Ekonomikas ministrija atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu energoapgādes drošības uzlabošanai Eiropā

Foto: Ekonomikas ministrija atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu energoapgādes drošības uzlabošanai Eiropā
Ekonomikas ministrija (EM) atbalsta Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvu īstenot kopīgus pasākumus, kas uzlabos energoapgādes drošību Eiropā, un atbalsta nepieciešamību veikt nozīmīgas investīcijas Eiropas energotīklos, lai aizstātu novecojošo infrastruktūru.
Ekonomikas ministrija (EM) atbalsta Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvu īstenot kopīgus pasākumus, kas uzlabos energoapgādes drošību Eiropā, un atbalsta nepieciešamību veikt nozīmīgas investīcijas Eiropas energotīklos, lai aizstātu novecojošo infrastruktūru.
Kā aģentūrai LETA norādīja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā, Latvijai īpaši svarīgs ir izstrādātais Baltijas starpsavienojumu plāns, kas iekļauts Zaļajā grāmatā par energotīkliem kā ES energoapgādes drošībai stratēģiskā iniciatīva.
Nākamnedēļ EM speciālistiem plānota tikšanās Eiropas Komisijā, lai pārrunātu Baltijas starpsavienojuma plānu. Pēc šīs tikšanās EM varētu sniegt detalizētāku vērtējumu un viedokli.
Jau ziņots, ka EK vakar iesniedza priekšlikumus par plašiem enerģētikas pasākumiem, kas uzlabošot energoapgādes drošību Eiropā un palīdzēšot īstenot iepriekš izvirzītos mērķus klimata pārmaiņu jomā.
Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā, EK nāk klajā ar jaunu stratēģiju, kā iedibināt dalībvalstu solidaritāti enerģētikas jomā, un jaunu politiku par energotīkliem, lai stimulētu investīcijas efektīvākos energotīklos, kas rada mazāk ogļskābās gāzes (CO2) emisiju.
Tāpat EK rosina jaunu ES energoapgādes drošības un solidaritātes rīcības plānu. Tajā noteiktas piecas jomas, kurās vajadzīga enerģiskāka rīcība, lai nodrošinātu ilgtspējīgu energoapgādi.
"Pērn Eiropas Savienībā (ES) enerģijas cenas pieauga par vidēji 15%. 54% Eiropas enerģijas tiek importēta, un tas katram Eiropas iedzīvotājam izmaksā 700 eiro (491 latu). Šī problēma ir nekavējoties jārisina, veicot pasākumus, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu mūsu atkarību no importa. Mūsu uzdevums ir investīcijas un diversifikācija," sacīja EK prezidents Žozē Manuels Barrozu.
Savukārt ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs uzsvēra, ka "ES parāda vēl nebijušu vienotību, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, augstām enerģijas cenām un energoapgādes drošību".
Kā aģentūrai LETA norādīja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā, Latvijai īpaši svarīgs ir izstrādātais Baltijas starpsavienojumu plāns, kas iekļauts Zaļajā grāmatā par energotīkliem kā ES energoapgādes drošībai stratēģiskā iniciatīva.
Nākamnedēļ EM speciālistiem plānota tikšanās Eiropas Komisijā, lai pārrunātu Baltijas starpsavienojuma plānu. Pēc šīs tikšanās EM varētu sniegt detalizētāku vērtējumu un viedokli.
Jau ziņots, ka EK vakar iesniedza priekšlikumus par plašiem enerģētikas pasākumiem, kas uzlabošot energoapgādes drošību Eiropā un palīdzēšot īstenot iepriekš izvirzītos mērķus klimata pārmaiņu jomā.
Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā, EK nāk klajā ar jaunu stratēģiju, kā iedibināt dalībvalstu solidaritāti enerģētikas jomā, un jaunu politiku par energotīkliem, lai stimulētu investīcijas efektīvākos energotīklos, kas rada mazāk ogļskābās gāzes (CO2) emisiju.
Tāpat EK rosina jaunu ES energoapgādes drošības un solidaritātes rīcības plānu. Tajā noteiktas piecas jomas, kurās vajadzīga enerģiskāka rīcība, lai nodrošinātu ilgtspējīgu energoapgādi.
"Pērn Eiropas Savienībā (ES) enerģijas cenas pieauga par vidēji 15%. 54% Eiropas enerģijas tiek importēta, un tas katram Eiropas iedzīvotājam izmaksā 700 eiro (491 latu). Šī problēma ir nekavējoties jārisina, veicot pasākumus, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu mūsu atkarību no importa. Mūsu uzdevums ir investīcijas un diversifikācija," sacīja EK prezidents Žozē Manuels Barrozu.
Savukārt ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs uzsvēra, ka "ES parāda vēl nebijušu vienotību, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, augstām enerģijas cenām un energoapgādes drošību".