Ēku Energoveikspējas direktīvas (EPBD) Buildings Platform: vispārējās aktivitātes
Būvenerģētika Pēters Volters, BBRI, Beļģija Diks van Dijks, TNO, Nīderlande www.buildingsplatform.eu Direktīva (Ēku Energoveikspējas direktīva) Ievads Eiropas Savienības (ES) Ēku Energoveikspējas direktīva (2002/91/EC), kas pieņemta 2002. gada 16.decembrī un stājusies spēkā 2003. gada 4.janvārī, izraisījusi karstas diskusijas visos līmeņos, un izpelnījusies lielu Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Parlamenta atbalstu. Šī direktīva uzskatāma par nozīmīgu Eiropas Savienības energoefektivitātes likumdošanas paketes komponentu, kas veidots ciešā korelācijā ar Kioto protokolā iestrādātajām prioritātēm un enerģijas piegādes drošības kritērijiem, kas izvirzīti "Zaļajā grāmatā".
Jaunākais Eiropas Komisijas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu plāns "Apzinoties potenciālu" ("Realising the Potential", pieņemts 2006. gada oktobrī) izvirza ēku energoefektivitātes paaugstināšanu par galveno prioritāti.
Šajā plānā norādīts, ka Ēku Energoveikspējas direktīvai būs izšķiroša nozīme, apzinoties ES būvju sektora energoefektivitātes paaugstināšanas potenciālu.
Šobrīd enerģijas zudumi ēkās sastāda ap 20% no kopējiem galējā patēriņa enerģijas zudumiem ES; šie zudumi var tikt būtiski samazināti – līdz 11% robežai.
Ēku Energoveikspējas direktīvas prasības
Ēku Energoveikspējas direktīva paredz, ka visām ES dalībvalstīm jāatbilst sekojošām ēku energoefektivitātes nodrošinājuma un uzlabojuma prasībām:
-jābūt izstrādātiem integrētiem ēku energoefektivitātes metodoloģijas pamata nosacījumiem;
-jābūt izstrādātiem pamata (minimālajiem) jauno ēku energoefektivitātes nosacījumiem;
-jābūt izstrādātiem pamata (minimālajiem) esošo, kapitāli rekonstruējamo, lielo ēku energoefektivitātes nosacījumiem;
-jābūt ieviestai ēku energoefektivitātes sertifikācijai;
-jāveic regulāra ēku apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu apsekošana; regulāri jāapseko arī visas apkures sistēmas, kurās izmantoti apkures katli, kas ir ekspluatācijā vairāk kā 15 gadus;
-jābūt definētiem nosacījumiem, pēc kuriem vadoties tiek izvēlēti ēku energosertifikācijas speciālisti un apsekošanas veicēji; jābūt noteiktām arī apkures katlu, apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu apsekošanas veicēju kompetences prasībām.
Ēku Energoveikspējas direktīvas ietekme
Bez visām augšminētajiem pamata nosacījumiem un prasībām, katra ES dalībvalsts ir pati tiesība izvēlēties papildus prasības, kas vislabāk atbilstošas tās situācijai.
Tomēr, informācijas apmaiņa un sadarbība valstu starpā ir viens no pamata nosacījumiem drīzākai un efektīgākai direktīvas prasību ieviešanai visā ES reģionā.
Direktīva pirmkārt un galvenokārt, ir instruments, kas palīdz rast koordināciju dažādos līmeņos un interešu grupās.
Šīs grupas ir: arhitekti, ēku apsaimniekošanas kompānijas, dizaineri, būvuzņēmēji, inženiertehniskās kompānijas, būvniecības eksperti, ēku īpašnieki, īrnieki. It visi enerģijas patērētāji ES.
Direktīva būtiski ietekmēs ēku energoefektivitātes kritēriju līmeņa paaugstināšanos visā reģionā, stimulējot ieinteresētās puses investēt šajā pasākumā būtiskas naudas summas.
Tāpat, direktīva sevī slēpj milzīgu izaicinājumu, kas būs jāpieņem ES būvniecības un ēku apsaimniekošanas sektoram – tā ir būvniecības un ēku apsaimniekošanas sfēras pārorientēšanās energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu lietošanas virzienā.
2006. gada 4.janvāris bija pēdējais termiņš, kad 25 ES dalībvalstīm bija jāpieņem direktīva. Jaunajām dalībvalstīm – Bulgārijai un Rumānijai, pēdējais termiņš bija 2007. gada janvāris.
Tikai divu direktīvas prasību ieviešana varēja tikt atlikta vēl uz 3 gadiem – līdz 2009. gada janvārim – tā ir ēku energosertifikācija un apkures/gaisa kondicionēšanas sistēmu apsekošana (kvalificētu un sertificētu ekspertu trūkuma dēļ).
Piecas galvenās Ēku Energoveikspējas direktīvas tēmas
Ēku Energoveikspējas direktīvā aplūkotas piecas pamata tēmas: to īsu ieskicējumu sniedzam arī šajā dokumentā.
Tēma "sertificēšanas procedūra"
Šī tēma sevī ietver tādus jautājumus kā sertificēšanas metodoloģijas izveide un šīs metodoloģijas pielāgošana esošo ēku energosertifikācijai (datu apkopšana un analīze).
Tajā ietverti tādi jēdzieni kā pielietoto metožu verifikācija, sabiedriskās domas izpēte un noteikto sertifikācijas shēmu sabiedriskās izpratnes un pozitīva vērtējuma līmenis (informācija par izmaksām, bonusi, informācija par dažādu tipu un vecuma ēku uzturēšanu).
Tāpat, skaidroti tādi jēdzieni kā enerģijas taupības efektivitātes rekomendācijas uc.
Tēma "apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu apsekošana"
Šīs tēmas jautājumu spektrs attiecas uz:
-karstā ūdens apkures katlu apsekošanu (tikai tiem katliem, kas izmantoti ēkas siltuma apgādē;
-iekštelpu gaisa temperatūru (iespējams, arī iekštelpu gaisa ventilāciju, gaisa mitrināšanu un filtrēšanu) kontrolējošo gaisa kondicionēšanas sistēmu apsekošanu;
Minētajos jautājumos Ēku Energoveikspējas direktīva nosaka, ka:
"regulāra apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu apsekošana, ko veic kvalificēts personāls, nodrošina to pareizu darbību, kas atbilst sistēmu specifikācijām, kā arī optimālu iekārtu ekspluatāciju: atbilstošu vides, drošības un enerģijas taupības nosacījumiem".
Direktīvā tāpat minēts, ka ir iespējams sniegt neatkarīgu visas apkures sistēmas, kā arī jebkurā laikā veiktu sistēmu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu kvalitātes novērtējumu.
Tēma "Ekspertiem un vērtētājiem izvirzītās prasības
Šīs tēmas ietvaros tik noteikts, kādai pārbaidījumi jāiztur un kādiem nosacījumiem jāatbilst personām, kas veic ēku energoveikspējas novērtējumu.
Tāpat tiek definēts, cik lielus resursu nacionālā līmenī jāatvēl šāda veida pasākumiem (tiek noteikts nepieciešamais ekspertu un tiešo apsekošanas veicēju daudzums).
Tiek izstrādāta ekspertu profesionālās novērtēšanas sistēma (līdz ar novērtēšanas sistēmas kritērijiem) un profesionālais nolikums (kodekss).
Tēma "Aprēķinu procedūra"
Ēku Energoveikspējas direktīva nosaka galvenos aprēķinu metodikas instrumentus.
A mandāts (no. 343) tika izsniegts CEN komitejai, lai tā, savukārt, izstrādātu atbilstošu aprēķinu metodiku un palīdzētu visām ES dalībvalstīm pieņemt to.
Tā paredz arī EN (CEN) un EN ISO standartu pārņemšanu, kas, saskaņā ar A mandātu vai nu jau ir, vai arī tikt adaptēti ES valstu nacionālajā likumdošanā.
Tāpat izstrādātas arī pielietoto aprēķinu metožu atbilstības pārbaudes procedūras; nošķirti datu ievadīšanas un aprēķinu jēdzieni.
Definētas arī aprēķinu metodikas atšķirības jaunām un jau ekspluatācijā esošām ēkām. Izvērtēti tiesiskie aspekti (nacionālie standarti versus CEN).
Noteikti tehnoloģisko inovāciju ieviešanas nosacījumi, atrunātas tuvākas nākotnes vajadzības (harmonizējot nacionālās likumdošanas jautājumus ar direktīvas uzstādījumiem) utt.
Tēma "Minimālie energoveiktspējas nosacījumi"
Šajā tēmā aplūkota procedūra, saskaņā ar kuru Es dalībvalstīs tiek pieņemtas un adaptētas direktīvas normas.
Tā kā dalībvalstis var dažādot prasības, kas izvirzāmas jaunām un jau ekspluatācijā esošām ēkām, kā arī dažādām ēku kategorijām, tad šīs tēmas problēmu jautājumu loks ir ļoti plašs.
Tajā ietverta:
-nacionālo valstu ēku energoveiktspējas minimālo nosacījumu izstrāde;
-šo nosacījumu pielāgošanas metodika dažādām ēku kategorijām un tipiem;
-šo nosacījumu harmonizācija ar vispārējiem optimāla iekštelpu klimata kvalitatīvajiem nosacījumiem;
-no minimālo ēku energoveiktspējas nosacījumu pielāgošanas atbrīvojamo ēku tipu/grupu definēšana;
-kādi nosacījumi izvirzāmi kā galvenie pie liela mēroga renovācijas/rekonstrukcijas darbiem;
-kādi nosacījumi izvirzīti energoaudita datu verifikācijai;
-kādas legālas sankcijas pielietojamas neatbilstību gadījumā utt.
Ēku Energoveikspējas direktīvas atbalsta pasākumi Eiropas Komisijā
Veiksmīga Ēku Energoveikspējas direktīvas prasību ieviešana ir nopietns izaicinājums, kas paredz, ka dalībvalstīm jāveic ļoti daudz un dažādi – gan identiski, gan atšķirīgi pasākumi, šī uzdevuma veiksmīgai pabeigšanai.
Tajā pat laikā EK Transporta un Enerģētikas komisariāts ir gatavs sniegt savu atbalstu un arī sniedz to: gan tieši, gan ar "Intelligent Energy" (Eiropas programma, ko iedibinājusi "Energy Executive Agency" (IEEA)) starpniecību.
Programma aptver lielu daļu jautājumu un problēmu, kuru risinājums meklējams saskaņā ar direktīvas ieviešanu.
Ēku Energoveikspējas direktīvas saskaņotas ieviešanas pasākumi
Ēku Energoveikspējas direktīvas saskaņotas ieviešanas pasākumu (EPBD Concerted Action) realizācija tika aizsākta 2005. gada janvārī, un, galvenokārt, tā bija virzīta uz ES dalībvalstu enerģētikas politikas veidotājiem – tātad, augstākās politiskās varas līmeni.
Šo pasākumu dalībnieki bija valstu atbildīgo ministriju, aģentūru un institūciju amatpersonas, kas tieši atbildīgas par direktīvas prasību ieviešanas tehnisko, juridisko un administratīvo problēmu risināšanu.
EPBD Concerted Action darbs plānots trimestru veidā (ar ik trimestra atskaites sanāksmēm), kas pulcē vienkopus 29 Eiropas valstu pārstāvjus.
EPBD Concerted Action universālie mērķi ir:
-uzlabot strukturētās informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm, padarot vieglāku nepieciešamās konkrētās informācijas atrašanu;
-veicināt direktīvas pieņemšanai un izpratnei draudzīgas likumdošanas vides veidošanu ES dalībvalstīs;
-stimulēt un izvērst Enerģijas patēriņa menedžmenta komitejas un tai piesaistīto struktūru darbību, tādējādi veicinot arī CEN standartu pārņemšanu.
CEN mandāts Ēku Energoveikspējas direktīvai piesaistīto standartu izstrādei
Eiropas Komisija, pēc konsultācijām ar savienības dalībvalstu ekspertiem, interešu grupām un CEN pārstāvjiem, nolēma, ka nepieciešams steidzami izstrādāt īpašus standartus, kas piesaistīti Ēku Energoveikspējas direktīvai.
Pilnvara, jeb mandāts šādu standartu izstrādei tika dots CEN.
CEN izstrādātā standartizācijas metodika aptver apmēram 40 sfēras – sākot no aprēķiniem, apsekošanas procedūras, speciālistu sertificēšanas un beidzot ar ēku energoveikspējas un vispārējā fiziskā stāvokļa apsekošanu pat ēku komponentu un atsevišķu inženiertehnisko sistēmu līmenī.
2007. gadā paredzēts publicēt pilnu standartu paketi, kas būtiski atvieglos direktīvas nacionālā līmeņa adaptācijas norisi.
CEN standartu vispārējs apraksts atrodams www.buildingsplatform.eu .
To dalībvalstu atbildīgās institūcijas, kurām ir ļoti neliela energoefektivitātes pasākumu plānošanas un iedzīvināšanas pieredze, šeit var smelties noderīgu informāciju.
Sagatavotā un publiski pieejamā informācijas pakete tāpat arī palīdzēs ES dalībvalstu atbildīgajām institūcijām pieejamu, saprotamu un universālu energoefektivitātes pasākumu (un dokumentu) veidošanā.
Ar CEN saistīto aktivitāšu apraksts ir dots dokumentos Nr. P02 un P40, kā arī citos saistītajos informatīvajos failos.
Ar Ēku Energoveikspējas direktīvu saistītie SAVE projekti
Intelligent Energy-Europe ietvaru projektā iekļautā SAVE projektu pakete virzīta uz energoefektivitātes un racionālas enerģijas izmantošanas veicināšanu – tā aptver arī ēku energoefektivitātes parametru uzlabojuma stratēģijas un likumdošanas dokumentu izstrādes atbalsta funkciju.
Daudzi SAVE projekti jau realizēti, kā arī turpina darboties ar mērķi iedzīvināt Ēku Energoveikspējas direktīvas nosacījumus.
Šo projektu spektrs ir ļoti plašs, un tas aptver visus galvenos, direktīvā aplūkotos, problēmu aspektus: energoefektivitātes prasības jaunām un ekspluatācijā esošām ēkām, energosertifikāciju, kā arī apkures katlu, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu apsekošanu un energoefektivitātes novērtēšanu.
Vairāki SAVE projekti attiecas uz direktīvas prasību ieviešanas mehānisma praktisko jautājumu skaidrojumu.
Ar SAVE saistīto aktivitāšu apraksts ir dots dokumentos Nr. P01 un P29, kā arī citos saistītajos informatīvajos failos.
"ManageEnergy" un "Sustainable Energy Europe"
"ManageEnergy" mērķis ir atbalstīt speciālistus un organizācijas, kas darbojas energoefektivitātes paaugstināšanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas popularizācijas jomā lokālā, jeb reģionālā līmenī.
Galvenās aktivitātes ir semināri (workshops) un tālmācība (izmantojot interneta komunikāciju un informācijas/failu apmaiņas iespējas).
"ManageEnergy" ietvaros tiek popularizēta tā dēvētā "pozitīvā prakse" energoefektivitātes jomā – aplūkoti un analizēti case study piemēri, kā arī skaidrotas ES direktīvu normas. Interesenti tiek iepazīstināti arī ar saistītajām ES programmām.
Informācija par "ManageEnergy" atrodama: www.buildingsplatform.eu (>publications and downloads).
"Sustainable Energy Europe" 2005.-2008. gada pasākumi
"Sustainable Energy Europe" 2005.-2008. gada pasākumi saistīti ar atjaunojamās enerģijas popularizāciju visos līmeņos – sākot no individuālā patērētāja, nevalstiskajām organizācijām un interešu grupām, aģentūrām un firmām, beidzot ar valsts institūcijām.
Šo pasākumu spektra ir ļoti plašs un informatīvā bāze – ļoti sazarota.
Informatīvā kampaņa aptver visu Eiropu – ne tikai ES reģiona valstis.
Ēku Energoveikspējas direktīvas Buildings Platform: ko no tās varam sagaidīt?
Ēku Energoveikspējas direktīvas Buildings Platform projekta darbs oficiāla sākās 2006. gada janvārī un turpināsies līdz 2008. gada jūnijam.
Oficiālais interneta resurss: www.buildingsplatform.eu .
Interneta resurss ir būtisks Ēku Energoveikspējas direktīvas Buildings Platform projekta elements – tas atrodas informatīvās apmaiņas aktivitāšu centrā.
Principā, visai informācijai, kas izstrādāta un apkopota projekta realizācijas laikā, ir jābūt atrodamai šeit (ieskaitot dalībvalstu nacionālo interneta resursu un datu bāzu linkus).
Ziņu materiāli (newslwetter)
Lai nodrošinātu regulāru aktuālākās un jaunākās informācijas nogādāšanu speciālistiem un organizācijām, kas par to izrādījušas interesi, reizi mēnesī tiek sagatavots un pa e-pastu izsūtīts elektroniskais ziņu materiāls.
Uz šo ziņu materiālu var parakstīties www.buildingsplatform.eu .
Datubāzes
Centralizētas, strukturētas un viegli pieejamas datu bāze izveide – tas viens no Ēku Energoveikspējas direktīvas Buildings Platform projekta pamata darbības virzieniem. Datu bāze tiek nepārtraukti pilnveidota, papildināta un atjaunota.
Informatīvie materiāli
Informatīvie materiāli ir salīdzinoši neliela apjoma dokumenti (2-8 lpp.), kas domāti plašākas sabiedrības informēšanai par vispārējām aktivitātēm ēku energoefektivitātes paaugstināšanas jomā.
Laika posmā no 2006. gada septembra līdz 2007. gada aprīlim publicēti apmēram 30 šāda veida informatīvie materiāli.
Tulkojis: Leo Jansons
Konsultējis: Dr.habil.sc. ing. Egīls Dzelzītis
RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts profesors,
Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības prezidents
Šajā plānā norādīts, ka Ēku Energoveikspējas direktīvai būs izšķiroša nozīme, apzinoties ES būvju sektora energoefektivitātes paaugstināšanas potenciālu.
Šobrīd enerģijas zudumi ēkās sastāda ap 20% no kopējiem galējā patēriņa enerģijas zudumiem ES; šie zudumi var tikt būtiski samazināti – līdz 11% robežai.
Ēku Energoveikspējas direktīvas prasības
Ēku Energoveikspējas direktīva paredz, ka visām ES dalībvalstīm jāatbilst sekojošām ēku energoefektivitātes nodrošinājuma un uzlabojuma prasībām:
-jābūt izstrādātiem integrētiem ēku energoefektivitātes metodoloģijas pamata nosacījumiem;
-jābūt izstrādātiem pamata (minimālajiem) jauno ēku energoefektivitātes nosacījumiem;
-jābūt izstrādātiem pamata (minimālajiem) esošo, kapitāli rekonstruējamo, lielo ēku energoefektivitātes nosacījumiem;
-jābūt ieviestai ēku energoefektivitātes sertifikācijai;
-jāveic regulāra ēku apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu apsekošana; regulāri jāapseko arī visas apkures sistēmas, kurās izmantoti apkures katli, kas ir ekspluatācijā vairāk kā 15 gadus;
-jābūt definētiem nosacījumiem, pēc kuriem vadoties tiek izvēlēti ēku energosertifikācijas speciālisti un apsekošanas veicēji; jābūt noteiktām arī apkures katlu, apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu apsekošanas veicēju kompetences prasībām.
Ēku Energoveikspējas direktīvas ietekme
Bez visām augšminētajiem pamata nosacījumiem un prasībām, katra ES dalībvalsts ir pati tiesība izvēlēties papildus prasības, kas vislabāk atbilstošas tās situācijai.
Tomēr, informācijas apmaiņa un sadarbība valstu starpā ir viens no pamata nosacījumiem drīzākai un efektīgākai direktīvas prasību ieviešanai visā ES reģionā.
Direktīva pirmkārt un galvenokārt, ir instruments, kas palīdz rast koordināciju dažādos līmeņos un interešu grupās.
Šīs grupas ir: arhitekti, ēku apsaimniekošanas kompānijas, dizaineri, būvuzņēmēji, inženiertehniskās kompānijas, būvniecības eksperti, ēku īpašnieki, īrnieki. It visi enerģijas patērētāji ES.
Direktīva būtiski ietekmēs ēku energoefektivitātes kritēriju līmeņa paaugstināšanos visā reģionā, stimulējot ieinteresētās puses investēt šajā pasākumā būtiskas naudas summas.
Tāpat, direktīva sevī slēpj milzīgu izaicinājumu, kas būs jāpieņem ES būvniecības un ēku apsaimniekošanas sektoram – tā ir būvniecības un ēku apsaimniekošanas sfēras pārorientēšanās energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu lietošanas virzienā.
2006. gada 4.janvāris bija pēdējais termiņš, kad 25 ES dalībvalstīm bija jāpieņem direktīva. Jaunajām dalībvalstīm – Bulgārijai un Rumānijai, pēdējais termiņš bija 2007. gada janvāris.
Tikai divu direktīvas prasību ieviešana varēja tikt atlikta vēl uz 3 gadiem – līdz 2009. gada janvārim – tā ir ēku energosertifikācija un apkures/gaisa kondicionēšanas sistēmu apsekošana (kvalificētu un sertificētu ekspertu trūkuma dēļ).
Piecas galvenās Ēku Energoveikspējas direktīvas tēmas
Ēku Energoveikspējas direktīvā aplūkotas piecas pamata tēmas: to īsu ieskicējumu sniedzam arī šajā dokumentā.
Tēma "sertificēšanas procedūra"
Šī tēma sevī ietver tādus jautājumus kā sertificēšanas metodoloģijas izveide un šīs metodoloģijas pielāgošana esošo ēku energosertifikācijai (datu apkopšana un analīze).
Tajā ietverti tādi jēdzieni kā pielietoto metožu verifikācija, sabiedriskās domas izpēte un noteikto sertifikācijas shēmu sabiedriskās izpratnes un pozitīva vērtējuma līmenis (informācija par izmaksām, bonusi, informācija par dažādu tipu un vecuma ēku uzturēšanu).
Tāpat, skaidroti tādi jēdzieni kā enerģijas taupības efektivitātes rekomendācijas uc.
Tēma "apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu apsekošana"
Šīs tēmas jautājumu spektrs attiecas uz:
-karstā ūdens apkures katlu apsekošanu (tikai tiem katliem, kas izmantoti ēkas siltuma apgādē;
-iekštelpu gaisa temperatūru (iespējams, arī iekštelpu gaisa ventilāciju, gaisa mitrināšanu un filtrēšanu) kontrolējošo gaisa kondicionēšanas sistēmu apsekošanu;
Minētajos jautājumos Ēku Energoveikspējas direktīva nosaka, ka:
"regulāra apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu apsekošana, ko veic kvalificēts personāls, nodrošina to pareizu darbību, kas atbilst sistēmu specifikācijām, kā arī optimālu iekārtu ekspluatāciju: atbilstošu vides, drošības un enerģijas taupības nosacījumiem".
Direktīvā tāpat minēts, ka ir iespējams sniegt neatkarīgu visas apkures sistēmas, kā arī jebkurā laikā veiktu sistēmu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu kvalitātes novērtējumu.
Tēma "Ekspertiem un vērtētājiem izvirzītās prasības
Šīs tēmas ietvaros tik noteikts, kādai pārbaidījumi jāiztur un kādiem nosacījumiem jāatbilst personām, kas veic ēku energoveikspējas novērtējumu.
Tāpat tiek definēts, cik lielus resursu nacionālā līmenī jāatvēl šāda veida pasākumiem (tiek noteikts nepieciešamais ekspertu un tiešo apsekošanas veicēju daudzums).
Tiek izstrādāta ekspertu profesionālās novērtēšanas sistēma (līdz ar novērtēšanas sistēmas kritērijiem) un profesionālais nolikums (kodekss).
Tēma "Aprēķinu procedūra"
Ēku Energoveikspējas direktīva nosaka galvenos aprēķinu metodikas instrumentus.
A mandāts (no. 343) tika izsniegts CEN komitejai, lai tā, savukārt, izstrādātu atbilstošu aprēķinu metodiku un palīdzētu visām ES dalībvalstīm pieņemt to.
Tā paredz arī EN (CEN) un EN ISO standartu pārņemšanu, kas, saskaņā ar A mandātu vai nu jau ir, vai arī tikt adaptēti ES valstu nacionālajā likumdošanā.
Tāpat izstrādātas arī pielietoto aprēķinu metožu atbilstības pārbaudes procedūras; nošķirti datu ievadīšanas un aprēķinu jēdzieni.
Definētas arī aprēķinu metodikas atšķirības jaunām un jau ekspluatācijā esošām ēkām. Izvērtēti tiesiskie aspekti (nacionālie standarti versus CEN).
Noteikti tehnoloģisko inovāciju ieviešanas nosacījumi, atrunātas tuvākas nākotnes vajadzības (harmonizējot nacionālās likumdošanas jautājumus ar direktīvas uzstādījumiem) utt.
Tēma "Minimālie energoveiktspējas nosacījumi"
Šajā tēmā aplūkota procedūra, saskaņā ar kuru Es dalībvalstīs tiek pieņemtas un adaptētas direktīvas normas.
Tā kā dalībvalstis var dažādot prasības, kas izvirzāmas jaunām un jau ekspluatācijā esošām ēkām, kā arī dažādām ēku kategorijām, tad šīs tēmas problēmu jautājumu loks ir ļoti plašs.
Tajā ietverta:
-nacionālo valstu ēku energoveiktspējas minimālo nosacījumu izstrāde;
-šo nosacījumu pielāgošanas metodika dažādām ēku kategorijām un tipiem;
-šo nosacījumu harmonizācija ar vispārējiem optimāla iekštelpu klimata kvalitatīvajiem nosacījumiem;
-no minimālo ēku energoveiktspējas nosacījumu pielāgošanas atbrīvojamo ēku tipu/grupu definēšana;
-kādi nosacījumi izvirzāmi kā galvenie pie liela mēroga renovācijas/rekonstrukcijas darbiem;
-kādi nosacījumi izvirzīti energoaudita datu verifikācijai;
-kādas legālas sankcijas pielietojamas neatbilstību gadījumā utt.
Ēku Energoveikspējas direktīvas atbalsta pasākumi Eiropas Komisijā
Veiksmīga Ēku Energoveikspējas direktīvas prasību ieviešana ir nopietns izaicinājums, kas paredz, ka dalībvalstīm jāveic ļoti daudz un dažādi – gan identiski, gan atšķirīgi pasākumi, šī uzdevuma veiksmīgai pabeigšanai.
Tajā pat laikā EK Transporta un Enerģētikas komisariāts ir gatavs sniegt savu atbalstu un arī sniedz to: gan tieši, gan ar "Intelligent Energy" (Eiropas programma, ko iedibinājusi "Energy Executive Agency" (IEEA)) starpniecību.
Programma aptver lielu daļu jautājumu un problēmu, kuru risinājums meklējams saskaņā ar direktīvas ieviešanu.
Ēku Energoveikspējas direktīvas saskaņotas ieviešanas pasākumi
Ēku Energoveikspējas direktīvas saskaņotas ieviešanas pasākumu (EPBD Concerted Action) realizācija tika aizsākta 2005. gada janvārī, un, galvenokārt, tā bija virzīta uz ES dalībvalstu enerģētikas politikas veidotājiem – tātad, augstākās politiskās varas līmeni.
Šo pasākumu dalībnieki bija valstu atbildīgo ministriju, aģentūru un institūciju amatpersonas, kas tieši atbildīgas par direktīvas prasību ieviešanas tehnisko, juridisko un administratīvo problēmu risināšanu.
EPBD Concerted Action darbs plānots trimestru veidā (ar ik trimestra atskaites sanāksmēm), kas pulcē vienkopus 29 Eiropas valstu pārstāvjus.
EPBD Concerted Action universālie mērķi ir:
-uzlabot strukturētās informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm, padarot vieglāku nepieciešamās konkrētās informācijas atrašanu;
-veicināt direktīvas pieņemšanai un izpratnei draudzīgas likumdošanas vides veidošanu ES dalībvalstīs;
-stimulēt un izvērst Enerģijas patēriņa menedžmenta komitejas un tai piesaistīto struktūru darbību, tādējādi veicinot arī CEN standartu pārņemšanu.
CEN mandāts Ēku Energoveikspējas direktīvai piesaistīto standartu izstrādei
Eiropas Komisija, pēc konsultācijām ar savienības dalībvalstu ekspertiem, interešu grupām un CEN pārstāvjiem, nolēma, ka nepieciešams steidzami izstrādāt īpašus standartus, kas piesaistīti Ēku Energoveikspējas direktīvai.
Pilnvara, jeb mandāts šādu standartu izstrādei tika dots CEN.
CEN izstrādātā standartizācijas metodika aptver apmēram 40 sfēras – sākot no aprēķiniem, apsekošanas procedūras, speciālistu sertificēšanas un beidzot ar ēku energoveikspējas un vispārējā fiziskā stāvokļa apsekošanu pat ēku komponentu un atsevišķu inženiertehnisko sistēmu līmenī.
2007. gadā paredzēts publicēt pilnu standartu paketi, kas būtiski atvieglos direktīvas nacionālā līmeņa adaptācijas norisi.
CEN standartu vispārējs apraksts atrodams www.buildingsplatform.eu .
To dalībvalstu atbildīgās institūcijas, kurām ir ļoti neliela energoefektivitātes pasākumu plānošanas un iedzīvināšanas pieredze, šeit var smelties noderīgu informāciju.
Sagatavotā un publiski pieejamā informācijas pakete tāpat arī palīdzēs ES dalībvalstu atbildīgajām institūcijām pieejamu, saprotamu un universālu energoefektivitātes pasākumu (un dokumentu) veidošanā.
Ar CEN saistīto aktivitāšu apraksts ir dots dokumentos Nr. P02 un P40, kā arī citos saistītajos informatīvajos failos.
Ar Ēku Energoveikspējas direktīvu saistītie SAVE projekti
Intelligent Energy-Europe ietvaru projektā iekļautā SAVE projektu pakete virzīta uz energoefektivitātes un racionālas enerģijas izmantošanas veicināšanu – tā aptver arī ēku energoefektivitātes parametru uzlabojuma stratēģijas un likumdošanas dokumentu izstrādes atbalsta funkciju.
Daudzi SAVE projekti jau realizēti, kā arī turpina darboties ar mērķi iedzīvināt Ēku Energoveikspējas direktīvas nosacījumus.
Šo projektu spektrs ir ļoti plašs, un tas aptver visus galvenos, direktīvā aplūkotos, problēmu aspektus: energoefektivitātes prasības jaunām un ekspluatācijā esošām ēkām, energosertifikāciju, kā arī apkures katlu, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu apsekošanu un energoefektivitātes novērtēšanu.
Vairāki SAVE projekti attiecas uz direktīvas prasību ieviešanas mehānisma praktisko jautājumu skaidrojumu.
Ar SAVE saistīto aktivitāšu apraksts ir dots dokumentos Nr. P01 un P29, kā arī citos saistītajos informatīvajos failos.
"ManageEnergy" un "Sustainable Energy Europe"
"ManageEnergy" mērķis ir atbalstīt speciālistus un organizācijas, kas darbojas energoefektivitātes paaugstināšanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas popularizācijas jomā lokālā, jeb reģionālā līmenī.
Galvenās aktivitātes ir semināri (workshops) un tālmācība (izmantojot interneta komunikāciju un informācijas/failu apmaiņas iespējas).
"ManageEnergy" ietvaros tiek popularizēta tā dēvētā "pozitīvā prakse" energoefektivitātes jomā – aplūkoti un analizēti case study piemēri, kā arī skaidrotas ES direktīvu normas. Interesenti tiek iepazīstināti arī ar saistītajām ES programmām.
Informācija par "ManageEnergy" atrodama: www.buildingsplatform.eu (>publications and downloads).
"Sustainable Energy Europe" 2005.-2008. gada pasākumi
"Sustainable Energy Europe" 2005.-2008. gada pasākumi saistīti ar atjaunojamās enerģijas popularizāciju visos līmeņos – sākot no individuālā patērētāja, nevalstiskajām organizācijām un interešu grupām, aģentūrām un firmām, beidzot ar valsts institūcijām.
Šo pasākumu spektra ir ļoti plašs un informatīvā bāze – ļoti sazarota.
Informatīvā kampaņa aptver visu Eiropu – ne tikai ES reģiona valstis.
Ēku Energoveikspējas direktīvas Buildings Platform: ko no tās varam sagaidīt?
Ēku Energoveikspējas direktīvas Buildings Platform projekta darbs oficiāla sākās 2006. gada janvārī un turpināsies līdz 2008. gada jūnijam.
Oficiālais interneta resurss: www.buildingsplatform.eu .
Interneta resurss ir būtisks Ēku Energoveikspējas direktīvas Buildings Platform projekta elements – tas atrodas informatīvās apmaiņas aktivitāšu centrā.
Principā, visai informācijai, kas izstrādāta un apkopota projekta realizācijas laikā, ir jābūt atrodamai šeit (ieskaitot dalībvalstu nacionālo interneta resursu un datu bāzu linkus).
Ziņu materiāli (newslwetter)
Lai nodrošinātu regulāru aktuālākās un jaunākās informācijas nogādāšanu speciālistiem un organizācijām, kas par to izrādījušas interesi, reizi mēnesī tiek sagatavots un pa e-pastu izsūtīts elektroniskais ziņu materiāls.
Uz šo ziņu materiālu var parakstīties www.buildingsplatform.eu .
Datubāzes
Centralizētas, strukturētas un viegli pieejamas datu bāze izveide – tas viens no Ēku Energoveikspējas direktīvas Buildings Platform projekta pamata darbības virzieniem. Datu bāze tiek nepārtraukti pilnveidota, papildināta un atjaunota.
Informatīvie materiāli
Informatīvie materiāli ir salīdzinoši neliela apjoma dokumenti (2-8 lpp.), kas domāti plašākas sabiedrības informēšanai par vispārējām aktivitātēm ēku energoefektivitātes paaugstināšanas jomā.
Laika posmā no 2006. gada septembra līdz 2007. gada aprīlim publicēti apmēram 30 šāda veida informatīvie materiāli.
Tulkojis: Leo Jansons
Konsultējis: Dr.habil.sc. ing. Egīls Dzelzītis
RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts profesors,
Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības prezidents
Foto: Ēku Energoveikspējas direktīvas (EPBD) Buildings Platform: vispārējās aktivitātes; autors: Ēku Energoveikspējas direktīvas (EPBD) Buildings Platform: vispārējās aktivitātes