Eksprespētījums: Visi namīpašnieki atzīst – īres cenas tiks paaugstinātas!
Nekustamā īpašuma kompānijas "1st Office" veikusi pētījumu situācijas attīstību jautājumā par īres maksas noteikšanu pēc īres griestu atcelšanas šī gada 1.janvārī.
Nekustamā īpašuma kompānijas "1st Office" veikusi pētījumu situācijas attīstību jautājumā par īres maksas noteikšanu pēc īres griestu atcelšanas šī gada 1.janvārī. Pētījuma laikā tika apkopota informācija par iespējamo īres maksas dinamiku pēc īres griestu atcelšanas un namīpašnieku viedokļi par situācijas attīstību.
Attiecībā uz plānoto īres maksas palielināšanos pēc 1.janvāra situācija ir ļoti dažāda. Pēc Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas prezidenta Ģirta Beikmaņa domām, katra situācija ir jāvērtē atsevišķi, jo viss ir saistīts ar nepieciešamajām investīcijām katrā konkrētā mājā. Lai atjaunotu jumtu, nomainītu logus un sakārtotu kāpņu telpas, namīpašniekam esot nepieciešami vismaz 50Ls/m2. Lai saimnieks varētu šajā mājā kaut ko paveikt, viņš prasīšot Ls 2 par kvadrātmetru, lai 10 gados varētu ieguldīto atpelnīt. Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldītāju asociācijas prezidents Vitolds Peipiņš uzsver, ka īres maksa balstās uz konkrētiem skaitļiem. 2002.gada 29.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.45 "Dzīvojamās telpas īres maksā ietilpstošo apsaimniekošanas izdevumu aprēķināšanas metodika" ir noteiktas izejas pozīcijas un izejot no šīm pozīcijām katrā dzīvojamā mājā tiekot iegūts īres maksas lielums. Pēc V.Peipiņa domām, kļūdains ir namīpašnieku uzskats, ka īres maksu plāno no tirgus cenas. Rīgas dzīvokļu īrnieku un īpašnieku biedrību asociācijas "Mītne" valdes priekšsēdētājs, Rīgas domes deputāts Jānis Karpovičs uzskata, ka īres maksas varētu pieaugt līdz 1-1,5 latiem par kvadrātmetru. Pēc J.Karpoviča domām, īres maksa ir lielā mērā atkarīga no tā, ar kādu nolūku māja ir nonākusi īpašumā.
Saskaņā ar Rīgas domes Īres valdes informāciju, pirms pusgada saņemtajos māju īpašnieku brīdinājumos par īres maksas paaugstināšanu figurē dažādas summas – sākot no 80 santīmiem par kvadrātmetru līdz pat septiņiem latiem par tādu pašu platību mēnesī. Vairums namīpašnieku no 1. janvāra mājokļus grasās izīrēt par latu līdz diviem latiem kvadrātmetrā. Rīgas Namīpašnieku biedrības priekšsēdētājs Jānis Jakāns uzskata, ka īres maksa varētu palielināties līdz diviem latiem par kvadrātmetru, īres maksas buma nebūšot. Biedrības "Ausma" valdes loceklis Klementijs Rancāns uzsvēris, ka īres maksas varētu tikt noteiktas visdažādākās atkarībā no namīpašnieka vēlmēm, tomēr īrnieku nevar izlikt, kamēr nav tiesas sprieduma par jauno īres maksu.
Analizējot prognozes par īres maksas palielināšanos, kompānijas "1st Ofifce" vadītājs Andris Citko uzsver, ka minētie skaitļi – pārsvarā gadījumu līdz 2 latiem par kvadrātmetru ir ekonomiski pamatoti un atspoguļo reālo situāciju. Analizējot informāciju par apsaimniekošanas maksām jaunajos projektos, redzams, ka lielākajā daļā gadījumu tās svārstās Ls 0,4 līdz Ls 0,6 robežās. Tomēr, vienā no jaunajiem projektiem, kurš atrodas pilsētas centrā – "Bulvāra rezidencē", apsaimniekošanas izmaksas ir Ls 2 par kvadrātmetru. Apsaimniekošanas maksa lielums jaunajos projekts pēc A.Citko domām, liecina par līdzšinējo īres griestu neatbilstību reālajai situācijai. Nepieciešams ņemt vērā to, ka jauno projektu ēkās nav nepieciešams veikt renovāciju, infrastruktūra un komunikācijas ir tikko nodotas ekspluatācijā. Tas nozīmē, ka no namīpašnieku minētā īres maksas lieluma, kas vidēji ir pusotra, divu latu robežās, namīpašniekam jāspēj nodrošināt gan ēkas apsaimniekošana, gan arī atjaunošana. Pēc A.Citko domām, situācija, kurā namīpašnieki līdz šim tika mākslīgi piespiesti ierobežot līdzekļus ēku renovācijai, ir novedusi tieši pie šādas īres maksas palielināšanas. Atliekot īpašuma renovāciju, izmaksas palielinās un Ls 1 līdz Ls 1,5 par kvadrātmetru uzskatāma par adekvātu summu, ņemot vērā daudzu namīpašumu bēdīgo tehnisko stāvokli. Viens no pierādījumiem līdzšinējo īres griestu neatbilstībai reālajai situācijai ir Rīgas domes nodoms paaugstināt īres maksu pašvaldības dzīvokļos. Tas, pēc A.Citko domām, liecina, ka arī pati pašvaldība līdz šim apzinājusies, ka līdzšinējie griesti neļauj kvalitatīvi apsaimniekot īpašumus.
Analizējot iespējamās problēmas ar jaunās īres maksas apstiprināšanu, saskaņošanu ar īrniekiem un īres maksāšanu, viens no viedokļiem ir, ka problēmas būs, tomēr esot jāapzinās, ka saimniekam nav citas izejas kā paaugstināt maksu savā mājā, jo nepieciešams to sakārtot. Ja īrnieks ir maksātspējīgs, viņš vienosies ar saimnieku, ja īrniekam nav naudas, tad radīsies problēmas, tas esot sociāls jautājums. Pēc namīpašnieka Ginta Grosfogeļa domām, tirgus ekonomikas apstākļos esot absurdi runāt par problēmām, kam pēkšņi jārodas tādēļ, ka tirgus palicis brīvs. Drīz būšot jau 20 gadi, kad dzīvojam apstākļos, kad viss maksā tik cik tas maksā. Ja pircējs nevarot atļauties iegādāties pirmās nepieciešamības priekšmetu par ekstraklases cenu, viņš tirgū atradīšot sev piemērotu ar apmierinošu cenu. Tāpat arī īres tirgū – īrnieki "balsos" par sev apmierinošāko namīpašnieku ar saviem latiem. Ja kādam nepatikšot sava namīpašnieka sniegtie pakalpojumi vai īres maksa šķitīšot neadekvāta, pastāv iespēja īrēt mitekli citur. Pēc V.Peipiņa domām, ir nepieciešams iejusties īrnieka ādā, un īrnieks viennozīmīgi nepiekritīs tik augstai īres maksai. Ja skatās tiesvedības procesus, tad pagājušajā gadā, kad bija vēl vecā īres maksa, tiesas visās trīs instancēs ilga 3-4 gadus, pie nosacījuma, ka tikai 10% īrnieku vērsās tiesā par parādiem, bet tagad 90% īrnieki vērsīšoties tiesā ar lūgumu noteikt īres maksu. Pēc J.Jakāna domām, notikšot tiesvedības procesi par īres maksu. Ja īpašnieki un īrnieki nevarēs vienoties, tad strīdu atrisināšot tikai tiesas spriedums. Esot gadījumi, kad puses vienojas, bet esot arī situācijas, kad īrnieki vienkārši negrib maksāt un paļaujas uz sociālo palīdzību. Uzņēmuma "1st Office" vadītājs A.Citko uzsver to, ka pastāv noteikts mehānisms, kā tiek noteikta jauna īres maksa. Tas nozīmē, ka, pretēji līdz šim publiski paustajiem viedokļiem par stihisko īrnieku izlikšanu uz ielas, notiks argumentēta diskusija gan Īres valdē, gan arī tiesā, ja būs nepieciešams. Nav pamata uzskatīt, ka sāksies masveida tiesas procesi par īres maksas lielumu, ja vien namīpašnieks spēs īrniekiem un Īres valdei pamatot īres maksas palielināšanas nepieciešamību. Tā vietā, lai strīdētos un apvainotu otru pusi, ir nepieciešams ar konkrētu skaitļu palīdzību pierādīt savu taisnību.
Attiecībā uz īres griestu atcelšanas ietekmi uz īres tirgu, nozares rādītāji liecina, ka pieprasījums pēc ekonomiskajiem mitekļiem patlaban ievērojami pārsniedz piedāvājumu, lielākoties tie ir privatizētie dzīvokļi mikrorajonos. SIA "Ober-Haus" statistika liecina, ka neremontēti dzīvokļi ar vecām mēbelēm maksā no 150 EUR/mēnesī plus komunālie maksājumi, labas kvalitātes mājokļi maksā 200–250 EUR/mēnesī. Arī centra lielie, labi remontētie un aprīkotie tiekot veiksmīgi izīrēti, taču ne tik ātri. Pēc SIA "Rīgas Kore" datiem, pēdējos mēnešos nav novērotas tirgus izmaiņas, kas būtu saistītas ar īres griestu atcelšanu. Pēc nekustamā īpašuma kompānijas "Latio" datiem, 2006.gada decembrī īres cenu procentuālais pieaugums 1 – 2 istabu dzīvokļiem ir pieaudzis straujāk nekā šo dzīvokļu cena, īres tirgus ir aktīvs un pieprasījums cenu līmenī līdz Ls 300 ir liels, piedāvājumam nepalielinoties. Pēc A.Citko domām, ietekme uz īres tirgu būs nosakāma tikai pēc tam, kad lielākā daļa namīpašnieku būs apstiprinājuši jaunās īres maksas. Tikai pēc tam, kad īrnieki saņems noteiktajā kārtībā informāciju par jauno īres maksu, varēs analizēt īrnieku uzvedību – vai parādīsies tendence atstāt līdzšinējos dzīvokļus, meklējot lētākus, vai arī sāksies tiesvedības procesi par īres maksas nemaksāšanu un izlikšanu no dzīvokļiem. Tā kā jaunas īres maksas ieviešana ir diezgan smagnējs process, īres tirgus reakcija būs vērtējama tikai gada vidū.
Attiecībā uz plānoto īres maksas palielināšanos pēc 1.janvāra situācija ir ļoti dažāda. Pēc Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas prezidenta Ģirta Beikmaņa domām, katra situācija ir jāvērtē atsevišķi, jo viss ir saistīts ar nepieciešamajām investīcijām katrā konkrētā mājā. Lai atjaunotu jumtu, nomainītu logus un sakārtotu kāpņu telpas, namīpašniekam esot nepieciešami vismaz 50Ls/m2. Lai saimnieks varētu šajā mājā kaut ko paveikt, viņš prasīšot Ls 2 par kvadrātmetru, lai 10 gados varētu ieguldīto atpelnīt. Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldītāju asociācijas prezidents Vitolds Peipiņš uzsver, ka īres maksa balstās uz konkrētiem skaitļiem. 2002.gada 29.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.45 "Dzīvojamās telpas īres maksā ietilpstošo apsaimniekošanas izdevumu aprēķināšanas metodika" ir noteiktas izejas pozīcijas un izejot no šīm pozīcijām katrā dzīvojamā mājā tiekot iegūts īres maksas lielums. Pēc V.Peipiņa domām, kļūdains ir namīpašnieku uzskats, ka īres maksu plāno no tirgus cenas. Rīgas dzīvokļu īrnieku un īpašnieku biedrību asociācijas "Mītne" valdes priekšsēdētājs, Rīgas domes deputāts Jānis Karpovičs uzskata, ka īres maksas varētu pieaugt līdz 1-1,5 latiem par kvadrātmetru. Pēc J.Karpoviča domām, īres maksa ir lielā mērā atkarīga no tā, ar kādu nolūku māja ir nonākusi īpašumā.
Saskaņā ar Rīgas domes Īres valdes informāciju, pirms pusgada saņemtajos māju īpašnieku brīdinājumos par īres maksas paaugstināšanu figurē dažādas summas – sākot no 80 santīmiem par kvadrātmetru līdz pat septiņiem latiem par tādu pašu platību mēnesī. Vairums namīpašnieku no 1. janvāra mājokļus grasās izīrēt par latu līdz diviem latiem kvadrātmetrā. Rīgas Namīpašnieku biedrības priekšsēdētājs Jānis Jakāns uzskata, ka īres maksa varētu palielināties līdz diviem latiem par kvadrātmetru, īres maksas buma nebūšot. Biedrības "Ausma" valdes loceklis Klementijs Rancāns uzsvēris, ka īres maksas varētu tikt noteiktas visdažādākās atkarībā no namīpašnieka vēlmēm, tomēr īrnieku nevar izlikt, kamēr nav tiesas sprieduma par jauno īres maksu.
Analizējot prognozes par īres maksas palielināšanos, kompānijas "1st Ofifce" vadītājs Andris Citko uzsver, ka minētie skaitļi – pārsvarā gadījumu līdz 2 latiem par kvadrātmetru ir ekonomiski pamatoti un atspoguļo reālo situāciju. Analizējot informāciju par apsaimniekošanas maksām jaunajos projektos, redzams, ka lielākajā daļā gadījumu tās svārstās Ls 0,4 līdz Ls 0,6 robežās. Tomēr, vienā no jaunajiem projektiem, kurš atrodas pilsētas centrā – "Bulvāra rezidencē", apsaimniekošanas izmaksas ir Ls 2 par kvadrātmetru. Apsaimniekošanas maksa lielums jaunajos projekts pēc A.Citko domām, liecina par līdzšinējo īres griestu neatbilstību reālajai situācijai. Nepieciešams ņemt vērā to, ka jauno projektu ēkās nav nepieciešams veikt renovāciju, infrastruktūra un komunikācijas ir tikko nodotas ekspluatācijā. Tas nozīmē, ka no namīpašnieku minētā īres maksas lieluma, kas vidēji ir pusotra, divu latu robežās, namīpašniekam jāspēj nodrošināt gan ēkas apsaimniekošana, gan arī atjaunošana. Pēc A.Citko domām, situācija, kurā namīpašnieki līdz šim tika mākslīgi piespiesti ierobežot līdzekļus ēku renovācijai, ir novedusi tieši pie šādas īres maksas palielināšanas. Atliekot īpašuma renovāciju, izmaksas palielinās un Ls 1 līdz Ls 1,5 par kvadrātmetru uzskatāma par adekvātu summu, ņemot vērā daudzu namīpašumu bēdīgo tehnisko stāvokli. Viens no pierādījumiem līdzšinējo īres griestu neatbilstībai reālajai situācijai ir Rīgas domes nodoms paaugstināt īres maksu pašvaldības dzīvokļos. Tas, pēc A.Citko domām, liecina, ka arī pati pašvaldība līdz šim apzinājusies, ka līdzšinējie griesti neļauj kvalitatīvi apsaimniekot īpašumus.
Analizējot iespējamās problēmas ar jaunās īres maksas apstiprināšanu, saskaņošanu ar īrniekiem un īres maksāšanu, viens no viedokļiem ir, ka problēmas būs, tomēr esot jāapzinās, ka saimniekam nav citas izejas kā paaugstināt maksu savā mājā, jo nepieciešams to sakārtot. Ja īrnieks ir maksātspējīgs, viņš vienosies ar saimnieku, ja īrniekam nav naudas, tad radīsies problēmas, tas esot sociāls jautājums. Pēc namīpašnieka Ginta Grosfogeļa domām, tirgus ekonomikas apstākļos esot absurdi runāt par problēmām, kam pēkšņi jārodas tādēļ, ka tirgus palicis brīvs. Drīz būšot jau 20 gadi, kad dzīvojam apstākļos, kad viss maksā tik cik tas maksā. Ja pircējs nevarot atļauties iegādāties pirmās nepieciešamības priekšmetu par ekstraklases cenu, viņš tirgū atradīšot sev piemērotu ar apmierinošu cenu. Tāpat arī īres tirgū – īrnieki "balsos" par sev apmierinošāko namīpašnieku ar saviem latiem. Ja kādam nepatikšot sava namīpašnieka sniegtie pakalpojumi vai īres maksa šķitīšot neadekvāta, pastāv iespēja īrēt mitekli citur. Pēc V.Peipiņa domām, ir nepieciešams iejusties īrnieka ādā, un īrnieks viennozīmīgi nepiekritīs tik augstai īres maksai. Ja skatās tiesvedības procesus, tad pagājušajā gadā, kad bija vēl vecā īres maksa, tiesas visās trīs instancēs ilga 3-4 gadus, pie nosacījuma, ka tikai 10% īrnieku vērsās tiesā par parādiem, bet tagad 90% īrnieki vērsīšoties tiesā ar lūgumu noteikt īres maksu. Pēc J.Jakāna domām, notikšot tiesvedības procesi par īres maksu. Ja īpašnieki un īrnieki nevarēs vienoties, tad strīdu atrisināšot tikai tiesas spriedums. Esot gadījumi, kad puses vienojas, bet esot arī situācijas, kad īrnieki vienkārši negrib maksāt un paļaujas uz sociālo palīdzību. Uzņēmuma "1st Office" vadītājs A.Citko uzsver to, ka pastāv noteikts mehānisms, kā tiek noteikta jauna īres maksa. Tas nozīmē, ka, pretēji līdz šim publiski paustajiem viedokļiem par stihisko īrnieku izlikšanu uz ielas, notiks argumentēta diskusija gan Īres valdē, gan arī tiesā, ja būs nepieciešams. Nav pamata uzskatīt, ka sāksies masveida tiesas procesi par īres maksas lielumu, ja vien namīpašnieks spēs īrniekiem un Īres valdei pamatot īres maksas palielināšanas nepieciešamību. Tā vietā, lai strīdētos un apvainotu otru pusi, ir nepieciešams ar konkrētu skaitļu palīdzību pierādīt savu taisnību.
Attiecībā uz īres griestu atcelšanas ietekmi uz īres tirgu, nozares rādītāji liecina, ka pieprasījums pēc ekonomiskajiem mitekļiem patlaban ievērojami pārsniedz piedāvājumu, lielākoties tie ir privatizētie dzīvokļi mikrorajonos. SIA "Ober-Haus" statistika liecina, ka neremontēti dzīvokļi ar vecām mēbelēm maksā no 150 EUR/mēnesī plus komunālie maksājumi, labas kvalitātes mājokļi maksā 200–250 EUR/mēnesī. Arī centra lielie, labi remontētie un aprīkotie tiekot veiksmīgi izīrēti, taču ne tik ātri. Pēc SIA "Rīgas Kore" datiem, pēdējos mēnešos nav novērotas tirgus izmaiņas, kas būtu saistītas ar īres griestu atcelšanu. Pēc nekustamā īpašuma kompānijas "Latio" datiem, 2006.gada decembrī īres cenu procentuālais pieaugums 1 – 2 istabu dzīvokļiem ir pieaudzis straujāk nekā šo dzīvokļu cena, īres tirgus ir aktīvs un pieprasījums cenu līmenī līdz Ls 300 ir liels, piedāvājumam nepalielinoties. Pēc A.Citko domām, ietekme uz īres tirgu būs nosakāma tikai pēc tam, kad lielākā daļa namīpašnieku būs apstiprinājuši jaunās īres maksas. Tikai pēc tam, kad īrnieki saņems noteiktajā kārtībā informāciju par jauno īres maksu, varēs analizēt īrnieku uzvedību – vai parādīsies tendence atstāt līdzšinējos dzīvokļus, meklējot lētākus, vai arī sāksies tiesvedības procesi par īres maksas nemaksāšanu un izlikšanu no dzīvokļiem. Tā kā jaunas īres maksas ieviešana ir diezgan smagnējs process, īres tirgus reakcija būs vērtējama tikai gada vidū.
