Eiroparlaments liek sadalīt Latvenergo
Foto: Eiroparlaments liek sadalīt Latvenergo
Energonesēju cenu celšanās satracinātie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 18. jūnijā nobalsoja par pilnīgu īpašumtiesību sadali starp elektrības ražošanas un pārvades uzņēmumiem, raksta "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
Energonesēju cenu celšanās satracinātie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 18. jūnijā nobalsoja par pilnīgu īpašumtiesību sadali starp elektrības ražošanas un pārvades uzņēmumiem, raksta "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
EP deputātu vairākums uzskatīja par vajadzīgu atsaukties uz savu vēlētāju neapmierinātību ar autodegvielas u. c. energonesēju cenu straujo celšanos. Kad deputāti 16. jūnijā pulcējās uz savu sesiju Strasbūrā, viņiem par šo problēmu atgādināja autopārvadātāju demonstrācija. 17. jūnijā notika EP debates, kurās deputāti apšaubīja Eiropas Komisijas (EK) un tās enerģētikas komisāra Andra Piebalga sagatavoto priekšlikumu par elektroenerģijas tirgus tālāku liberalizāciju. Deputāti izteica aizdomas, ka šis priekšlikums atstāj ES dalībvalstīm iespēju paslēpt tagadējos elektroenerģijas tirgus monopolus aiz publikai nesaprotamā "neatkarīgās pārvades operatorkompānijas modeļa". A. Piebalgs un viņa atbalstītāji gandrīz vai zvērēja, ka arī ar to pietikšot elektroenerģijas cenu pieauguma ierobežošanai, bet 18. jūnija balsojumā pārliecinošs vairākums – 449 deputāti pret 204 – izteica savu neticību šādiem solījumiem.
Prasība sadalīt tagadējās energokompānijas atsevišķi enerģijas ražotājos un pārvadītājos balstās uz apsvērumu, ka ar ražotājiem saistīti pārvadītāji prasīs no svešiem ražotājiem augstāku cenu par savu pakalpojumu nekā no pašu ražotāja. Tādā veidā viens ražotājs kļūst par monopolu apvidū, cik tālu sniedzas viņam piederošie pārvades un sadales tīkli. Monopols, protams, diktē patērētājiem savas cenas (tarifus), par spīti mēģinājumiem cenas regulēt. EP deputāti runāja kā no ekonomikas mācību grāmatām pamatskolu līmenī, ka cenu pazemināšanos vislabāk nodrošinot konkurence.
EP piekrišanu paslēpt energomonopolus bija panākusi ne jau Latvija, bet Vācija un Francija, kuru pozīcija dažādu iemeslu dēļ apmierināja arī Latviju un vēl dažas valstis. EP deputāts Roberts Zīle pēc EP priekšlikuma noraidīšanas mierināja, ka šos notikumus diktējusi cīņa par varu starp EP un EK, bet galu galā tiks sasniegts rezultāts, kas būšot tuvāks reālo situāciju labāk pārzinošās EK priekšlikumam. Elektroenerģijas cenu pazemināšanos varētu nodrošināt jaunu elektroenerģijas ģenerēšanas jaudu un pārvades ceļu (starpsavienojumu) radīšana, nevis tikai jaunu likumu pasludināšana.
Enerģijas ražotāju un pārvadītāju nodalīšana Latvenergo gadījumā nozīmētu uzņēmuma privatizāciju un droši vien kārtējo referendumu, ja šāda atrakcija Latvijas publikai nebūs jau apnikusi. Pirms gadiem desmit Latvenergo privatizācija tika apturēta ar referenduma draudiem. No otras puses, Latvenergo privatizācija ES aizsegā varētu dot iespēju Ivara Godmaņa valdībai stutēt brūkošo valsts budžetu.
Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma Neatkarīgajai paskaidroja, ka eirobirokrāti ļoti uzmanoties, lai nekad neteiktu, ka prasa no Latvijas privatizēt kādu no tagadējā Latvenergo koncerna sastāvdaļām. Tomēr ES neļaušot sadalīt Latvenergo tā, ka elektrostacijas pārvalda viena, bet augstsprieguma tīklus – cita Latvijas Republikas ministrija, aģentūra u. tml. Tādā gadījumā protestētu privātie energokompāniju īpašnieki, kuri arī gribētu pārvaldīt ražošanu un pārvadi ar juridiski patstāvīgu, bet vieniem un tiem pašiem īpašniekiem piederošu firmu starpniecību. Iespējamais kompromiss varētu būt valstij piederoša enerģijas ražošanas vai pārvades uzņēmuma kapitāla daļu nodošana privātuzņēmējiem pārvaldīšanā. Šādu paņēmienu interešu konfliktu novēršanai Latvijā ir demonstrējis Andris Šķēle tad, kad bija kļuvis par Ministru prezidentu un centās pierādīt, ka nepieņems lēmumus par labu pašam piederošiem uzņēmumiem.
EP deputātu vairākums uzskatīja par vajadzīgu atsaukties uz savu vēlētāju neapmierinātību ar autodegvielas u. c. energonesēju cenu straujo celšanos. Kad deputāti 16. jūnijā pulcējās uz savu sesiju Strasbūrā, viņiem par šo problēmu atgādināja autopārvadātāju demonstrācija. 17. jūnijā notika EP debates, kurās deputāti apšaubīja Eiropas Komisijas (EK) un tās enerģētikas komisāra Andra Piebalga sagatavoto priekšlikumu par elektroenerģijas tirgus tālāku liberalizāciju. Deputāti izteica aizdomas, ka šis priekšlikums atstāj ES dalībvalstīm iespēju paslēpt tagadējos elektroenerģijas tirgus monopolus aiz publikai nesaprotamā "neatkarīgās pārvades operatorkompānijas modeļa". A. Piebalgs un viņa atbalstītāji gandrīz vai zvērēja, ka arī ar to pietikšot elektroenerģijas cenu pieauguma ierobežošanai, bet 18. jūnija balsojumā pārliecinošs vairākums – 449 deputāti pret 204 – izteica savu neticību šādiem solījumiem.
Prasība sadalīt tagadējās energokompānijas atsevišķi enerģijas ražotājos un pārvadītājos balstās uz apsvērumu, ka ar ražotājiem saistīti pārvadītāji prasīs no svešiem ražotājiem augstāku cenu par savu pakalpojumu nekā no pašu ražotāja. Tādā veidā viens ražotājs kļūst par monopolu apvidū, cik tālu sniedzas viņam piederošie pārvades un sadales tīkli. Monopols, protams, diktē patērētājiem savas cenas (tarifus), par spīti mēģinājumiem cenas regulēt. EP deputāti runāja kā no ekonomikas mācību grāmatām pamatskolu līmenī, ka cenu pazemināšanos vislabāk nodrošinot konkurence.
EP piekrišanu paslēpt energomonopolus bija panākusi ne jau Latvija, bet Vācija un Francija, kuru pozīcija dažādu iemeslu dēļ apmierināja arī Latviju un vēl dažas valstis. EP deputāts Roberts Zīle pēc EP priekšlikuma noraidīšanas mierināja, ka šos notikumus diktējusi cīņa par varu starp EP un EK, bet galu galā tiks sasniegts rezultāts, kas būšot tuvāks reālo situāciju labāk pārzinošās EK priekšlikumam. Elektroenerģijas cenu pazemināšanos varētu nodrošināt jaunu elektroenerģijas ģenerēšanas jaudu un pārvades ceļu (starpsavienojumu) radīšana, nevis tikai jaunu likumu pasludināšana.
Enerģijas ražotāju un pārvadītāju nodalīšana Latvenergo gadījumā nozīmētu uzņēmuma privatizāciju un droši vien kārtējo referendumu, ja šāda atrakcija Latvijas publikai nebūs jau apnikusi. Pirms gadiem desmit Latvenergo privatizācija tika apturēta ar referenduma draudiem. No otras puses, Latvenergo privatizācija ES aizsegā varētu dot iespēju Ivara Godmaņa valdībai stutēt brūkošo valsts budžetu.
Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma Neatkarīgajai paskaidroja, ka eirobirokrāti ļoti uzmanoties, lai nekad neteiktu, ka prasa no Latvijas privatizēt kādu no tagadējā Latvenergo koncerna sastāvdaļām. Tomēr ES neļaušot sadalīt Latvenergo tā, ka elektrostacijas pārvalda viena, bet augstsprieguma tīklus – cita Latvijas Republikas ministrija, aģentūra u. tml. Tādā gadījumā protestētu privātie energokompāniju īpašnieki, kuri arī gribētu pārvaldīt ražošanu un pārvadi ar juridiski patstāvīgu, bet vieniem un tiem pašiem īpašniekiem piederošu firmu starpniecību. Iespējamais kompromiss varētu būt valstij piederoša enerģijas ražošanas vai pārvades uzņēmuma kapitāla daļu nodošana privātuzņēmējiem pārvaldīšanā. Šādu paņēmienu interešu konfliktu novēršanai Latvijā ir demonstrējis Andris Šķēle tad, kad bija kļuvis par Ministru prezidentu un centās pierādīt, ka nepieņems lēmumus par labu pašam piederošiem uzņēmumiem.