Ekonomikas ministrs piedalīsies neformālajā ES Enerģētikas ministru sanāksmē
Foto: Ekonomikas ministrs piedalīsies neformālajā ES Enerģētikas ministru sanāksmē
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele no 16.septembra līdz 18.septembrim Kiprā piedalīsies neformālajā Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas ministru padomes sanāksmē, kurā galvenās diskusijas gaidāmas par atjaunīgajiem energoresursiem, kā arī par Eiropas enerģētikas infrastruktūras regulas priekšlikumu.
Paredzēts, ka sanāksmes laikā notiks viedokļu apmaiņa par Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu "Enerģija no atjaunojamiem energoresursiem: būtiska Eiropas enerģijas tirgus sastāvdaļa". Paziņojums iezīmē atjaunojamās enerģijas attīstības vīziju periodam pēc 2020.gada. Paziņojumā iekļauta atsauce arī uz EK izstrādāto Enerģētikas ceļvedi 2050.gadam, kurā secināts, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvars līdz 2050.gadam ES būtiski pieaugs, sasniedzot 55-75% kopējā gala patēriņā. Latvijai Eiropas Komisijas direktīvā noteiktais vispārējais mērķis ir palielināt no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvaru no 32,6% 2005.gadā līdz 40% 2020.gadā kopējā enerģijas bruto gala patēriņā. 2011.gadā šis rādītājs Latvijā bija 33,1 %.
Latvijas skatījumā EK paziņojumā minētā atjaunojamās enerģijas prognoze 2050.gadam 55-75% apmērā varētu būt reāla, īpaši ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību. Pašlaik tikai sākotnējā attīstības stadijā esošās inovatīvās tehnoloģijas jau pēc 2020.gada varētu būt gan plaši izmantotas, gan izmaksu efektīvas. Vienlaikus Latvija norāda, ka šāds mērķis ir ļoti indikatīvs, un, lai arī ir labi tiekties uz ambicioziem mērķiem, tomēr precīzāku 2050.gada mērķu noteikšanai jābalstās uz pieredzi no 2020.gadu mērķu sasniegšanas un rūpīgas tirgus un tehnoloģiju attīstības analīzes.
EK paziņojumā ir noteikusi četras galvenās jomas, kurām ir jāvelta pastiprināta uzmanība un jāveic nepieciešamās darbības līdz 2020.gadam: enerģijas tirgus, atbalsta sistēmas, sadarbības mehānismi un sadarbība Vidusjūras reģionā.Latvija piekrīt, ka šie virzieni ir prioritāri, vienlaikus norādot, kapašlaik ES dalībvalstīs ir atšķirīgi atjaunojamās enerģijas ražošanas atbalsta mehānismi. Latvija uzskata, ka atbalsta intensitātei jārada pietiekama motivācija zaļo enerģiju ražotājiem pielāgoties brīvā elektroenerģijas tirgus apstākļiem. Atbalstam jābūt ilgtspējīgam un no izmaksu viedokļa arī pietiekami kontrolējamam. Tāpēc pašlaik atbalsta mehānismi tiek pārskatīti vairumā ES dalībvalstu. Galvenais ir atrast sabalansētu atbalsta mehānismu, kas nekropļotu tirgu un būtu izmaksu ziņā efektīvs. Latvija šajā ziņā jau ir veikusi izvērtējumu par līdzšinējā atbalsta rezultātiem un potenciālo ietekmi uz tirgus cenām un atbilstoši šiem secinājumiem īsteno reformu, kas paredz izstrādāt jaunu atbalsta mehānismu zaļo enerģiju ražošanas nozarei. Latvija neplāno atteikties no valsts atbalsta atjaunojamās enerģijas ražošanai, bet veidos tādu risinājumu, kas nodrošina pēc iespējas minimālāku elektroenerģijas lietotāju ieguldījumu ražošanas izmaksu kompensēšanā. Arī esošais atbalsta mehānisms ar pēdējām izmaiņām normatīvajā regulējumā ir padarīts efektīvāks.
ES neformālajā ministru sanāksmē Latvija aizstāvēs viedokli, ka arī atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas attīstīsies un inovatīvi, efektīvi risinājumi spēs nodrošināt atjaunojamās enerģijas konkurētspēju enerģijas tirgū, īpaši pēc 2020.gada. Taču, lai to sasniegtu, īpaša nozīme ir gudram, efektīvam un tehnoloģiski neitrālam valsts atbalstam atjaunojamās enerģijas ražošanai, kas neradītu neprognozējamus enerģijas cenu pieauguma riskus, apdraudot visas ekonomikas konkurētspēju.
Savukārt, lai Eiropa sasniegtu izvirzītos klimata un enerģētikas politikas mērķus. infrastruktūras pilnveidošanas un pārrobežu tīklu savienošana ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem. Priekšlikumu Regulai par vadlīnijām trans-Eiropas enerģētikas infrastruktūrai EK publicēja jau pirms gada (2011.gada 19.novembrī). Turpinot Polijas un Dānijas prezidentūru iesākto darbu, Kipras prezidentūra jūlijā ir panākusi zināmu progresu viedokļu saskaņošanā par minēto regulas priekšlikumu.
Regula, ar ko izveido Eiropas Savienojumu instrumentu (CEF), darbosies laika periodā no 2014.-2020.gadam un tajā enerģētikas sektoram plānots finansējums 9,121 miljardu eiro apmērā. CEF regulas projekts nosaka ietvaru un prasības atbalsta saņemšanai enerģētikas infrastruktūras projektiem. Lai saņemtu finansējumu, projektam ir jābūt atzītam par kopējas intereses projektu. Lai piešķirtu šo statusu, projektam jāatbilst šādiem kritērijiem - jāveicina tirgus integrācija, energoapgādes drošība un ilgtspēja. Latvija uzskata, ka vienošanās par kritērijiem ir viens no būtiskākajiem sasniegumiem regulas projekta saskaņošanā. Ne mazāk svarīgi bija vienoties par paātrinātu atļauju izsniegšanu kopējas intereses projektiem. Joprojām nav vienprātība par detaļām, kā piemēram termiņiem un to harmonizāciju dalībvalstīs, tomēr diskusiju gaisotne ir labvēlīga, lai drīzumā panāktu gala vienošanos par regulas projektu un varētu sākt diskusijas ar Eiropas Parlamentu.
Latvija uzskata, ka, runājot par finansējuma piešķiršanu projektiem, augstāko svarīguma pakāpi vajadzētu piešķirt tiem projektiem, kas atrisina īpaši neefektīvu tirgu problēmas. Kā vienu no galvenajām šādām problēmām varētu minēt izolētu tirgu integrāciju ES vienotājā tirgū. ES līdzfinansējums būtu visefektīvākais tādiem projektiem, kuri bez šī finansējuma nevarētu tikt īstenoti. Tie vairumā gadījumu būtu energoapgādes drošību uzlabojoši projekti, taču izolētu tirgu novēršana ir īpaši aktuāla problēma ar nozīmīgu sociālo, politisko un ekonomisko vērtību.
