Ēkas siltināšana no ārpuses
Namu iespējams siltināt no iekšas vai ārpuses. Tomēr speciālisti atzīst, ka loģiskāk un efektīvāk (ja vien nepastāv kādi izņēmumi) ēku ir siltināt no ārpuses.
Foto: Ēkas siltināšana no ārpuses; autors: Ēkas siltināšana no ārpusesNamu iespējams siltināt no iekšas vai ārpuses. Tomēr speciālisti atzīst, ka loģiskāk un efektīvāk (ja vien nepastāv kādi izņēmumi) ēku ir siltināt no ārpuses. Līdzīgi kā cilvēkiem, arī namam tīkamāks ir "kažoks", kas aptver visu stāvu. Siltinot no ārpuses visa plakne tiek pasargāta no temperatūras svārstībām, no sala tiek pasargātas arī pašas sienas un citas konstrukcijas, pie tam- netiek zaudēta dzīvojamā platība.
Pastāv vairākas tehnoloģijas, kā veikt siltināšanu no ārpuses, pieļaujama dažādu materiālu izmantošana, protams, piemērotāko risinājumu ieteicams meklēt kopā ar speciālistiem. Pirms siltināšanas uzsākšanas fasāde jāsagatavo- jānoņem notekcaurules u.c. uz fasādes esoši elementi, ja nepieciešams, virsma jāattīra no putekļiem un jāgruntē.
Kad tas izdarīts, uz sienas stiprina cietās akmens vate splāksnes vai putupoistirolu (to dara ar vismaz 2mm biezas līmjavas palīdzību). Fasādes siltināšanā nākamā "pīrāga" daļa ir armējošais slānis, ko parasti veido ar armēšanas līmjavu, stiklašķiedras sietu un līmjavas slāni. Lai armējošajam slānim veidojas laba saķere ar nākamo slāni, to jānogruntē. Virs grunts klāj dekoratīvo apmetumu, fasādes flīzes vai citu izvēlēto fasādes nobeiguma slāni.
Ja nepieciešams, dekoratīvo apmetumu krāso ar atbilstošu krāsu. Minēto tehnoloģiju pielieto gan mūra, gan koka namu siltināšanai. Ja nepieciešams, siltināšanas pīrāgu liek vairākās kārtās, protams, katram no slāņiem jāļauj atbilstošu laiku (sk. materiāla iepakojumu) nožūt.
Siltināšanas procesā ir būtiski izvēlēties atbilstošāko siltumizolācijas biezumu, pareizi darboties ar līmjavu. Līmjavu var klāt arī nedaudz biezākā slāni par ietaicamajiem 2 mm, tādējādi panākot papildus siltumizolāciju, līmjavu ieteicams uzklāt pa visu siltināmā materiāla perimetru, nevis atsevišķos punktos materiāla vidū.
Fasādi jāsiltina visā tās augstumā, vietās, kur ir lielāka saskare ar mitrumu (pie pamatiem, notekcaurulēm) jāizvēlas blīvāki siltināšanas materiāli, kas nodrošina arī mutruma aizsardzību, lai apsargātu ēkas fasādi. Starp siltumizolācijas loksnēm vajadzētu atstāt iespējami mazas spraugas (1 līdz 2 mm), lai neveidotos nepamatoti siltuma zudumi.
Ventilējamām fasādēm, kurās starp fasādi un siltinājumu ir gaisa sprauga, izmanto speciālu vati vai iestrādā aizsargslāni. Ventilējamās fasādēs izmanto arī latas, lai mīkstā vate nesaruktu.
Savukārt koka karkasa ēku siltināšanā ir būtiski saprast, vai jāsiltina māja ar koka karkasu vai fasādi. Guļbaļķu ēku, lai saglabātu tās unikalitāti, siltina tikai no iekšpuses. Koka karkasa ēku siltināšana ļoti atkarīga no nama konstrukcijas. Koka paneļu māju siltināšanu ražotājs visbiežāk veic rūpnīcā, kad tas, lielākoties, notiek ar rūpnīcas precizitāti un garantijām. Iegādājoties koka paneļu māju, noteikti jānoskaidro, vai tā jau ir siltināšana, vai tas būs jādara montāžas brīdī (saprotams, ka runa te ir arī par izmaksu atšķirībām).