Ekspertu grupa iesniedz priekšlikumus kā Latvijai kļūt par Eiropas energoefektivitātes līderi Eiropā 2020. gadā
Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai izvirzītos par pārliecinošu līderi energoefektivitātes jomā, atbilstoši Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem pasākumiem uz 2020. gadu, ar mērķi uzlabot katras valsts energoefektivitāti.
Tā secina Latvijas vadošo enerģētikas, vides un politikas veidošanas, ekspertu grupa, noslēdzot darbu pie padziļinātas Eiropas direktīvu, stratēģisko dokumentu, normatīvo aktu un enerģētikas uzņēmējdarbības faktiskās situācijas izvērtējuma, un priekšlikumu sagatavošanas projekta " Neatkarīgu ekspertu kompetence energoefektivitātes politikas īstenošanai" ietvaros.
Šodien, 13. jūnijā pl. 15.00 "Eiropas mājā" ekspertu grupa prezentēs projekta secinājumus un priekšlikumus, kas iesniegti atbildīgajās ministrijās. Projektu īstenoja biedrība "Passive House Latvija" un SPC "Providus". "Projektu "Neatkarīgu ekspertu kompetence energoefektivitātes politikas plānošanai" finansiāli atalsta Sorosa fonds- Latvija "Laba pārvaldība enerģētikā" programmas ietvaros. Plašāka informācija par Sorosa fonda - Latvija atbalsta virzieniem pieejami internetā www.sfl.lv"
Valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšana atbilstoši ES direktīvām ir reāli īstenojama noteiktajos termiņos vien ar dažiem izņēmumiem. Galvenais priekšnoteikums ir sakārtot valsts stratēģiskos dokumentus un vissvarīgāk - LR būvnormatīvus. Tādā veidā ilgtspējīgas būvniecības kritēriju īstenošana būtu saprotama un viennozīmīgi interpretējama uzņēmēju, būvuzraugu, būvnieku, attīstītāju un visu būvniecības procesā iesaistīto pušu vidū.
Ekspertu grupa identificēja galveno problēmu loku, kas steidzami jārisina, un sniedza savus priekšlikumus to risināšanai. Vislielākās pretrunas ekspertu grupa saskatīja spēkā esošajos būvnormatīvos. Izstrādāti dažādos laika posmos, tie bieži ir pretrunā ar citiem nacionālajiem un starptautiskajiem standartiem un regulējumiem, kā arī ar topošo Enerģētikas stratēģiju. Visbeidzot, tajos nav noteikti skaidri noteikti kritēriji, kas nodrošina ilgtspējīgu būvniecību un energoefektivitāti. Līdz ar to kopējā sistēma nespēj funkcionēt un sekmēt ilgtspējīgu būvniecību neskaitāmo "robu" un neskaidrību dēļ. Būvnormatīvi nesekmē arī kvalitatīvu un godīgu energoefektivitātes pasākumu īstenošanu uzņēmējdarbībā, jo tie nav pietiekami detalizēti un pieļauj nevajadzīgas interpretācijas un skaidrojumu iespējas. Turklāt pastāv vairākas aprēķina un plānošanas metodes, kas Latvijā vispār nav reglamentētas, bet īpaši būtiskas ilgtspējīgas būvniecības realizācijai.
"Šobrīd ikviens ēkas īpašnieks Latvijā, kurš vēlas samazināt savas izmaksas, īstenojot energoefektivitātes pasākumus, jūtas kā žirafe. Garais kakls ļauj saskatīt reāli sasniedzamo mērķi, bet ceļā uz to - te asfalts, te bedrīte, te dzeloņdrāšu žogs. Tāpēc mēs - 20 nozarē aktīvi un praktiski iesaistīti eksperti - izstrādājam un iesniedzam atbildīgajām institūcijām savus priekšlikumus par to, kuri normatīvie akti un standarti ir jāsakārto, lai tie nebūtu pretrunā cits ar citu, un lai nozarei attīstoties, Latvija veiksmīgi turpinātu iesākto energoefektivitātes virzienu," norāda Anda Kursiša, biedrības "Passive House Latvija" valdes priekšsēdētāja.
Ekspertu viedokļi apkopoti 5 posmos par šādiem tematiem: topošās ES Ēku energoefektivitātes direktīvas projekts, Latvijas Nacionālās enerģētikas stratēģija 2030, nozari regulējošo būvnormatīvu un Nacionālā attīstības plāna melnraksta izvērtējums attiecībā uz energoefektivitāti un ilgtspējīgu būvniecību.
Vērtējot topošo direktīvas projektu, eksperti atzina, ka gandrīz visas direktīvas prasības var īstenot kvalitatīvi un noteiktajos termiņos. Dažu uzdevumu īstenošanai jau ir likti stabili pamati, savukārt citu īstenošana rekomendējama pakāpeniski, izvērtējot reālo situāciju. Par Latvijas "Enerģētikas stratēģiju 2030", ekspertu grupa iesniedza konkrētus ierosinājumus stratēģijas nodaļu detalizētai pilnveidošanai un enerģētikas nozaru savstarpējās sasaistes uzlabošanai.