Ekonomikas ministrs par prioritāti izvirza ogļu elektrostacijas būvniecību
Foto: Ekonomikas ministrs par prioritāti izvirza ogļu elektrostacijas būvniecību
Tikai ogļu elektrostacija 100% var apmierināt Latvijas vajadzības no drošības un resursu piegādes viedokļa, tādēļ tā tiks virzīta kā prioritāte, Dienai norādīja ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, ziņo "Diena".
Oglēm ir vairāki piegādes avoti atšķirībā no gāzes, kuru Latvijai var piegādāt vienīgi Krievija. K.Gerhards skaidro, ka ogļu stacijas prioritārais statuss izpaudīsies kā valsts atbalsts izpētē, priekšprojekta izstrādē un ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanā. Ogļu elektrostaciju par prioritāti savulaik izvirzīja arī Ekonomikas ministrijā (EM) strādājošā ekspertu darba grupa.
Tomēr, lai izvairītos no iespējamām energoapgādes grūtībām, kuras Latviju varētu skart jau pēc 2009.gada, kad slēgs pašreizējo Ignalinas AES, bet jaunās vēl nebūs, jāīsteno īsākā laikā uzceļamā gāzes elektrostacija, saka K.Gerhards. Kā Diena jau rakstīja, gāzes stacijai pie Latvenergo TEC-2 jau uzbūvēta vajadzīgā infrastruktūra.
Paturot prātā iespēju, ka elektrību arī nākotnē varētu būt izdevīgāk importēt, nevis ražot pašiem, jauno elektro-staciju celtniecība galvenokārt tiek saistīta ar energoapgādes drošību.
Gāze necietīs ogles
"Tiklīdz tiks uzcelta gāzes stacija, tās cēlāji darīs visu, lai panāktu, ka ogļu staciju nekad neuzceļ. Tādēļ jācenšas īstenot ogļu stacijas projektu tik tālu, lai to vairs nevarētu apturēt," skaidro K.Gerharda pārstāvētās partijas TB/LNNK līderis Roberts Zīle. Jautāts, vai minēto priekšdarbu veikšana nav par maz, lai garantētu ogļu stacijas projekta īstenošanu, K.Gerhards sacīja, ka "tiks darīts viss iespējamais", sīkāk pagaidām nekonkretizējot citas iespējamās darbības. R.Zīle sacīja, ka būtu jācenšas atrast arī investoru. Līdz šim nostāju par labu ogļu stacijai bija paudis vienīgi Jaunais laiks. Pārējās partijas no striktāka vērtējuma atturējās. Par Tautas partijas (TP) iespējamo labvēlīgo nostāju pret gāzes staciju varēja spriest pēc bijušā TP premjera Aigara Kalvīša gāzei labvēlīgās Elektroenerģijas tirgus likuma redakcijas virzīšanas Saeimā.
Pagājušajā nedēļā Saeimā tika sāktas diskusijas par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kuri tiek veikti saistībā ar gāzes elektrostacijas projekta īstenošanu. Jaunā likuma redakcija paredz, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) rīkos konkursu par jaudas iepirkumu. Konkursa noteikumus izstrādās Ministru kabinets. Konkursa pretendenti sacentīsies ar piedāvājumiem, kas paredzēs pēc iespējas zemāku valsts garantēto maksu par stacijas celtniecību. Jaudas iepirkums nozīmēs, ka no patērētāju makiem tiks segta stacijas uzcelšana Latvijas teritorijā, taču, ja elektroenerģiju lētāk varēs importēt, tās ražotā enerģija patērētājiem nebūs obligāti jāpērk.
Saeimā izskanēja, ka gāzes stacijas uzcelšana, pēc Latvenergo aprēķiniem, nozīmētu pie tarifa klāt 0,2 santīmus par kilovatstundu. Pie pašreizējā tarifa - 5,1 santīma par kilovatstundu tas nozīmētu 5,3 santīmus. SPRK šo skaitli apšauba un patlaban veic savus aprēķinus, Dienai skaidroja SPRK loceklis Ivars Zariņš. SPRK domā, ka izmaksas varētu būt lielākas.
EK piesardzīga
Diena jau rakstīja, ka gāzes stacijas izmaksas tiek lēstas ap 400 miljoniem eiro, ogļu stacijas - ap 600 miljoniem eiro. EM ministrijām apspriešanai iesniegtais ziņojums paredz abu staciju celšanu. Eksperti vairākkārt norādījuši, ka palielināt Krievijas gāzes apjomu Latvijas energobilancē ar gāzes elektrostacijas uzcelšanu nebūtu vēlams no drošības viedokļa. Citi eksperti apšaubījuši abu staciju nepieciešamību, norādot, ka simtiem miljonus vērtās stacijas uzliks slogu uz patērētāju pleciem, kaut arī izdevīgāk būs elektrību importēt.
Importa cenas ap 2010.-2012.gadu energokompānijas un eksperti atturas prognozēt. Ziemeļvalstu energobiržā Nordpool pagājušajā nedēļā elektrības cenas augšējā robeža bija ap 0,07 eirocentiem par kilovatstundu, zemākā - ap 0,04 eirocentiem par kilovatstundu.
Enerģētikas komisāra Andra Piebalga pārstāvis Ferans Taradellas Espuni piektdien uzsvēra, ka Eiropas Komisijas (EK) kompetencē nav komentēt Latvijas plānus. Tiesa, kā noprotams no neoficiālām sarunām ar EK amatpersonām, Latvija pagaidām nav viesusi skaidrību par to, kā tā īstenos divus tik lielus projektus vienlaicīgi. Joprojām neesot izlemts, kā piesaistīt naudu projektiem vairākus simtus miljonu eiro apmērā un kas varētu būt lielie investori. Tāpat arī neesot pavisam skaidru aprēķinu par to, cik daudz elektrības Latvijai nākotnē vajadzēs.
Interesi par enerģētikas projektiem Latvijā iepriekš izteicis Vācijas E.ON un Igaunijas Eesti Energia. E.ON pārstāvji arī izteikušies, ka ogļu stacijas projekts pašreizējā tirgus situācijā varētu būt konkurētspējīgs.
Tomēr, lai izvairītos no iespējamām energoapgādes grūtībām, kuras Latviju varētu skart jau pēc 2009.gada, kad slēgs pašreizējo Ignalinas AES, bet jaunās vēl nebūs, jāīsteno īsākā laikā uzceļamā gāzes elektrostacija, saka K.Gerhards. Kā Diena jau rakstīja, gāzes stacijai pie Latvenergo TEC-2 jau uzbūvēta vajadzīgā infrastruktūra.
Paturot prātā iespēju, ka elektrību arī nākotnē varētu būt izdevīgāk importēt, nevis ražot pašiem, jauno elektro-staciju celtniecība galvenokārt tiek saistīta ar energoapgādes drošību.
Gāze necietīs ogles
"Tiklīdz tiks uzcelta gāzes stacija, tās cēlāji darīs visu, lai panāktu, ka ogļu staciju nekad neuzceļ. Tādēļ jācenšas īstenot ogļu stacijas projektu tik tālu, lai to vairs nevarētu apturēt," skaidro K.Gerharda pārstāvētās partijas TB/LNNK līderis Roberts Zīle. Jautāts, vai minēto priekšdarbu veikšana nav par maz, lai garantētu ogļu stacijas projekta īstenošanu, K.Gerhards sacīja, ka "tiks darīts viss iespējamais", sīkāk pagaidām nekonkretizējot citas iespējamās darbības. R.Zīle sacīja, ka būtu jācenšas atrast arī investoru. Līdz šim nostāju par labu ogļu stacijai bija paudis vienīgi Jaunais laiks. Pārējās partijas no striktāka vērtējuma atturējās. Par Tautas partijas (TP) iespējamo labvēlīgo nostāju pret gāzes staciju varēja spriest pēc bijušā TP premjera Aigara Kalvīša gāzei labvēlīgās Elektroenerģijas tirgus likuma redakcijas virzīšanas Saeimā.
Pagājušajā nedēļā Saeimā tika sāktas diskusijas par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kuri tiek veikti saistībā ar gāzes elektrostacijas projekta īstenošanu. Jaunā likuma redakcija paredz, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) rīkos konkursu par jaudas iepirkumu. Konkursa noteikumus izstrādās Ministru kabinets. Konkursa pretendenti sacentīsies ar piedāvājumiem, kas paredzēs pēc iespējas zemāku valsts garantēto maksu par stacijas celtniecību. Jaudas iepirkums nozīmēs, ka no patērētāju makiem tiks segta stacijas uzcelšana Latvijas teritorijā, taču, ja elektroenerģiju lētāk varēs importēt, tās ražotā enerģija patērētājiem nebūs obligāti jāpērk.
Saeimā izskanēja, ka gāzes stacijas uzcelšana, pēc Latvenergo aprēķiniem, nozīmētu pie tarifa klāt 0,2 santīmus par kilovatstundu. Pie pašreizējā tarifa - 5,1 santīma par kilovatstundu tas nozīmētu 5,3 santīmus. SPRK šo skaitli apšauba un patlaban veic savus aprēķinus, Dienai skaidroja SPRK loceklis Ivars Zariņš. SPRK domā, ka izmaksas varētu būt lielākas.
EK piesardzīga
Diena jau rakstīja, ka gāzes stacijas izmaksas tiek lēstas ap 400 miljoniem eiro, ogļu stacijas - ap 600 miljoniem eiro. EM ministrijām apspriešanai iesniegtais ziņojums paredz abu staciju celšanu. Eksperti vairākkārt norādījuši, ka palielināt Krievijas gāzes apjomu Latvijas energobilancē ar gāzes elektrostacijas uzcelšanu nebūtu vēlams no drošības viedokļa. Citi eksperti apšaubījuši abu staciju nepieciešamību, norādot, ka simtiem miljonus vērtās stacijas uzliks slogu uz patērētāju pleciem, kaut arī izdevīgāk būs elektrību importēt.
Importa cenas ap 2010.-2012.gadu energokompānijas un eksperti atturas prognozēt. Ziemeļvalstu energobiržā Nordpool pagājušajā nedēļā elektrības cenas augšējā robeža bija ap 0,07 eirocentiem par kilovatstundu, zemākā - ap 0,04 eirocentiem par kilovatstundu.
Enerģētikas komisāra Andra Piebalga pārstāvis Ferans Taradellas Espuni piektdien uzsvēra, ka Eiropas Komisijas (EK) kompetencē nav komentēt Latvijas plānus. Tiesa, kā noprotams no neoficiālām sarunām ar EK amatpersonām, Latvija pagaidām nav viesusi skaidrību par to, kā tā īstenos divus tik lielus projektus vienlaicīgi. Joprojām neesot izlemts, kā piesaistīt naudu projektiem vairākus simtus miljonu eiro apmērā un kas varētu būt lielie investori. Tāpat arī neesot pavisam skaidru aprēķinu par to, cik daudz elektrības Latvijai nākotnē vajadzēs.
Interesi par enerģētikas projektiem Latvijā iepriekš izteicis Vācijas E.ON un Igaunijas Eesti Energia. E.ON pārstāvji arī izteikušies, ka ogļu stacijas projekts pašreizējā tirgus situācijā varētu būt konkurētspējīgs.