Ēkas siltināšana no iekšpuses
Kaut gan no siltumtehniskā viedokļa ārsienas labāk siltināt no ārpuses, nereti siltināšana tiek veikta arī no iekšpuses. Pēc būtības ēkas siltināšana no iekšpuses būtu pieļaujama tikai divos gadījumos- ja ēkas fasādei ir vēsturiska nozīme (to nedrīkst pārveidot), vai ja ēkas īpašnieki nespēj vienoties par kopīgu ēkas renovācijas programmu.
Foto: Ēkas siltināšana no iekšpuses; autors: Ēkas siltināšana no iekšpusesKaut gan no siltumtehniskā viedokļa ārsienas labāk siltināt no ārpuses, nereti siltināšana tiek veikta arī no iekšpuses. Pēc būtības ēkas siltināšana no iekšpuses būtu pieļaujama tikai divos gadījumos- ja ēkas fasādei ir vēsturiska nozīme (to nedrīkst pārveidot), vai ja ēkas īpašnieki nespēj vienoties par kopīgu ēkas renovācijas programmu.
Būtiskākie trūkumi, siltinot no iekšpuses, šādā gadījumā tiek zaudēta telpa (vismaz 7-10cm pa visu telpas perimetru), nesošās sienas nokļūst aukstajā zonā – nežūst, pakļautas pastiprinātai sala un mitruma ietekmei, telpās jāpārvieto visas elektrības, ūdens, apkures u.c. inženiertīklu sastāvdaļas.
Ārsienu siltināšanai no iekšpuses piemērotas ir minerālvates siltumizolācijas materiāli. Siltumizolācijas materiāla biezums nedrīkst pārsniegt 50- 70 mm biezumu. Ja kādu iemeslu dēļ siltināšana jāveic no iekšpuses iesakām rīkoties sekojoši- minerālvates plātnes ievieto starp koka latām. Ierīkojot siltumizolāciju no iekšpuses, starp minerālvates plātnēm un iekšējo apšuvumu obligāti jāliek tvaika izolācijas kārta.
Siltināšanas process un izvēlētie materiāli atkarīgi arī no ēkas karkasa veida. Ja betona, ķieģeļu u.c. ēkas labāk iesaka siltināt no ārpuses, piemēram, guļbūvēm un citām koka ēkām, lai saglabātu to unikālo vizuālo iespaidu, siltināšana iespējama tikai no iekšpuses. Protams, būtiski, lai arī pašas koka konstrukcijas būtu atbilsto apstrādātas pret dažādiem bojājumiem un apkārtējās vides ietekmi. Tikai pie šādām konstrukcijām arī siltumizolācija kalpos kvalitatīvi.
Starpsienas lielas telpas ēkā sadala atsevišķās mazākās, piešķir tām vizuālu saistību. Atkarībā no veicamās funkcijas un prasībām (mehāniskā izturība, ugunsdrošības īpašības, vizuālais, laba skaņas izolācija) starpsienu veidošanai tiek izmantoti ļoti dažādi materiāli- ķieģeļi, betons, stikls, ģipškartona plāksnes u.c. Tā kā telpu iekšienē siltuma izolācija ir būtiska tikai situācijās, kad starpsiena nodala apsildāmas telpas no neapsildāmām, šeit aktuālāk ir runāt par skaņas izolāciju. Skaņu labi izolē monolītas konstrukcijas, kurām ir liels svars. Šādos gadījumos spēkā ir tā sauktais Masas likums, ka viendabīgo konstrukciju skaņas izolācijas spēja pieaug proporcionāli to masai. Tomēr bieži vien arī masīvo sistēmu skaņas izolācijas īpašības ir nepietiekamas, tās var uzlabot, montējot papildu apšuvumu.
