Ekspluatācijā nodod rekonstruētās Iecavas apakšstacijas iekārtas
Šodien ekspluatācijā tiek nodota rekonstruētā Iecavas apakšstacijas sadales iekārta, aģentūru LETA informēja VAS "Latvenergo" Sabiedrisko attiecību daļa.
Šodien ekspluatācijā tiek nodota rekonstruētā Iecavas apakšstacijas sadales iekārta, aģentūru LETA informēja VAS "Latvenergo" Sabiedrisko attiecību daļa.
Rekonstrukcijas darbi īstenoti uzņēmuma Attīstības programmas līdz 2010.gadam ietvaros.
Apakšstacijas iekārtas rekonstrukcija ievērojami uzlabos elektroapgādes drošumu, kas būs iespējams, pateicoties jaunās slēgiekārtas selektīvās atslēgšanas iespējām un bojājumu ātrākai atklāšanai un novēršanai.
Kā norāda energokompānija, pēc rekonstruētās apakšstacijas darbības uzsākšanas Iecavas un Bauskas apkārtnes klientiem tiks garantēta labāka elektroenerģijas padeves kvalitāte, turklāt "Latvenergo" filiālei - "Dienvidu elektriskie tīkli"- samazināsies ekspluatācijas izdevumi.
Iecavas apakšstacijas rekonstrukcijas darbi sākti 2000.gadā, un šobrīd ir uzbūvēta jauna ēka, samontēta slēgiekārta, demontēta esošās apakšstacijas brīvgaisa slēgiekārta un uzstādīta jauna, mūsdienu prasībām atbilstoša, slēgta tipa sadales iekārta.
Iecavas apakšstacijas sadales iekārtas rekonstrukcijas projektu izstrādāja uzņēmums "Latvenergo projekts". Celtniecības un montāžas darbus veica SIA "Latvijas Energoceltnieks", bet iekārtas piegādāja kompānija "Siemens". Projekta realizācijas kopējās izmaksas ir 324 297 lati, tai skaitā celtniecības montāžas darbu izmaksas - 130 752 lati.
Līdz neatkarības atjaunošanai Latvijā tika uzstādītas PSRS ražotās elektroiekārtas, kuru ekspluatācija prasīja lielus izdevumus un kuru tehniskie rādītāji atpalika no rietumu vadošo firmu ražotām elektroiekārtām. Iecavas apakšstacija uzbūvēta 1969.gadā, un tās iekārtas bija fiziski nolietojušās, to elementi bieži bija jānomaina, jo elektroiekārtu vidējais darba resurss ir 20 līdz 30 gadu. Līdzīgā situācijā pašlaik atrodas vairākas "Latvenergo" apakšstacijas.
Pildot Latvijas energokompānijas attīstības programmas plānu, šogad noslēgušies rekonstrukcijas darbi apakšstacijā Jēkabpilī, kā arī no jauna izbūvēta apakšstacija "Bastejkalns" Rīgā.
Līdz gada beigām plānots izbūvēt slēgiekārtu Ventspilī, rekonstruēt apakšstacijas Purvciemā, Liepājā, Limbažos, Rīgas 1.TEC, Brocēnos, Rīgas HES un Bišuciemā. Šogad arī plānots atjaunot deviņas vidējā sprieguma slēgiekārtas sadales tīklos un divas izbūvēt no jauna.
Katru gadu "Latvenergo" plāno investēt sešus miljonus latu apakšstaciju rekonstrukcijai, bet vidējā sprieguma slēgiekārtu rekonstrukcijai tuvāko gadu laikā vidēji tiks investēti trīs miljoni latu katru gadu.
Jānis Silakalns LETA
Rekonstrukcijas darbi īstenoti uzņēmuma Attīstības programmas līdz 2010.gadam ietvaros.
Apakšstacijas iekārtas rekonstrukcija ievērojami uzlabos elektroapgādes drošumu, kas būs iespējams, pateicoties jaunās slēgiekārtas selektīvās atslēgšanas iespējām un bojājumu ātrākai atklāšanai un novēršanai.
Kā norāda energokompānija, pēc rekonstruētās apakšstacijas darbības uzsākšanas Iecavas un Bauskas apkārtnes klientiem tiks garantēta labāka elektroenerģijas padeves kvalitāte, turklāt "Latvenergo" filiālei - "Dienvidu elektriskie tīkli"- samazināsies ekspluatācijas izdevumi.
Iecavas apakšstacijas rekonstrukcijas darbi sākti 2000.gadā, un šobrīd ir uzbūvēta jauna ēka, samontēta slēgiekārta, demontēta esošās apakšstacijas brīvgaisa slēgiekārta un uzstādīta jauna, mūsdienu prasībām atbilstoša, slēgta tipa sadales iekārta.
Iecavas apakšstacijas sadales iekārtas rekonstrukcijas projektu izstrādāja uzņēmums "Latvenergo projekts". Celtniecības un montāžas darbus veica SIA "Latvijas Energoceltnieks", bet iekārtas piegādāja kompānija "Siemens". Projekta realizācijas kopējās izmaksas ir 324 297 lati, tai skaitā celtniecības montāžas darbu izmaksas - 130 752 lati.
Līdz neatkarības atjaunošanai Latvijā tika uzstādītas PSRS ražotās elektroiekārtas, kuru ekspluatācija prasīja lielus izdevumus un kuru tehniskie rādītāji atpalika no rietumu vadošo firmu ražotām elektroiekārtām. Iecavas apakšstacija uzbūvēta 1969.gadā, un tās iekārtas bija fiziski nolietojušās, to elementi bieži bija jānomaina, jo elektroiekārtu vidējais darba resurss ir 20 līdz 30 gadu. Līdzīgā situācijā pašlaik atrodas vairākas "Latvenergo" apakšstacijas.
Pildot Latvijas energokompānijas attīstības programmas plānu, šogad noslēgušies rekonstrukcijas darbi apakšstacijā Jēkabpilī, kā arī no jauna izbūvēta apakšstacija "Bastejkalns" Rīgā.
Līdz gada beigām plānots izbūvēt slēgiekārtu Ventspilī, rekonstruēt apakšstacijas Purvciemā, Liepājā, Limbažos, Rīgas 1.TEC, Brocēnos, Rīgas HES un Bišuciemā. Šogad arī plānots atjaunot deviņas vidējā sprieguma slēgiekārtas sadales tīklos un divas izbūvēt no jauna.
Katru gadu "Latvenergo" plāno investēt sešus miljonus latu apakšstaciju rekonstrukcijai, bet vidējā sprieguma slēgiekārtu rekonstrukcijai tuvāko gadu laikā vidēji tiks investēti trīs miljoni latu katru gadu.
Jānis Silakalns LETA
