Eiropas arhitekti Ķīpsalas dienvidu daļu uzskata pa piemērotu debesskrāpjiem
Septiņu Eiropas valstu atzītu arhitektu komandas, kas piedalījās Rīgā notikušajā starptautiskajā arhitektu plenērā, uzskata, ka Ķīpsalas dienvidu daļa, kur pašreiz tiek būvēta biroju ēka "Saules akmens", ir piemērota augstceltņu jeb debesskrāpju celtniecībai.
Septiņu Eiropas valstu atzītu arhitektu komandas, kas piedalījās Rīgā notikušajā starptautiskajā arhitektu plenērā, uzskata, ka Ķīpsalas dienvidu daļa, kur pašreiz tiek būvēta biroju ēka "Saules akmens", ir piemērota augstceltņu jeb debesskrāpju celtniecībai.
Pagājušajā nedēļā notikušajā plenērā septiņu Eiropas valstu arhitektu komandas četru dienu laikā izstrādāja iespējamās Ķīpsalas apbūves idejas. Plenēra dalībnieki ir vienisprātis, ka salas dienvidu daļā būtu ceļamas daudzstāvu ēkas, taču arhitektu domas dalījās par ēku blīvumu un iespējamo stāvu skaitu. Eiropas arhitektu komandas piedāvā Ķīpsalas dienvidu daļā no Vanšu tilta, kur pašreiz top "Saules akmens", būvēt astoņas līdz divpadsmit augstceltnes, kuru augstums varētu būt no 15 līdz pat vairāk nekā 30 stāviem.
Kā šodien preses konferencē norādīja Rīgas domes Pilsētās attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, plenēra dalībnieki ir pārliecināti, ka Ķīpsalas teritorija abpus Vanšu tiltam ir ideāla "urbānai eksplozijai", turklāt šī apbūve būtu jāskata kontekstā ar Klīversalas apbūvi, bet tālākā nākotnē arī ar Zunda kanāla pretējā krastā iespējamo Pardaugavas apbūvi.
Pēc Štrama teiktā, plenēra dalībnieki ieteikuši nesatraukties par iespējamiem UNESCO iebildumiem pret šādu apbūvi, skaidrojot, ka augstceltnes lielā attāluma dēļ līdz Vecrīgai - aptuveni viens kilometrs - neietekmē pilsētas vēsturisko centru.
Visu komandu arhitekti, svētdienas vakarā Latvijas Arhitektu savienības namā prezentējot savas idejas, uzsvēra, ka salas vidusdaļā būtu saglabājama vēsturiskā apbūve, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) komplekss. Kā norāda arhitekti, RTU komplekss varētu kalpot kā pāreja no debesskrāpju pilsētiņas uz pārējo Ķīpsalas apbūvi. Pēc vairāku plenēra dalībnieku domām, ēkas RTU kompleksā ir pārāk izkliedētas, tādēļ arī šajā teritorijā būtu iespējama papildu daudzstāvu apbūve.
Domes Pilsētās attīstības departamenta direktors uzskata, ka brīvā RTU kompleksa teritorija būtu piemērota zinātniskā parka ierīkošanai.
Arhitektu viedokļi ir līdzīgi arī par nepieciešamību būvēt jaunus tiltus, kas savienotu Ķīpsalu ar Pārdaugavu.
Eiropas arhitektu domas plenērā dalījās par Ķīpsaslas ziemeļu daļas iespējamās izmantošanas iespējām, piedāvājot šajā salas daļā izvietot komerciālās un sabiedriskās būves, dzīvojamās ēkas vai pat dabas parku.
Žūrija, kurā bija pārstāvēti Rīgas domes pārstāvji, kā arī Latvijas un Somijas arhitektūras eksperti, par labākajiem plenēra laikā izstrādātajiem priekšlikumiem atzina Nīderlandes firmas "S333" arhitektu Džonatana Vudrofa, Kēsa Draismas un Mikela Riberga, kā arī Latvijas arhitektu biroja "Arhis" arhitektu Andra Kronberga, Arņa Kleinberga, Jāņa Zvejnieka un Jura Laša priekšlikumus.
Kā aģentūrai LETA atzina Štrams, plenērā sniegtās idejas kalpos kā arguments, ka līdz šim ir iets pareizais ceļš. Visi plenērā tapušie Eiropas arhitektu priekšlikumi tiks izvērtēti un ņemti vērā, izstrādājot Ķīpsalas detālplānojuma grozījumus. Iespējams, - ja domes speciālajā budžetā tiks rasts finansējums, detālplāna grozījumu izstrādāšanai, ko veiks domes Pilsētas attīstības departamenta speciālisti, tiks pieaicināti labāko priekšlikumu autori no Nīderlandes biroja "S333" un Latvijas "Arhis".
Pēc Štrama teiktā, ņemot vērā, ka "Rīgas mēra [Gundara Bojāra] dzīvība ir atkarīga no detālplānojuma izstrādāšanas", tas tiks veikts pēc iespējas īsākā laikā. Tomēr, tā kā detālplāna izstrādei un apstiprināšanai ir stingri likumu noteikti nosacījumi, tā pieņemšana ir gaidāma pēc četriem līdz sešiem mēnešiem.
Kā šodien preses konferencē norādīja plenēra žūrijas loceklis, RTU profesors Ivars Strautmanis, kopumā kā viens vesels izmantojams nav neviens no izstrādātajiem variantiem. Taču vērā ņemamas idejas, kuras varētu izmantot darbā pie Ķīpsalas detālplāna, ir visos.
Nīderlandes arhitektu firmas "S333" piedāvājums paredz Ķīpsalas ziemeļu daļā izveidot biznesa un sabiedrisko ēku rajonu. Kā norobežojošu joslu starp šo un vēsturisko Ķīpsalas apbūvi Nīderlandes arhitekti piedāvā būvēt jaunu dzīvojamo ēku kompleksu ar jahtu un kuteru piestātnēm, kuru izveidošanai būtu nepieciešams izrakt padziļinājumus abos salas krastos. Kā piebilda arhitekts Vudrofs, Rīgas centrā pašreiz ir daudz neizmantotas teritorijas, kā piemērus minot Ķīpsalu, Zaķusalu un Luvcavsalu.
Arī Latvijas arhitekti no biroja "Arhis" piedāvāja līdzīgu risinājumu. "Arhis" priekšlikums paredz izveidot dzīvojamo ēku kompleksu Ķīpsalas vēsturiskās daļas galā ar padziļinājumiem jahtu un kuteru piestātnēm gar Zunda kanālu gan Ķīpsalas, gan Pārdaugavas pusē. Būvfirmas "Velve" prezidents Andris Kreislers aģentūrai LETA atzina, ka padziļinājumu izrakšana nav sarežģīta un īpašus būvniecības izmaksu sadārdzinājumus neradītu.
Latvijas arhitekti arī akcentēja nepieciešamību nodrošināt Ķīpsalas un Daugavas kreisā krasta vienotību, izveidojot vienotu zaļo zonu, sākot no Dzegužkalna, turpinot no salas vēsturiskās daļas visa Daugavas kreisā krasta garumā lejpus pa upi.
Savos priekšlikumos Eiropas arhitektu komandas piedāvā visdažādākās idejas.
Dāņu arhitekti piedāvā Ķīpsalas apbūvi veidot perpendikulāri Daugavai tā, lai gandrīz no jebkuras vietas varētu redzēt Daugavas labo krastu, un, tāpat kā citu valstu kolēģ, iesaka salas ziemeļu daļā būvēt daudzstāvu dzīvojamās ēkas. Lai nodrošinātu satiksmi, dāņu arhitekti ierosina celt jaunu tiltu pār Daugavu, kas savienotu Ķīpsalu ar Andrejostu, novirzot satiksmi pa Eksporta ielu vai Hanzas ielu. Kā atzina Štrams, pašvaldībai šāda tilta celtniecība ir visai reāla un, ja pilsētas vadībai šī ideja būtu simpātiska, būtu jāpieņem politisks lēmums par tilta celtniecību.
Savukārt norvēģu arhitekti piedāvā paplašināt salas teritoriju, izmantojot pāļus un būvējot līdzīgu pilsētiņu, kā pirms neilga laika piedāvāja SIA "Euroline".
Igauņu arhitekti ierosina nojaukt tiltu pāri Zundam blakus Āgenskalna līcim, lai autovadītājiem, braucot pa Raņķa dambi, atbrīvotu skatu uz vecpilsētu. Kā norādīja Štrams, ziemeļu kaimiņu pārstāvji arī piedāvā divus citus ļoti interesantus risinājumus, kas skar ne tikai Ķīpsalu. Viens no tiem paredz Daugavā starp Ķīpsalu, Klīversalu un AB dambi izveidot rotējošu apli-tiltu. Savukārt cits igauņu arhitektu priekšlikums paredz uz AB dambja Akmens tilta tuvumā celt kādu atraktīvu, ne pārāk lielu sabiedrisko ēku, piemēram, kādu koncertzāli. Kā atzina domes pārstāvis, vairāki arhitekti vērsuši uzmanību, ka viesnīcas "Radisson SAS Daugava" ēkā ir izteiksmīgs objekts, tomēr ne pārāk labs, tādēļ tai priekšā varētu aizcelt jaunu un atraktīvu ēku, kas novērstu uzmanību.
Žūrijas komisijā, kas izvērtēja plenērā radītos priekšlikumus, piedalījās Štrams, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks, RTU profesors Ivars Strautmanis, RTU profesors Jānis Krastiņš, Somijas arhitekte Anna Bulova, būvfirmas "Vincents" īpašnieks, arhitekts Leons Jakrins, Rīgas Būvvaldes vadītājs Ints Pujāts, Latvijas Arhitektu savienības valdes loceklis Edgars Bērziņš un Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes vadītājs arhitekts Pēteris Strancis.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Štrams, plenēra balvu fonds, kas tika sadalīts komandu starpā, bija 7000 eiro (aptuveni 4600 lati). Pēc Štrama teiktā, ideja organizēt plenēru radusies pirms diviem trim mēnešiem. Kā atzina domes pārstāvis, tas, ka plenērs notiek laikā, kad risinās karstas diskusijas par "Saules akmens" būvniecību, ir sakritība, kas turklāt ļaujot pamatot pašvaldības viedokli par galvaspilsētas attīstību.
Finansējums plenēra organizēšanai atvēlēts no domes Pilsētas attīstība fonda rezervētajiem līdzekļiem 10 000 eiro (ap Ls 6600) apmērā, aģentūru LETA informēja domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dana Hasana. Papildu līdzekļus piešķīruši arī Ķīpsalas nekustamo īpašumu saimnieki un iespējamie investori. Precīzu šo naudas devēju atvēlēto summu Hasana nevarēja nosaukt, norādot, ka galīgā pasākuma tāme vēl nav zināma.
Kā ziņots, mediju pārstāvji ar komandu izstrādātajām idejām varēs iepazīties preses konferencē šodien, 16.jūnijā, plkst.11. Plenēra organizētāji sola, ka arī pārējiem interesentiem tuvākajā laikā Rīgas domes vestibilā būs iespējas aplūkot Eiropas arhitektu piedāvātos darbus.
Plenērā piedalījās septiņas komandas no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Igaunijas, Nīderlandes, Lietuvas un Latvijas. Katrā komandā bija no diviem līdz četriem arhitektiem. Visām komandām palīdzēja RTU Arhitektūras fakultātes studenti.
Lai gan plenērā piedalīties bija aicināti arī visi Latvijas arhitekti, citi darbi iesniegti netika. Kā skaidroja Štrams, iespējams, vainojama nesaprašanās starp Latvijas Arhitektu savienību un tās biedriem. Iepriekš tika apliecināts, ka Latvijas arhitektu iesniegtie darbi tikšot vērtēti līdzvērtīgi plenāra komandu piedāvātajiem risinājumiem.
Andrejs Mēters LETA
Copyright © LETA
Pagājušajā nedēļā notikušajā plenērā septiņu Eiropas valstu arhitektu komandas četru dienu laikā izstrādāja iespējamās Ķīpsalas apbūves idejas. Plenēra dalībnieki ir vienisprātis, ka salas dienvidu daļā būtu ceļamas daudzstāvu ēkas, taču arhitektu domas dalījās par ēku blīvumu un iespējamo stāvu skaitu. Eiropas arhitektu komandas piedāvā Ķīpsalas dienvidu daļā no Vanšu tilta, kur pašreiz top "Saules akmens", būvēt astoņas līdz divpadsmit augstceltnes, kuru augstums varētu būt no 15 līdz pat vairāk nekā 30 stāviem.
Kā šodien preses konferencē norādīja Rīgas domes Pilsētās attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, plenēra dalībnieki ir pārliecināti, ka Ķīpsalas teritorija abpus Vanšu tiltam ir ideāla "urbānai eksplozijai", turklāt šī apbūve būtu jāskata kontekstā ar Klīversalas apbūvi, bet tālākā nākotnē arī ar Zunda kanāla pretējā krastā iespējamo Pardaugavas apbūvi.
Pēc Štrama teiktā, plenēra dalībnieki ieteikuši nesatraukties par iespējamiem UNESCO iebildumiem pret šādu apbūvi, skaidrojot, ka augstceltnes lielā attāluma dēļ līdz Vecrīgai - aptuveni viens kilometrs - neietekmē pilsētas vēsturisko centru.
Visu komandu arhitekti, svētdienas vakarā Latvijas Arhitektu savienības namā prezentējot savas idejas, uzsvēra, ka salas vidusdaļā būtu saglabājama vēsturiskā apbūve, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) komplekss. Kā norāda arhitekti, RTU komplekss varētu kalpot kā pāreja no debesskrāpju pilsētiņas uz pārējo Ķīpsalas apbūvi. Pēc vairāku plenēra dalībnieku domām, ēkas RTU kompleksā ir pārāk izkliedētas, tādēļ arī šajā teritorijā būtu iespējama papildu daudzstāvu apbūve.
Domes Pilsētās attīstības departamenta direktors uzskata, ka brīvā RTU kompleksa teritorija būtu piemērota zinātniskā parka ierīkošanai.
Arhitektu viedokļi ir līdzīgi arī par nepieciešamību būvēt jaunus tiltus, kas savienotu Ķīpsalu ar Pārdaugavu.
Eiropas arhitektu domas plenērā dalījās par Ķīpsaslas ziemeļu daļas iespējamās izmantošanas iespējām, piedāvājot šajā salas daļā izvietot komerciālās un sabiedriskās būves, dzīvojamās ēkas vai pat dabas parku.
Žūrija, kurā bija pārstāvēti Rīgas domes pārstāvji, kā arī Latvijas un Somijas arhitektūras eksperti, par labākajiem plenēra laikā izstrādātajiem priekšlikumiem atzina Nīderlandes firmas "S333" arhitektu Džonatana Vudrofa, Kēsa Draismas un Mikela Riberga, kā arī Latvijas arhitektu biroja "Arhis" arhitektu Andra Kronberga, Arņa Kleinberga, Jāņa Zvejnieka un Jura Laša priekšlikumus.
Kā aģentūrai LETA atzina Štrams, plenērā sniegtās idejas kalpos kā arguments, ka līdz šim ir iets pareizais ceļš. Visi plenērā tapušie Eiropas arhitektu priekšlikumi tiks izvērtēti un ņemti vērā, izstrādājot Ķīpsalas detālplānojuma grozījumus. Iespējams, - ja domes speciālajā budžetā tiks rasts finansējums, detālplāna grozījumu izstrādāšanai, ko veiks domes Pilsētas attīstības departamenta speciālisti, tiks pieaicināti labāko priekšlikumu autori no Nīderlandes biroja "S333" un Latvijas "Arhis".
Pēc Štrama teiktā, ņemot vērā, ka "Rīgas mēra [Gundara Bojāra] dzīvība ir atkarīga no detālplānojuma izstrādāšanas", tas tiks veikts pēc iespējas īsākā laikā. Tomēr, tā kā detālplāna izstrādei un apstiprināšanai ir stingri likumu noteikti nosacījumi, tā pieņemšana ir gaidāma pēc četriem līdz sešiem mēnešiem.
Kā šodien preses konferencē norādīja plenēra žūrijas loceklis, RTU profesors Ivars Strautmanis, kopumā kā viens vesels izmantojams nav neviens no izstrādātajiem variantiem. Taču vērā ņemamas idejas, kuras varētu izmantot darbā pie Ķīpsalas detālplāna, ir visos.
Nīderlandes arhitektu firmas "S333" piedāvājums paredz Ķīpsalas ziemeļu daļā izveidot biznesa un sabiedrisko ēku rajonu. Kā norobežojošu joslu starp šo un vēsturisko Ķīpsalas apbūvi Nīderlandes arhitekti piedāvā būvēt jaunu dzīvojamo ēku kompleksu ar jahtu un kuteru piestātnēm, kuru izveidošanai būtu nepieciešams izrakt padziļinājumus abos salas krastos. Kā piebilda arhitekts Vudrofs, Rīgas centrā pašreiz ir daudz neizmantotas teritorijas, kā piemērus minot Ķīpsalu, Zaķusalu un Luvcavsalu.
Arī Latvijas arhitekti no biroja "Arhis" piedāvāja līdzīgu risinājumu. "Arhis" priekšlikums paredz izveidot dzīvojamo ēku kompleksu Ķīpsalas vēsturiskās daļas galā ar padziļinājumiem jahtu un kuteru piestātnēm gar Zunda kanālu gan Ķīpsalas, gan Pārdaugavas pusē. Būvfirmas "Velve" prezidents Andris Kreislers aģentūrai LETA atzina, ka padziļinājumu izrakšana nav sarežģīta un īpašus būvniecības izmaksu sadārdzinājumus neradītu.
Latvijas arhitekti arī akcentēja nepieciešamību nodrošināt Ķīpsalas un Daugavas kreisā krasta vienotību, izveidojot vienotu zaļo zonu, sākot no Dzegužkalna, turpinot no salas vēsturiskās daļas visa Daugavas kreisā krasta garumā lejpus pa upi.
Savos priekšlikumos Eiropas arhitektu komandas piedāvā visdažādākās idejas.
Dāņu arhitekti piedāvā Ķīpsalas apbūvi veidot perpendikulāri Daugavai tā, lai gandrīz no jebkuras vietas varētu redzēt Daugavas labo krastu, un, tāpat kā citu valstu kolēģ, iesaka salas ziemeļu daļā būvēt daudzstāvu dzīvojamās ēkas. Lai nodrošinātu satiksmi, dāņu arhitekti ierosina celt jaunu tiltu pār Daugavu, kas savienotu Ķīpsalu ar Andrejostu, novirzot satiksmi pa Eksporta ielu vai Hanzas ielu. Kā atzina Štrams, pašvaldībai šāda tilta celtniecība ir visai reāla un, ja pilsētas vadībai šī ideja būtu simpātiska, būtu jāpieņem politisks lēmums par tilta celtniecību.
Savukārt norvēģu arhitekti piedāvā paplašināt salas teritoriju, izmantojot pāļus un būvējot līdzīgu pilsētiņu, kā pirms neilga laika piedāvāja SIA "Euroline".
Igauņu arhitekti ierosina nojaukt tiltu pāri Zundam blakus Āgenskalna līcim, lai autovadītājiem, braucot pa Raņķa dambi, atbrīvotu skatu uz vecpilsētu. Kā norādīja Štrams, ziemeļu kaimiņu pārstāvji arī piedāvā divus citus ļoti interesantus risinājumus, kas skar ne tikai Ķīpsalu. Viens no tiem paredz Daugavā starp Ķīpsalu, Klīversalu un AB dambi izveidot rotējošu apli-tiltu. Savukārt cits igauņu arhitektu priekšlikums paredz uz AB dambja Akmens tilta tuvumā celt kādu atraktīvu, ne pārāk lielu sabiedrisko ēku, piemēram, kādu koncertzāli. Kā atzina domes pārstāvis, vairāki arhitekti vērsuši uzmanību, ka viesnīcas "Radisson SAS Daugava" ēkā ir izteiksmīgs objekts, tomēr ne pārāk labs, tādēļ tai priekšā varētu aizcelt jaunu un atraktīvu ēku, kas novērstu uzmanību.
Žūrijas komisijā, kas izvērtēja plenērā radītos priekšlikumus, piedalījās Štrams, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks, RTU profesors Ivars Strautmanis, RTU profesors Jānis Krastiņš, Somijas arhitekte Anna Bulova, būvfirmas "Vincents" īpašnieks, arhitekts Leons Jakrins, Rīgas Būvvaldes vadītājs Ints Pujāts, Latvijas Arhitektu savienības valdes loceklis Edgars Bērziņš un Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes vadītājs arhitekts Pēteris Strancis.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Štrams, plenēra balvu fonds, kas tika sadalīts komandu starpā, bija 7000 eiro (aptuveni 4600 lati). Pēc Štrama teiktā, ideja organizēt plenēru radusies pirms diviem trim mēnešiem. Kā atzina domes pārstāvis, tas, ka plenērs notiek laikā, kad risinās karstas diskusijas par "Saules akmens" būvniecību, ir sakritība, kas turklāt ļaujot pamatot pašvaldības viedokli par galvaspilsētas attīstību.
Finansējums plenēra organizēšanai atvēlēts no domes Pilsētas attīstība fonda rezervētajiem līdzekļiem 10 000 eiro (ap Ls 6600) apmērā, aģentūru LETA informēja domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dana Hasana. Papildu līdzekļus piešķīruši arī Ķīpsalas nekustamo īpašumu saimnieki un iespējamie investori. Precīzu šo naudas devēju atvēlēto summu Hasana nevarēja nosaukt, norādot, ka galīgā pasākuma tāme vēl nav zināma.
Kā ziņots, mediju pārstāvji ar komandu izstrādātajām idejām varēs iepazīties preses konferencē šodien, 16.jūnijā, plkst.11. Plenēra organizētāji sola, ka arī pārējiem interesentiem tuvākajā laikā Rīgas domes vestibilā būs iespējas aplūkot Eiropas arhitektu piedāvātos darbus.
Plenērā piedalījās septiņas komandas no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Igaunijas, Nīderlandes, Lietuvas un Latvijas. Katrā komandā bija no diviem līdz četriem arhitektiem. Visām komandām palīdzēja RTU Arhitektūras fakultātes studenti.
Lai gan plenērā piedalīties bija aicināti arī visi Latvijas arhitekti, citi darbi iesniegti netika. Kā skaidroja Štrams, iespējams, vainojama nesaprašanās starp Latvijas Arhitektu savienību un tās biedriem. Iepriekš tika apliecināts, ka Latvijas arhitektu iesniegtie darbi tikšot vērtēti līdzvērtīgi plenāra komandu piedāvātajiem risinājumiem.
Andrejs Mēters LETA
Copyright © LETA