Ēkas siltināšanas finansējums 30 dienās (3. daļa)

Foto: Ēkas siltināšanas finansējums 30 dienās (3. daļa); autors: Ēkas siltināšanas finansējums 30 dienās (3. daļa)

Ceturtais solis – kopsapulce

Pēc energoaudita veikšanas un ēkas tehniskās stāvokļa izvērtējuma, iedzīvotājiem kopsapulcē jālemj par renovācijas (siltināšanas) projekta turpinājumu.

Piektais solis – finansējuma veida izvēle
Pastāv vairākas iespējas ēkas siltināšanas finansējumam.
1.Ļoti reti sastopams Latvijā, toties Eiropā populāri ir veidot ēkas finansiālo fondu, kurā vairāku gadu garumā uzkrāj finansu līdzekļus un tos izmanto pēc vajadzības, piemēram, ēkas siltināšanai.
2.Bankas izsniegts kredīts. Katrai bankai ir savi individuāli nosacījumi – dažām ir mazāki kredītprocenti un striktāki noteikumi, citām augstāki kredītprocenti, bet elastīgāki nosacījumi.
3.ES fondu līdzfinansējums. Tas sedz pusi no izmaksām - 50 procentus, otru pusi sedz paši iedzīvotāji vai bankas izsniegts kredīts. Lai varētu iesniegt dokumentus ES fondu līdzfinansējumam, no bankas jāsaņem izziņa par kredīta piešķiršanu. Līdzfinansējuma daļa tiks iemaksāta bankā kredīta pamatsummas dzēšanai tikai pēc darbu realizācijas un to nodošanas-pieņemšanas akta parakstīšanas.

Populārākais ir klasiskais variants – apsaimniekotājs, kooperatīvs vai biedrība bankā aizņemas līdzekļus siltināšanas projekta realizācijai un atdod aizņemtos līdzekļus pakāpeniski, saskaņā ar grafiku 8 – 15 gadu laikā. Varbūt daudzus attur bažas, ka par nodrošinājuma ķīlu bankā tiek pieņemts dzīvoklis, taču tas ir maldīgs stereotips. Bankām par nodrošinājumu kalpo nākotnes naudas plūsma. Latvijā no 21 komercbankas hipotekāros kredītus izsniedz praktiski visasbankas, siltināšanas pasākumus kreditē 4-5 bankas.

Svarīgi zināt! Ne kredītu, ne ES fondu līdzfinansējumu nav iespējams saņemt, ja ēkā pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrājušies parādi par komunālajiem maksājumiem vairāk kā 15 procentu apmērā.

Sestais solis – projekta realizācija
Vienlaicīgi ar finansējuma veida izvēli, jāizvēlas uzņēmums tehniskā projekta izstrādei (tā izstrādē jāņem vērā energoaudita un tehniskās apsekošanas atskaitēs norādītās rekomendācijas), būvuzņēmums siltinājuma darbu veikšanai, sertificēts būvuzraugs, kas kontrolēs būvniecības darbu korektu norisi. Būvuzrauga esamība ir obligāta visos ES finansētajos projektos, kas saistīti ar celtniecības darbiem.

E.Strauts: "Šis ir viens no svarīgākiem etapiem siltināšanas projekta realizācijā. Noteikti ir nepieciešams pieredzējis projektu vadītājs, lai korekti novadītu cenu aptaujas konkursu starp uzņēmumiem un izvēlētos labāko un racionālāko risinājumu. Latvijā pastāv milzīga cenu amplitūda siltināšanas darbu piedāvājumu tāmēs. Nevajadzētu pētīt tāmēs katru pozīciju atsevišķi, bet gan aplūkot piedāvājumu kompleksi, rēķinoties arī ar ilgtspēju un garantijām. Piemēram, putupolistirols ir labs un salīdzinoši lēts risinājums fasāžu siltināšanai, taču to ieteicams izmantot augstāk par otro stāvu, jo pirmajos stāvos to bieži sabojā vandāļi. Dārgāks fasāžu siltināšanas risinājums ir izmantojot minerālvati uncietās minerālplātnes, toties tādējādi fasāde būs ventilējama un siltināšanas darbus iespējams veikt arī rudenī. Katrs gadījums ir individuāls, vienotas, visiem piemērotas shēmas nepastāv."

Atcerieties – vēl līdz 17. augustam iespējams iesniegt dokumentus ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai ēku siltināšanai.

Īsumā par siltināšanu

Siltināšana ir ietilpīgs jēdziens. To var veikt:
-daļēji, piemēram, fasādes un bēniņu un pagraba pārsegumu nosiltināšana,
-pilnīgi - lai panāktu maksimālu efektu, ir jāsiltina fasāde, bēniņu pārsegumi, pagraba pārsegumi, jānomaina logi, jānomaina vecā siltumapgādes sistēma, jo, ja nosiltina ēku un atstāj veco siltuma sistēmu, kas nav regulējama, dzīvokļos apkures sezonā ir karsts, logi tiek turēti vaļā, līdz ar to enerģijas ekonomijas nav.

Raksts tapis sadarbībā ar SIA Ēkas siltināšana valdes locekli Edgaru Strautu
www.ekassiltinasana.lv