Ekspertu aptauja: Kam jārūpējas par infrastruktūru?
Kādreiz valsts bija galvenais attīstītājs. Tas ir, bija atbildīga par «lielās» infrastruktūras attīstību. Šodien valsts savas pilnvaras risināt visas šīs problēmas veiksmīgi deleģējusi attīstītājiem. Nekustamo īpašumu katalogs "New Projects.lv" par šo tēmu veica ekspertu aptauju.
Kādreiz valsts bija galvenais attīstītājs. Tas ir, bija atbildīga par «lielās» infrastruktūras attīstību. Šodien valsts savas pilnvaras risināt visas šīs problēmas veiksmīgi deleģējusi attīstītājiem. Nekustamo īpašumu katalogs "New Projects.lv" par šo tēmu veica ekspertu aptauju.
Uz redakcijas jautājumiem atbildēja kompānijas "Newtown" valdes priekšsēdētāja Inna Djerī, kompānijas "NIRA Fonds" direktore Jevgēnija Markova, kompānijas "Ravenna" valdes priekšsēdētāja Antoņina Zolotjko un SIA "NCC Konstrukcija" valdes loceklis Mareks Kļaviņš..
Vai jūs uzskatāt, ka ar autoceļu un inženiertehnisko tīklu infrastruktūras attīstību tomēr būtu jānodarbojas valstij?
Inna Djerī (I.D.): – Bet pie kā nonāk ceļa nodoklis? Zemes un īpašuma nodokļi? Degvielas akcīzes nodoklis? SIA "Saules Dzīve"? SIA "Newtown"? Varbūt to saņem personīgi kāds no mums?
Jevgenija Markova (J.M.): – Iekškvartāla infrastruktūru, manuprāt, būtu jāuztic attīstītājam, taču maģistrālo un vidējās nozīmes ceļu plānošanu un izbūvi varētu veikt valsts. Piemērs šajā gadījumā varētu būt elektrības komunikāciju izbūve, kur galvenais kontraktors ir "Latvenergo". Šajā gadījumā attīstītājs maksā, bet valsts plāno, piesaista apakšuzņēmējus, kontrolē un arī nodrošina kvalitāti.
Antoņina Zolotjko (A.Z.): – Pilsētu apbūve un attīstība ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem valstij, kuras aparātā ir celtniecības pārvalde šī procesa vadībai. Ja valsts savus pienākumus uzkrauj attīstītāju plecos, tā ir valstiskā neprofesionālisma problēma, nevis tikai infrastruktūras kļūme.
Mareks Kļaviņš (M.K.): – Jā, uzskatu, ka tas tiešām ir valsts un pašvaldību jautājums. Izņemot retus gadījumus, pašreiz viss ir uzkrauts uz attīstītāju pleciem – viss ir jāveido pašiem, visi risinājumi arī jāmeklē pašiem, pašvaldības šajos jautājumos savu palīdzību nesniedz.
Varbūt ir jēga dalīt atbildību, tā sacīt, «uz daļām»? Tas ir, ieviest dzīvē PPP (Public Private Partnership) principu? Vai tas mūsu apstākļos ir iespējams?
M.K. – Šobrīd tas ir ļoti sarežģīti, jo nav pieņemts attiecīgs likumprojekts, bet nākotnē tas noteikti būtu jāattīsta un jāievieš.
I.D.: – Ja runājam par РРР kopumā, tad ar privātā kapitāla un zināšanu piesaisti daudzus procesus valstī varētu bez nodokļu likmju paaugstināšanas padarīt daudz efektīvākus nekā tad, ja ar šiem procesiem nodarbojas birokrātiskās struktūras. Tomēr galvenais privātas kompānijas mērķis ir tās īpašnieku rīcībā esošo akciju vērtības celšana. Vai mūsu valsts ir ar mieru ņemt kredītus no «nepateicīgajiem» privātuzņēmējiem, nevis no «pateicīgās» ES un tā vietā, lai dzēstu Eiropas aizdevumu kredītprocentus, nomāt infrastruktūras objektus no privātuzņēmumiem?
A.Z. – Lielu darbu paveikšanai vissvarīgākais ir apvienoties. Tikai visa pasaule kopā var uzcelt to, kas saglabāsies gadsimtiem ilgi. Mūsu mazajai Latvijai tas ir īpaši svarīgi. Tik apjomīgiem projektiem kā vesela kvartāla apbūve pārdomāta PPP izmantošana ir gan ekonomiski, gan politiski izdevīga.
J.M. – Domāju, ka pagaidām, ņemot vērā visus korupcijas skandālus, kas plaši aprakstīti presē, mēs vēl neesam gatavi PPP realizēšanai vismaz tādā šīs sadarbības izpratnē kāda tā ir oriģinālā, piemēram, Rietumeiropā.
Vai vispār pastāv iespēja piesaistīt problēmas risināšanai Eiropas līdzekļus?
A.Z.: – Labas idejas un reāli darbi vienmēr atradīs atbalstu. Un ne tikai Eiropā...
I.D.: – Bet kas aicināja stāties šajā kārtējā «savienībā»? Lūk, kas to darīja (daudzi pašreizējie ierēdņi), tie arī lai izlemj, kāds no tā būs ieguvums.
M.K.: – Ja runājam par infrastruktūras attīstību, diemžēl privātie uzņēmēji pie Eiropas Savienības naudas netiek, to var izmantot tikai valsts vai pašvaldības.
J.M.: – Manuprāt, jau daudzus gadus Eiropas nauda tiek piesaistīta infrastruktūras objektu uzlabošanai!
Raksta pilnā versija ir publicēta nekustamo īpašumu katalogā New Projects.lv.
Uz redakcijas jautājumiem atbildēja kompānijas "Newtown" valdes priekšsēdētāja Inna Djerī, kompānijas "NIRA Fonds" direktore Jevgēnija Markova, kompānijas "Ravenna" valdes priekšsēdētāja Antoņina Zolotjko un SIA "NCC Konstrukcija" valdes loceklis Mareks Kļaviņš..
Vai jūs uzskatāt, ka ar autoceļu un inženiertehnisko tīklu infrastruktūras attīstību tomēr būtu jānodarbojas valstij?
Inna Djerī (I.D.): – Bet pie kā nonāk ceļa nodoklis? Zemes un īpašuma nodokļi? Degvielas akcīzes nodoklis? SIA "Saules Dzīve"? SIA "Newtown"? Varbūt to saņem personīgi kāds no mums?
Jevgenija Markova (J.M.): – Iekškvartāla infrastruktūru, manuprāt, būtu jāuztic attīstītājam, taču maģistrālo un vidējās nozīmes ceļu plānošanu un izbūvi varētu veikt valsts. Piemērs šajā gadījumā varētu būt elektrības komunikāciju izbūve, kur galvenais kontraktors ir "Latvenergo". Šajā gadījumā attīstītājs maksā, bet valsts plāno, piesaista apakšuzņēmējus, kontrolē un arī nodrošina kvalitāti.
Antoņina Zolotjko (A.Z.): – Pilsētu apbūve un attīstība ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem valstij, kuras aparātā ir celtniecības pārvalde šī procesa vadībai. Ja valsts savus pienākumus uzkrauj attīstītāju plecos, tā ir valstiskā neprofesionālisma problēma, nevis tikai infrastruktūras kļūme.
Mareks Kļaviņš (M.K.): – Jā, uzskatu, ka tas tiešām ir valsts un pašvaldību jautājums. Izņemot retus gadījumus, pašreiz viss ir uzkrauts uz attīstītāju pleciem – viss ir jāveido pašiem, visi risinājumi arī jāmeklē pašiem, pašvaldības šajos jautājumos savu palīdzību nesniedz.
Varbūt ir jēga dalīt atbildību, tā sacīt, «uz daļām»? Tas ir, ieviest dzīvē PPP (Public Private Partnership) principu? Vai tas mūsu apstākļos ir iespējams?
M.K. – Šobrīd tas ir ļoti sarežģīti, jo nav pieņemts attiecīgs likumprojekts, bet nākotnē tas noteikti būtu jāattīsta un jāievieš.
I.D.: – Ja runājam par РРР kopumā, tad ar privātā kapitāla un zināšanu piesaisti daudzus procesus valstī varētu bez nodokļu likmju paaugstināšanas padarīt daudz efektīvākus nekā tad, ja ar šiem procesiem nodarbojas birokrātiskās struktūras. Tomēr galvenais privātas kompānijas mērķis ir tās īpašnieku rīcībā esošo akciju vērtības celšana. Vai mūsu valsts ir ar mieru ņemt kredītus no «nepateicīgajiem» privātuzņēmējiem, nevis no «pateicīgās» ES un tā vietā, lai dzēstu Eiropas aizdevumu kredītprocentus, nomāt infrastruktūras objektus no privātuzņēmumiem?
A.Z. – Lielu darbu paveikšanai vissvarīgākais ir apvienoties. Tikai visa pasaule kopā var uzcelt to, kas saglabāsies gadsimtiem ilgi. Mūsu mazajai Latvijai tas ir īpaši svarīgi. Tik apjomīgiem projektiem kā vesela kvartāla apbūve pārdomāta PPP izmantošana ir gan ekonomiski, gan politiski izdevīga.
J.M. – Domāju, ka pagaidām, ņemot vērā visus korupcijas skandālus, kas plaši aprakstīti presē, mēs vēl neesam gatavi PPP realizēšanai vismaz tādā šīs sadarbības izpratnē kāda tā ir oriģinālā, piemēram, Rietumeiropā.
Vai vispār pastāv iespēja piesaistīt problēmas risināšanai Eiropas līdzekļus?
A.Z.: – Labas idejas un reāli darbi vienmēr atradīs atbalstu. Un ne tikai Eiropā...
I.D.: – Bet kas aicināja stāties šajā kārtējā «savienībā»? Lūk, kas to darīja (daudzi pašreizējie ierēdņi), tie arī lai izlemj, kāds no tā būs ieguvums.
M.K.: – Ja runājam par infrastruktūras attīstību, diemžēl privātie uzņēmēji pie Eiropas Savienības naudas netiek, to var izmantot tikai valsts vai pašvaldības.
J.M.: – Manuprāt, jau daudzus gadus Eiropas nauda tiek piesaistīta infrastruktūras objektu uzlabošanai!
Raksta pilnā versija ir publicēta nekustamo īpašumu katalogā New Projects.lv.
