Eiropas Parlamenta enerģētikas attīstības vadlīnijās iestrādāta
Eiropas Parlaments (EP) šodien pieņēma vadlīnijas turpmākajai Eiropas enerģētikas stratēģijai. Deputāti atbalsta obligātu krīzes plānu izveidi, piedāvā risinājumus avotu un piegāžu dažādošanai, aicina attīstīt starpsavienojumus un izstrādāt vadlīnijas investīcijām kodolenerģijā.
Eiropas Parlaments (EP) šodien pieņēma vadlīnijas turpmākajai Eiropas enerģētikas stratēģijai. Deputāti atbalsta obligātu krīzes plānu izveidi, piedāvā risinājumus avotu un piegāžu dažādošanai, aicina attīstīt starpsavienojumus un izstrādāt vadlīnijas investīcijām kodolenerģijā.
Parlaments uzsver, ka ES līdz 2050. gadam vismaz par 80 % jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Ņemot vērā neseno Krievijas un Ukrainas strīda izraisīto krīzi gāzes piegādē, deputāti aicina pārskatīt pašreizējo ES gāzes piegādes direktīvu, lai tajā iekļautu nacionālos un ES līmeņa krīzes plānus. Tie paredzētu kopīgas deklarācijas par krīzes stāvokli un nodrošinātu smagāk skarto valstu apgādi. Deputāti arī prasa izveidot vienotu Eiropas gāzes tīklu, kas savienotu visas ES dalībvalstis, un pievērst īpašu uzmanību Baltijas Starpsavienojumu [gāzes, elektrības un krātuves] plāna attīstībai. Deputāti arī atzīst, ka ES enerģijas avotu klāstā ir būtiski saglabāt kodolenerģiju, vienlaikus aicinot izstrādāt ceļa karti investīcijām šajā jomā.
Deputāti arī uzskata, ka visām dalībvalstīm jābūt pietiekamai sašķidrinātas dabasgāzes kapacitātei, un ES jāattīsta tās termināļi. EP deputāts Roberts ZĪLE debatēs atzina: "Jā, tie var kļūt par alternatīvu Krievijas gāzes piegādēm daudzās vietās, taču tikai ar nosacījumu, ka nacionālās valdības spēs izturēt spiedienu un neveidos tos kā Krievijas gāzes eksporta papildu jaudas, bet gan tikai kā importa terminālus." Deputāts arī uzsvēra — ES iniciatīvas dod cerību, ka beidzot ES tiks likvidētas izolētās enerģētikas salas.
Deputāti atbalsta to, ka cīņā pret klimata pārmaiņām — energoefektivitātē, emisiju ierobežošanā — jānosaka jauni mērķi, tomēr atzīst — ES viena ar enerģijas taupīšanu to nespēs sasniegt, jo 50% visas enerģijas tā importē. Līdz 2030.gadam imports var pieaugt līdz 70%. Deputāti aicina slēgt trijpusēju vienošanos par drošu gāzes piegādi starp ES, Krieviju un Ukrainu, atbalsta jauna, visaptveroša līguma slēgšanu ar Krieviju un "enerģētikas drošības klauzulu" iekļaušanu turpmākajos līgumos ar tranzīta un piegādātājvalstīm.
Parlaments uzsver, ka ES līdz 2050. gadam vismaz par 80 % jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Ņemot vērā neseno Krievijas un Ukrainas strīda izraisīto krīzi gāzes piegādē, deputāti aicina pārskatīt pašreizējo ES gāzes piegādes direktīvu, lai tajā iekļautu nacionālos un ES līmeņa krīzes plānus. Tie paredzētu kopīgas deklarācijas par krīzes stāvokli un nodrošinātu smagāk skarto valstu apgādi. Deputāti arī prasa izveidot vienotu Eiropas gāzes tīklu, kas savienotu visas ES dalībvalstis, un pievērst īpašu uzmanību Baltijas Starpsavienojumu [gāzes, elektrības un krātuves] plāna attīstībai. Deputāti arī atzīst, ka ES enerģijas avotu klāstā ir būtiski saglabāt kodolenerģiju, vienlaikus aicinot izstrādāt ceļa karti investīcijām šajā jomā.
Deputāti arī uzskata, ka visām dalībvalstīm jābūt pietiekamai sašķidrinātas dabasgāzes kapacitātei, un ES jāattīsta tās termināļi. EP deputāts Roberts ZĪLE debatēs atzina: "Jā, tie var kļūt par alternatīvu Krievijas gāzes piegādēm daudzās vietās, taču tikai ar nosacījumu, ka nacionālās valdības spēs izturēt spiedienu un neveidos tos kā Krievijas gāzes eksporta papildu jaudas, bet gan tikai kā importa terminālus." Deputāts arī uzsvēra — ES iniciatīvas dod cerību, ka beidzot ES tiks likvidētas izolētās enerģētikas salas.
Deputāti atbalsta to, ka cīņā pret klimata pārmaiņām — energoefektivitātē, emisiju ierobežošanā — jānosaka jauni mērķi, tomēr atzīst — ES viena ar enerģijas taupīšanu to nespēs sasniegt, jo 50% visas enerģijas tā importē. Līdz 2030.gadam imports var pieaugt līdz 70%. Deputāti aicina slēgt trijpusēju vienošanos par drošu gāzes piegādi starp ES, Krieviju un Ukrainu, atbalsta jauna, visaptveroša līguma slēgšanu ar Krieviju un "enerģētikas drošības klauzulu" iekļaušanu turpmākajos līgumos ar tranzīta un piegādātājvalstīm.