Ekonomists: Gaismas pils ASV izmaksātu par 68 miljoniem latu mazāk nekā Latvijā
Gaismas pils ASV izmaksātu par 68 miljoniem latu mazāk nekā Latvijā, kas liecina par izšķērdību bibliotēkas būvniecībā un konkurences trūkumu, portālam Apollo.lv raksta ekonomists Kristaps Bergmanis.
Gaismas pils ASV izmaksātu par 68 miljoniem latu mazāk nekā Latvijā, kas liecina par izšķērdību bibliotēkas būvniecībā un konkurences trūkumu, portālam Apollo.lv raksta ekonomists Kristaps Bergmanis.
Viņš norādīja, ka bibliotēkas Gaismas pils celtniecības realizācijas izmaksas plānotas 135 miljonu latu apjomā jeb 3337 lati kvadrātmetrā, kas ir krietni vairāk nekā pērn vidējas jaunas bibliotēkas celtniecības izmaksas ASV, kas bija 1683 lati kvadrātmetrā, vēstī "Dienas Bizness".
"Ja mēs Latvijā velētos uzcelt vidēja līmeņa ASV bibliotēku, mēs maksātu par 68 miljoniem latu mazāk. Var secināt, ka 68 miljoni latu tiek pārmaksāti. Šeit būtu grūti spriest, par ko šī summa tiek pārmaksāta, vai tas ir arhitektoniskais risinājums vai arī šauru interešu vadītas projekta specifikācijas, vai tas ir tāpēc, ka neprotam vadīt šāda līmeņa projektus, vai arī tās ir klajas personiskās ambīcijas, kas būtiskākas par tautas interesēm," raksta K.Bergmanis
Ekonomists atzīst, ka Latvijas Nacionālajai bibliotēkai jaunu ēku noteikti vajag, taču norāda, ka par to nav jāpārmaksā.
"Celtniecības objektu un patiesu kultūras vērtību kontekstā prātā nāk Krišjāņa Barona vārdi: "Man klintsakmeni neveļat, Man pieminekli neceļat: No latvju dainām tas jau celts, Un nerūsēs šis tautas zelts." Tādēļ aicinājums mūsu kultūras jomas kūrētājiem vairāk domāt par cilvēkiem, nevis betona un stikla monstriem," raksta K.Bergmanis.
Viņš norādīja, ka bibliotēkas Gaismas pils celtniecības realizācijas izmaksas plānotas 135 miljonu latu apjomā jeb 3337 lati kvadrātmetrā, kas ir krietni vairāk nekā pērn vidējas jaunas bibliotēkas celtniecības izmaksas ASV, kas bija 1683 lati kvadrātmetrā, vēstī "Dienas Bizness".
"Ja mēs Latvijā velētos uzcelt vidēja līmeņa ASV bibliotēku, mēs maksātu par 68 miljoniem latu mazāk. Var secināt, ka 68 miljoni latu tiek pārmaksāti. Šeit būtu grūti spriest, par ko šī summa tiek pārmaksāta, vai tas ir arhitektoniskais risinājums vai arī šauru interešu vadītas projekta specifikācijas, vai tas ir tāpēc, ka neprotam vadīt šāda līmeņa projektus, vai arī tās ir klajas personiskās ambīcijas, kas būtiskākas par tautas interesēm," raksta K.Bergmanis
Ekonomists atzīst, ka Latvijas Nacionālajai bibliotēkai jaunu ēku noteikti vajag, taču norāda, ka par to nav jāpārmaksā.
"Celtniecības objektu un patiesu kultūras vērtību kontekstā prātā nāk Krišjāņa Barona vārdi: "Man klintsakmeni neveļat, Man pieminekli neceļat: No latvju dainām tas jau celts, Un nerūsēs šis tautas zelts." Tādēļ aicinājums mūsu kultūras jomas kūrētājiem vairāk domāt par cilvēkiem, nevis betona un stikla monstriem," raksta K.Bergmanis.