Eiropas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs: Latvija varētu pilnībā atteikties no fosilā kurināmā
Foto: Eiropas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs: Latvija varētu pilnībā atteikties no fosilā kurināmā
Latvijas atjaunojamo resursu bagātība ļautu atteikties no fosilajiem resursiem, ziņo "Diena". Latvijai ir tik daudz ūdens, biomasas, biogāzes un vēja, no kā iegūt atjaunojamo enerģiju, ka, tos savstarpēji kombinējot, varētu pilnīgi aizstāt fosilo resursu izmantošanu elektrības ražošanā.
Latvijas atjaunojamo resursu bagātība ļautu atteikties no fosilajiem resursiem, ziņo "Diena". Latvijai ir tik daudz ūdens, biomasas, biogāzes un vēja, no kā iegūt atjaunojamo enerģiju, ka, tos savstarpēji kombinējot, varētu pilnīgi aizstāt fosilo resursu izmantošanu elektrības ražošanā, Dienai saka Eiropas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Kristians Kjērs. Šo risinājumu, viņaprāt, kavē acīmredzamā fosilo resursu lobiju ietekme — Latvijas valdībā apspriesta vienīgi izvēle starp dabasgāzes vai ogļu staciju, lai gan tas nākotnē nebūtu ne lētākais, ne apgādei drošākais risinājums.
Neprognozējami dārgi
Izvēloties fosilos resursus, jārēķinās ar cenas kāpumu jau tuvākajā desmitgadē, kas nav prognozējama, — to rāda nesenais naftas cenas lēciens pasaules tirgū, Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) ceturtdien rīkotajā seminārā par vēja enerģijas iespējām Latvijā pamatoja K.Kjērs. Savukārt ogļu stacijas saimniekiem jau no 2030.gada būs jāmaksā par katru ogļskābās gāzes (CO2) kubikmetru, kas izmests atmosfērā. Diena jau vēstīja, ka pasaulē izpētes līmenī top CO2 savākšanas tehnoloģijas, tomēr pagaidām tās ir ļoti dārgas.
Savukārt vēja enerģijai izmaksas jārēķina tikai tehnoloģijai, uzstādīšanai un apkopei, saka eksperts. Šajā ziņā Eiropas valstīs — Dānijā, Vācijā, Lielbritānijā, Spānijā — uzkrāta nopietna pieredze un ir liela konkurence, tāpēc cenas kļūst aizvien mērenākas.
Varam būt pirmie
"Ja Latvijai izdosies sekmīgi pabeigt Ekonomikas ministrijas konkursu par sauszemes vēja turbīnu uzstādīšanu, tā būs pirmā valsts Eiropā, kam sākuma iniciatīva ir ar pozitīvu rezultātu," Dienai atzīst K.Kjērs. Decembrī beidzas konkursa pieteikumu pieņemšana, un pagaidām tam nav pieteikumu. Līdz šim nevienā Eiropas valstī pirmais vēja parka konkurss nav bijis sekmīgs, stāsta asociācijas vadītājs. Tas gan nav kavējis pēc tam attīstīt plašus vēja parkus, īpaši veiksmīgi ir jūras piekrastē ūdenī celto parku projekti.
REA profesora Alfa Vanaga un pētnieces Ievas Indriksones secinājumi par vēja enerģijas iespējām Latvijā parāda vairākus trūkumus, sākot ar neesošu šīs jomas stratēģiju un beidzot ar būtiskiem birokrātiskajiem šķēršļiem, kas, visticamāk, attur uzņēmējus no laika un līdzekļu ieguldīšanas.
Spēks kopumā
Lai arī vējš ir lētākais atjaunojamais resurss elektrības ražošanai, tas Latvijā nenodrošinās elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu, teic Swedbank eksperts Pēteris Strautiņš. Tas tāpēc, ka vējš nepūš pastāvīgi un bezvēja laikā jākompensē ar citiem avotiem. Tomēr Latvijas piekrastē varot uzstādīt "tik daudz turbīnu, ka to jauda tālu pārsniegs mums vajadzīgo".
Bāzes jaudu Latvijai var nodrošināt biomasas koģenerācijas stacijas, par kurām gan arī nav lielas intereses. K.Kjērs vērtē, ka lielākā loma varētu būt hidroenerģijai, kas kombinēta ar biomasas un biogāzes stacijām. "Šie resursi ir nozīmīgi Latvijas energoapgādes neatkarībai no fosilo resursu eksportētājvalstīm," uzsver speciālists.
Līdzīgus secinājumus pauž profesores Dagnijas Blumbergas vadībā Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā veikts pētījums, kurā pierādīta iespēja aizstāt fosilos resursus elektrības ražošanā no 2020.gada, kombinējot biomasas, biogāzes, ūdens un vēja izmantošanu.
Neprognozējami dārgi
Izvēloties fosilos resursus, jārēķinās ar cenas kāpumu jau tuvākajā desmitgadē, kas nav prognozējama, — to rāda nesenais naftas cenas lēciens pasaules tirgū, Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) ceturtdien rīkotajā seminārā par vēja enerģijas iespējām Latvijā pamatoja K.Kjērs. Savukārt ogļu stacijas saimniekiem jau no 2030.gada būs jāmaksā par katru ogļskābās gāzes (CO2) kubikmetru, kas izmests atmosfērā. Diena jau vēstīja, ka pasaulē izpētes līmenī top CO2 savākšanas tehnoloģijas, tomēr pagaidām tās ir ļoti dārgas.
Savukārt vēja enerģijai izmaksas jārēķina tikai tehnoloģijai, uzstādīšanai un apkopei, saka eksperts. Šajā ziņā Eiropas valstīs — Dānijā, Vācijā, Lielbritānijā, Spānijā — uzkrāta nopietna pieredze un ir liela konkurence, tāpēc cenas kļūst aizvien mērenākas.
Varam būt pirmie
"Ja Latvijai izdosies sekmīgi pabeigt Ekonomikas ministrijas konkursu par sauszemes vēja turbīnu uzstādīšanu, tā būs pirmā valsts Eiropā, kam sākuma iniciatīva ir ar pozitīvu rezultātu," Dienai atzīst K.Kjērs. Decembrī beidzas konkursa pieteikumu pieņemšana, un pagaidām tam nav pieteikumu. Līdz šim nevienā Eiropas valstī pirmais vēja parka konkurss nav bijis sekmīgs, stāsta asociācijas vadītājs. Tas gan nav kavējis pēc tam attīstīt plašus vēja parkus, īpaši veiksmīgi ir jūras piekrastē ūdenī celto parku projekti.
REA profesora Alfa Vanaga un pētnieces Ievas Indriksones secinājumi par vēja enerģijas iespējām Latvijā parāda vairākus trūkumus, sākot ar neesošu šīs jomas stratēģiju un beidzot ar būtiskiem birokrātiskajiem šķēršļiem, kas, visticamāk, attur uzņēmējus no laika un līdzekļu ieguldīšanas.
Spēks kopumā
Lai arī vējš ir lētākais atjaunojamais resurss elektrības ražošanai, tas Latvijā nenodrošinās elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu, teic Swedbank eksperts Pēteris Strautiņš. Tas tāpēc, ka vējš nepūš pastāvīgi un bezvēja laikā jākompensē ar citiem avotiem. Tomēr Latvijas piekrastē varot uzstādīt "tik daudz turbīnu, ka to jauda tālu pārsniegs mums vajadzīgo".
Bāzes jaudu Latvijai var nodrošināt biomasas koģenerācijas stacijas, par kurām gan arī nav lielas intereses. K.Kjērs vērtē, ka lielākā loma varētu būt hidroenerģijai, kas kombinēta ar biomasas un biogāzes stacijām. "Šie resursi ir nozīmīgi Latvijas energoapgādes neatkarībai no fosilo resursu eksportētājvalstīm," uzsver speciālists.
Līdzīgus secinājumus pauž profesores Dagnijas Blumbergas vadībā Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā veikts pētījums, kurā pierādīta iespēja aizstāt fosilos resursus elektrības ražošanā no 2020.gada, kombinējot biomasas, biogāzes, ūdens un vēja izmantošanu.