Ēkas siltināšanas finansējums 30 dienās (2.daļa)

Foto: Ēkas siltināšanas finansējums 30 dienās (2.daļa); autors: Ēkas siltināšanas finansējums 30 dienās (2.daļa)

Lai saņemtu finansējumu bankā vai ES fondu līdzfinansējumu siltināšanas pasākumu veikšanai, ir jāveic vairāki secīgi pasākumi.

Pirmais solis – ēkas pārvaldīšana
Sākuma etapā nepieciešams veikt ēkas pārvaldes sakārtošanu, tas ir, jābūt apsaimniekotājam, kas korekti veic savus pienākumus. Ja tāda nav, iedzīvotājiem jāizveido sava biedrība vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, pareizi noformējot kopsapulces protokolu, kas ar parakstīšanas brīdi kļūst par oficiālu ēkas pārņemšanas dokumentu. Organizatoriskos pasākumus un juridiski korekti noformēt dokumentus var palīdzēt projektu vadības uzņēmums.

Otrais solis – balsojums par renovāciju
Tad, kad ēkai ir juridiski atzīts pārvaldītājs – biedrība, kooperatīvs, apsaimniekotājs – jautājumu par vai pret renovācijas (siltināšanu) projekta izstrādi iespējams izlemt iedzīvotāju sapulcē, atbilstoši lēmumu protokolējot. Lēmumu jāpieņem 50 procentiem plus vienam iedzīvotājam no tiem, kuri ir lemttiesīgi par ēkas kopīpašuma daļām.

Trešais solis – ēkas energoaudita veikšana un tehniskā stāvokļa novērtējums
Edgars Strauts iesaka abus šos pasākumus organizēt vienlaicīgi, jo tie viens otru papildina. Energoauditors pēc ēkas pārbaudes oficiālā atskaitē norāda veicamos pasākumus ēkas siltuma noturības paaugstināšanai un kāds ietaupījums paredzams. Energoauditoru Latvijā ir pietiekams skaits, ar dažādu pieredzi un specializāciju. E.Strauts: "Ja, piemēram, jāsiltina tā dēvētā lietuviešu projekta ēka, tad ir prātīgāk izvēlēties speciālistu, kam ir pieredze veikt energoauditu analoga projekta ēkās. Bieži vien šiem speciālistiem ir jau gatava atskaites forma, viņi labi pārzina konkrētā projekta "bīstamākos punktus", tāpēc auditu spēj veikt ļoti kvalitatīvi un savlaicīgi, nevis mēneša vai divu garumā. Projektu vadītāja priekšrocība – mēs varam palīdzēt iedzīvotājiem korekti izvēlēties piemērotāko speciālistu, kas specializējies uz noteiktu tipu ēku apsekošanu."

Ēku tehnisko apsekošanu veic būvinženieri. Pēc apsekošanas tiek rakstīta atskaite par ēkas tehnisko stāvokli. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Piemēram, ēkā nesošajās konstrukcijās ir izveidojušās plaisas, ir bojāts jumta segums, utt., tātad vispirms jānovērš šie defekti un tikai pēc tam jāsiltina, lai siltinājums maksimāli efektīvi varētu veikt savu funkciju.

Svarīgi zināt! Lai saņemtu ES fondu līdzfinansējumu ēkas siltināšanai, enerģijas ietaupījumam pēc projekta realizācijas jābūt vismaz 20 procenti, pretējā gadījumā līdzfinansējums piešķirts netiek, tāpēc ir ļoti svarīgi izraudzīties kompetentu energoauditoru, kas precīzi spēj definēt siltuma zuduma vietas. Labas prakses piemēri Latvijā apliecina, ka iespējams panākt arī 40 procentu enerģijas ietaupījumu.

Turpinājums sekos.

Raksts tapis sadarbībā ar SIA Ēkas siltināšana valdes locekli Edgaru Strautu
www.ekassiltinasana.lv