārzemnieki vērtē, ka līmenis te ir labs, kvalitāte augsta un attīstība notiek strauji. Daudz tāda, kas pirms 5 gadiem bija svešs, tagad tiek pielietots ikdienā un ir saprotams. Latvijā nav problēmu ieviest ko jaunu, attīstīties. Tiesa, visas jaunākās tehnoloģijas ir aizgūtas no ārzemēm, uz vietas nekas jauns netiek izgudrots.

Bizness ir cieši saistīts ar politiku. Ja jums būtu iespēja iejusties, piemēram, Ekonomikas ministra, kas ir vistuvākais būvniekiem, amatā. Ko jūs paveiktu?
Esmu par to domājis. Jāmaina ir ļoti daudzas lietas.

Kuras ir svarīgākās un steidzamākās?
Ja es būtu Ekonomikas ministrs, vairāk vērības pievērstu nodokļu nemaksātājiem, motivētu darba devējus un darba ņēmējus to darīt, lai tas abpusēji būtu izdevīgi un katrs varētu redzēt, kur viņu maksātā naudiņa nonāk un kādi no tās ir ieguvumi Valstij. Ir jāievieš likumus un kontroles mehānismus, kas aizliegtu strādāt neoficiālām firmām, cilvēkiem bez sertifikātiem un atbilstošas izglītības, jo viņi ar savu darbu var radīt bīstamību apkārtējiem un veikt darbu nekvalitatīvi, no kā cietējs ir sabiedrība kopumā.
Bet vispār arī ministriem trūkst stabilitātes sajūtas. Lielākoties šajā amatā cilvēki tiek nomainīti ik pēc gada. Tas ir pārāk īss laiks, lai paveiktu būtiskas lietas nākotnei. Ja neieplūstu ārzemju investīcijas, ekonomika attīstītos daudz lēnāk. Šobrīd paliek arvien mazāk uzņēmumu, kas pieder latviešiem, tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā, ja uzņēmēji labāk ir gatavi saņemt savus 2, 3 miljonus šodien, nevis cīnīties un attīstīties nākotnē. Uzņēmumiem no Valsts nav gandrīz nekādu garantiju. Piemērs: bankrotēja "Krasta centrs", no kā cieta būvnieki, cietām mēs un citi apakšuzņēmēji un būvmateriālu piegādātāji, kaut gan viņi tika iesūdzēt tiesā pirms diviem gadiem, tomēr ne santīmu neviens vēl nav saņēmis! Valstij vajadzēt uzņēmumiem garantēt kaut kādu aizsardzību pret šādiem gadījumiem, lai ķēdes reakcijas rezultātā nebankrotētu vēl vairāki uzņēmumi un simtiem cilvēku un ģimeņu nepaliktu bez darba un ienākumiem.

Ierēdņi aizbildinās ar nepietiekamo finansējumu..
Viendien domāju- es godprātīgi maksāju nodokļus, gadā sanāk paliela summa. Bet pretī īsti nezinu ko no tā iegūstu un kur šī nauda paliek. Pensija? Vidējais dzīves ilgums ir zem pensijas vecuma. Ikdienā izglītība ir maksas, ārstiem ir jāmaksā, dzīvoklis jāapmaksā pašam. Ja man viss ir jādara, jāmaksā pašam, kāpēc man ir jāmaksā nodokļi un ko es no tā iegūstu vai iegūšu? Politiķiem būtu vairāk jāveic izskaidrošanas un pārliecināšanas darbi, ka nomaksātie nodokļi tiek novirzīti visu mūsu kopējās labklājības paaugstināšanai. Ja man būtu vara, es vispirms censtos samazināt ministriju un saeimas izmaksas, piemēram varbūt samazinātu deputātu skaitu, jo mūsu mazajā valstī pilnīgi pietiktu varbūt ar kādiem 20 deputātiem, uz kuriem tad gultos lielāka atbildība un katrs pieņemtais lēmums tiktu apspriests daudz akurātāk, lai mazāk būtu nepārdomātu lēmumu.

Jums jāiet politikā..
Jā, tādu domu arī es pieļauju. Tā ir joma, kuru es gribētu ietekmēt un mainīt. Vispār politika ir plašs temats, tāpēc liekam šeit daudzpunkti.

Jau pieskārāmies diviem tematiem- studijām un attīstības direktora darbam. Kas bija pa vidu?
Kad RTU ieguvu inženiera grādu, sāku strādāt VAS"Latvenergo" filiālē Dienvidu elektriskie tīkli par elektroinženieri, jo man ar viņiem bija noslēgts līgums- viņi man maksāja stipendiju, es pēc studiju beigšanas pie viņiem strādāju. Pēc pusgada uzdienējos līdz VAS"Latvenergo" administrācijas Elektrisko Tīklu Departamenta elektroinženierim. Kopā "Latvenergo" nostrādāju 4 gadus, tā bija ļoti vērtīga dzīves skola. Paralēli šim darbam turpināju studijas RTU maģistrantūrā un pēc tam arī doktorantūrā. Šajā laikā 2 mēnešus man bija iespēja stažēties Dānijas elektrokompānijā NESA, kur biju vienīgais no Latvijas, viens pats nonācu nepazīstamā vidē, īsā laikā samērā labi apguvu angļu valodu un iepazinu viņu darba stilu un dzīves uztveri. Tas bija smags, bet noderīgs laiks, jo es pilnībā pēc atgriešanās mainīju dzīves uztveri un tālākos savas dzīves mērķus. Tā piemēram, pēc pusgada nomainīju darbu. Sāku strādāt firmā CLS par tehnisko direktoru un pēc kāda laika arī uzsāku studijas RSEBAA (Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un Biznesa Administrācijas Augstskola) MBA (Uzņēmējdarbības vadība) programmā, jo sapratu, ka tehniskās lietas mani vairs tik ļoti neinteresē, un iekšēji jutu spēku un enerģiju iesaistīties arī kopējā uzņēmuma vadībā, mārketinga procesos, un tā pirms gada sākās mana darbība firmā "Jumiks".

Kur tālāk? Izglītība ir laba, darbs labs. Ko vēl pats priekš sevis gribat sasniegt?
Es jau minēju par politiku. Pirms tam man vēl jāpabeidz abas augstskolas, ko nākošgad plānoju paveikt, jāsakārto ģimenes lietas. Tad domāju par politiku, jo tā mani ļoti interesē. Iespējams, pastudēšu jurisprudenci, jo neticu, ka spēšu izturēt tikai strādājot. Man visu laiku ir jāpierāda sev, ka es spēju. Nekas it kā no tā nemainīsies, ka man būs 1 papīrs vairāk vai mazāk, bet man tas ir nepieciešams iekšējai labsajūtai un pārliecībai, jo es jūtos diskomfortabli ja es kaut ko nezinu...
Par vienu esmu drošs- uz vietas nestāvēs ne "Jumiks", ne es savā privātajā dzīvē.

Linda Tunte ,
www.building.lv