Ēkas pamatā – inženiertehniskās sistēmas

Foto: Ēkas pamatā – inženiertehniskās sistēmas; autors: Ēkas pamatā – inženiertehniskās sistēmas

Lai ēkas inženiertehniskās sistēmas būtu ekonomiskas ekspluatācijā, lai tās kalpotu droši un ilglaicīgi, visdrošāk uzticēt projektēšanas un montāžas darbus tā uzņēmuma speciālistiem, kuriem ir pietiekoša pieredze un profesionalitāte par visām šīm sistēmām kopumā. Sadalot inženiertehnisko sistēmu projektēšanas un montāžas darbus vairākām būvfirmām, iespējams, nāksies saskarties ar dažādām problēmām.

Nebūšanu cēlonis – nav vienotas koordinēšanas.
Jebkuru ēku projektējot, rūpīgi jāplāno tas, ka ēkā tiks izbūvētas vairākas inženiertehniskās sistēmas. Pēdējā laikā būvniecības procesā viena objekta ietvaros tiek noslēgti līgumi ar vairākām firmām, kur katra atbild tikai par savu konkrēto inženiertehnisko sistēmu, līdz ar to arvien biežāk rodas situācijas, kad kopēji projekta līmenī neviens šīs sistēmas nekoordinē un nenes atbildību par kopīgu galarezultātu un savstarpēji saistīto būvdarbu pārklāšanos un robežām.

Lai arī cik profesionāls būtu katrs projektētājs atsevišķi, savietojot projektus kopā, parādās diezgan daudz problemātisku vietu, ko var redzēt tikai tad, kad projektu īsteno būvniecības procesā. Piemēram, vienā projektā ēkas stūrī ir ieplānota kanalizācijas caurule, bet vēdināšanas projektā tajā pat vietā ieplānots gaisa vads. Turklāt arī arhitektūras projektā vieta inženiertehniskajām sistēmām tieši šajā stūrī nav atvēlēta pietiekama.

Šāda situācija visbiežāk rodas tieši tādēļ, ka inženieri, kas atbildīgi par tiem uzticētajām sistēmām, savā starpā nekomunicē, nesadarbojas un nesaskaņo izstrādātos plānus. Ko darīt? Visdrošāk uzticēt inženiertehnisko komunikāciju plānošanu, projektēšanu, savstarpējo savietojamību un izbūvi vienai firmai, kurai šādu darbu veikšanā jau ir zināma pieredze. Šādi būs iespējams izvairīties no liekiem pārpratumiem un nepilnībām, kuras bieži vien atklājas tikai tad, kad ēka jau uzbūvēta, un, lai ko mainītu un pieļautās kļūdas labotu, jāiegulda liels darbs un papildus izdevumi.

Turklāt ne vienmēr šīs kļūdas ir iespējams labot, citreiz ir jādomā iespējami labākais risinājums, kā ar komunikāciju problēmām ekspluatācijas laikā sadzīvot.

Koordinēšanas priekšrocības
Par inženiertehniskajām sistēmām un to būvniecību jāsāk domāt jau pašā ēkas projektēšanas stadijā, kad ir iegādāta zeme un ir skaidrs, kāda veida būve tiks izbūvēta. Jau pirms projekta izstrādes uzsākšanas, laikus ir nepieciešams noskaidrot, kādas ir iespējas ēkai pievienot vajadzīgās komunikācijas.

Lai to uzzinātu, nepieciešams apmeklēt vairākas valsts institūcijas, kas atbildīgas par konkrēto komunikāciju piesaisti objektam. Noskaidrojot visus nosacījumus un iespējamos ierobežojumus komunikāciju piesaistei, tikai tad iespējams uzsākt projektēšanas darbus.

Īpašu uzmanību inženiertehnisko komunikāciju koordinēšanai jāpievērš būvējot apjomīgus objektus – viesnīcas, skolas, tirdzniecības centrus un ražošanas ēkas. Šāda veida būvēm ir ļoti daudz tehnisko prasību, ar kurām arhitektam vienpusēji ir pietiekoši sarežģīti tikt galā. Privātmāju celtniecībā apjomi ir salīdzinoši vienkārši, tādēļ arī arhitekts ir pietiekami kompetents, lai visu atbilstoši saplānotu un sakoordinētu.

Pašlaik lielu ēku projektēšanā būvniecības tirgū visbiežāk norit tieši šādi divi scenāriji: par katru inženiertehnisko sistēmu arhitekts nolīgst savu firmu, kas ir atbildīga par konkrēto komunikāciju, bet viņš pats uzņemas atbildību šo inženiertehnisko sistēmu projektēšanas koordinēšanu, vai arī otrs veids – uztic lielāko daļu sistēmu vienai kompānijai, kurai ir pietiekami liela pieredze, kā rezultātā arhitektam nav vienam jākoordinē visas sistēmas.

Arī būvniecībā vēlams uzticēt būvēt vienam uzņēmējam lielāko inženierkomunikāciju daļu. Kādēļ otrais veids ēkas būvniecības procesā ir ērtāks? Inženiertehnisko sistēmu koordinēšanu būvniecības procesā veic sertificēts darba vadītājs, kurš pārzina gan sistēmas, gan arī visus procesus, kā tie darbojas pēc to izbūves. Turklāt ne vienmēr rasējumos sīki izstrādāti visi detaļu zīmējumi. Šādos brīžos sertificēts speciālists pieņems pareizo lēmumu, kā konkrēto vietu būvēt, šādi ieekonomējot laiku, kas būtu vajadzīgs, kamēr arhitekts, kurš uzņēmies atbildību par komunikāciju būvēšanu, pats dotos pie konkrētā uzņēmuma speciālista, lai izskaidrotu situāciju un pēc tam rastu tai risinājumu.

Īsais ceļvedis
1. solis: pirms noskaidrot tehniskos nosacījumus, svarīgi saprast, kādas būs aptuvenās ēkai nepieciešamās komunikāciju jaudas. Kādam mērķim un kas ēku ekspluatēs?
2. solis: dodies uz visām valsts un privātajām iestādēm, kas atbildīgas par vajadzīgajām komunikācijām, lai saņemtu visus priekšnosacījumus to piesaistei tieši plānotajā vietā.
3. solis: saprast, cik lielas ēkā būs ieplānotas tehniskās telpas un kur tieši plānos tās nepieciešams rezervēt.
4. solis: neaizmirst paralēli izplānot arī nepieciešamos āra tīklus!
5. solis: kad inženiertehniskās sistēmas izplānotas, sekot līdzi, lai tiktu piesaistīts speciālists, kurš koordinēs komunikācijas visā būvniecības procesa laikā.
6. solis: ideāli, ja tam pašam uzņēmumam, kurš izprojektējis un izbūvējis ēkas komunikācijas, pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, var uzticēt arī šo inženiertehnisko sistēmu apkalpošanu un pārraudzīšanu.

Konsultēja Normunds Grinbergs, "Eva-Serviss" valdes priekšsēdētājs un Vilnis Zvaners, "Eva-Serviss" siltuma un ūdens tehnoloģiju projektu vadītājs.