Eiropas Revīzijas palātas informatīvais apkopojums par pētniecību, enerģētiku un transportu
Foto: Eiropas Revīzijas palātas informatīvais apkopojums par pētniecību, enerģētiku un transportu
Šajā nodaļā aplūkotas vairākas politikas jomas, kurās 2007. gadā kopējās saistības bija 6 795 miljoni EUR, bet maksājumi — 4 484 miljoni EUR (3,9 % no kopējiem maksājumiem).
Šajā nodaļā aplūkotas vairākas politikas jomas, kurās 2007. gadā kopējās saistības bija 6 795 miljoni EUR, bet maksājumi — 4 484 miljoni EUR (3,9 % no kopējiem maksājumiem). Šie izdevumi galvenokārt attiecas uz pētniecību un tehnoloģiju attīstību, un tos piešķir daudzgadu pamatprogrammās, kurās dažādu projektu veidu atbalstam pastāv dažādas finansēšanas sistēmas.
Komisija šo finansējumu pārvalda tieši un parasti veic maksājumus saņēmējiem, neiesaistot valsts vai pašvaldību iestādes dalībvalstīs. Parasti projektos ir iesaistīti vairāki pētniecības partneri, piemēram, pētniecības institūti, universitātes vai privātpersonas, komercsabiedrības vai valsts iestādes. Šie partneri strādā kā konsorcijs vairākās dalībvalstīs. Lai gan katrs partneris paraksta nolīgumu ar Komisiju, vienu no tiem ieceļ par koordinatoru, kurš pārrauga finansiālos un administratīvos aspektus un sazinās ar Komisiju. Atsevišķos projektos ES dotācijas partneriem svārstās no dažiem simtiem eiro līdz desmitiem miljonu eiro.
Pamatojoties uz veikto revīzijas darbu, Palāta secina, ka 2007. gada maksājumos politikas grupā "Pētniecība, enerģētika un transports" ir būtisks likumības un/vai pareizības kļūdu līmenis.
Kļūdas galvenokārt saistītas ar to, ka saņēmēju deklarācijās norādītas pārmērīgi augstas netiešās izmaksas (pieskaitāmās izmaksas) un personāla izmaksas. Viens no galvenajiem šādas situācijas iemesliem ir sarežģītais tiesiskais regulējums ar daudziem atbilstīguma kritērijiem.
Finansējuma noteikumi ļauj saņēmējiem visās izmaksu deklarācijās piemērot vienu un to pašu vidējo izmaksu aprēķināšanas metodi, tāpēc revidētajos maksājumos šiem saņēmējiem konstatētās kļūdas, piemēram, atbilstīgo izmaksu pārvērtēšana par aptuveni 10 %, var būt sistemātiskas. Tas nozīmē, ka pastāv liels risks veikt nelikumīgus maksājumus arī attiecībā uz pārējiem šo saņēmēju projektiem.
Pirms saņēmēji iesniedz Komisijai izmaksu deklarācijas, tās apliecina neatkarīgs revidents. Palātas revīzijas konstatējumi apstiprināja Pārskatā par 2006. finanšu gadu minētos apsvērumus par to, ka šis kontroles mehānisms ne vienmēr nodrošina pietiekamu pārliecību par izdevumu likumību un pareizību. Turklāt nepilnības konstatētas Komisijas veiktajās pārbaudēs gan pirms maksājumu veikšanas (saņēmēju sagatavoto izmaksu deklarāciju ex ante dokumentārās pārbaudes), gan to atgūšanas stadijā.
Kopumā Palātas revīzija parādīja, ka šajā politikas grupā pārraudzības un kontroles sistēmas bija tikai daļēji efektīvas, jo tās nepietiekami mazināja nenovēršamo kļūdu risku darījumos. Piemēram, kļūdas bija neatkarīgā revidenta sniegtajos apliecinājumos par saņēmēju izmaksu deklarācijām pirms to iesniegšanas Komisijai. Pusē Palātas revidēto gadījumu revīzijas apliecinājums bija sniegts bez piezīmēm, lai gan Palāta šajās izmaksu deklarācijās konstatēja nopietnas kļūdas.
Komisija šo finansējumu pārvalda tieši un parasti veic maksājumus saņēmējiem, neiesaistot valsts vai pašvaldību iestādes dalībvalstīs. Parasti projektos ir iesaistīti vairāki pētniecības partneri, piemēram, pētniecības institūti, universitātes vai privātpersonas, komercsabiedrības vai valsts iestādes. Šie partneri strādā kā konsorcijs vairākās dalībvalstīs. Lai gan katrs partneris paraksta nolīgumu ar Komisiju, vienu no tiem ieceļ par koordinatoru, kurš pārrauga finansiālos un administratīvos aspektus un sazinās ar Komisiju. Atsevišķos projektos ES dotācijas partneriem svārstās no dažiem simtiem eiro līdz desmitiem miljonu eiro.
Pamatojoties uz veikto revīzijas darbu, Palāta secina, ka 2007. gada maksājumos politikas grupā "Pētniecība, enerģētika un transports" ir būtisks likumības un/vai pareizības kļūdu līmenis.
Kļūdas galvenokārt saistītas ar to, ka saņēmēju deklarācijās norādītas pārmērīgi augstas netiešās izmaksas (pieskaitāmās izmaksas) un personāla izmaksas. Viens no galvenajiem šādas situācijas iemesliem ir sarežģītais tiesiskais regulējums ar daudziem atbilstīguma kritērijiem.
Finansējuma noteikumi ļauj saņēmējiem visās izmaksu deklarācijās piemērot vienu un to pašu vidējo izmaksu aprēķināšanas metodi, tāpēc revidētajos maksājumos šiem saņēmējiem konstatētās kļūdas, piemēram, atbilstīgo izmaksu pārvērtēšana par aptuveni 10 %, var būt sistemātiskas. Tas nozīmē, ka pastāv liels risks veikt nelikumīgus maksājumus arī attiecībā uz pārējiem šo saņēmēju projektiem.
Pirms saņēmēji iesniedz Komisijai izmaksu deklarācijas, tās apliecina neatkarīgs revidents. Palātas revīzijas konstatējumi apstiprināja Pārskatā par 2006. finanšu gadu minētos apsvērumus par to, ka šis kontroles mehānisms ne vienmēr nodrošina pietiekamu pārliecību par izdevumu likumību un pareizību. Turklāt nepilnības konstatētas Komisijas veiktajās pārbaudēs gan pirms maksājumu veikšanas (saņēmēju sagatavoto izmaksu deklarāciju ex ante dokumentārās pārbaudes), gan to atgūšanas stadijā.
Kopumā Palātas revīzija parādīja, ka šajā politikas grupā pārraudzības un kontroles sistēmas bija tikai daļēji efektīvas, jo tās nepietiekami mazināja nenovēršamo kļūdu risku darījumos. Piemēram, kļūdas bija neatkarīgā revidenta sniegtajos apliecinājumos par saņēmēju izmaksu deklarācijām pirms to iesniegšanas Komisijai. Pusē Palātas revidēto gadījumu revīzijas apliecinājums bija sniegts bez piezīmēm, lai gan Palāta šajās izmaksu deklarācijās konstatēja nopietnas kļūdas.
